Cik viņi ir brīnišķīgi!

2020. gada 3. marts 00:00

132

Mīlulis. Skotijas nokareno ausu kaķi – draudzīgi, ar taktisku raksturu.

Mārīte Škapare ir veterinārārste ar 25 gadu darba stāžu un nu jau 26 gadus dzīvo Rundāles novada Pilsrundālē. Kā Mārīte saka – tagad viņas ģimenē ir 11 zirgi, Šveices baltais aitu suns Kalise, 13 truši, ap 300 dažādu šķirņu vistu, pašlaik šķiļas cālīši.

Vislielākais palīgs kuplās saimes aprūpēšanā ir Mārītes meita Marita Kitija. Marita Kitija ir Pilsrundāles vidusskolas 11. klases skolniece, Rundāles novada Mūzikas un mākslas skolas absolvente, talantīga gleznošanā.

Uzreiz iemīlējusies
Kad pirms vairākiem gadiem Mārītes mājās ieraudzīju nesen dzimušu kaķēnu bariņu, biju ļoti izbrīnīta, jo tolaik bija ierasts, ka ap Mārīti pulcējās lielāki dzīvnieki – zirgi, suņi. Arī mani toreiz apbūra mazo kaķēnu neatvairāmais šarms, bet Mārīte domīgi teica: «Nu paskaties, es nekad nevarēju iedomāties, cik viņi ir brīnišķīgi!» Tagad pajokojam, ka Mārīte nebūt nebija «kaķu cilvēks», bet tieši šie šķirnes kaķi iekaroja dakteres sirdi.

Mārītes stāstā par viņas kaķu meitenēm savijas gan mīlestība un humors, gan saimnieces un šķirnes zinātājas pieredze, gan profesionālās zināšanas.

Mārīte Škapare ar pārliecību saka: «Mana mīļākā kaķu šķirne ir Skotijas nokareno ausu kaķi (‘foldi’). Pirmo reizi ieraugot tos, uzreiz viņos iemīlējos un sapratu, ka man arī reiz tāds būs. Tagad ir, ne tikai viens, bet pat četri – visas kaķenītes. Pirmos nolēmu iegādāties divus kaķēnus, lai viņiem nebūtu garlaicīgi.»

Meklējusi un atradusi internetā piedāvājumu. Izvēlējusies divus – vienu pelēkā krāsā, otru marmora krāsojumā – un braukusi uz Rīgu savus kaķēnus skatīt. «Marmora kaķenīti Isabella Silver Andys, mīļvārdiņā Ižuks, aizrunāju, bet pirmo mājās atvedu pelēkzilo Viktory Caty, mīļvārdiņā Keita, nu jau abām manām meitenēm ir seši gadiņi,» stāsta M. Škapare.

Ledusskapī «kaķi valda»
«Pirmo reizi paņemot Keitu rokās, viņa aiz bailēm mani sakoda. Keita bija ļoti bailīga un nesocializēta, bet tas neatturēja mani vest viņu mājās. Keita nedēļu sēdēja zem gultas un nenāca pat ēst. Ēdienu un dažādus gardumus likām zem gultas. Mazpamazām Keitiņa pierada un saprata, ka cilvēks ir draugs un savās mājās nav jābaidās. Pēc nedēļas atvedu mājās Ižuku. Šī meitene bija pavisam citādāka. Neslēpās un nemuka, bet jau zināja, ka cilvēks ir īstais draugs un kārumu devējs,» kaķīšu ierašanos mājās atceras Mārīte.

Kaķenītes ātri sadraudzējušās. Iza iedrošināja savu jauno draudzeni un palīdzēja Keitai saprast, ka zem gultas nav nekāda interesantā dzīve, bet īstā kaķu dzīve ir gulēšana gultā, lēkāšana pa skapjiem un, ak vai, – arī pie izdevības pa galdiem.

Kaķenītēm lielākais gardums ir vistas fileja un mitrās barības, tādēļ ledusskapī tās nekad netrūkst. Reiz meita, atverot ledusskapi, iesaukusies – te jau kaķi valda! Ēdienkartē veselīgi produkti: kaķenītes ēd biezpienu, vārītas olas, lasi, dzer labprāt pienu, kefīru, rūgušpienu un apēdot pa kādai istabas puķes lapai. Īpaši garda viņām ir dracēna. «Tā kaķiem indīga, tāpēc šo puķi pārcēlu dzīvot uz skapja, kur kaķi netiek,» skaidro M. Škapare.

Sākās precību laiks
«Un tā manas meitenes pieauga, un sākās precību laiks. Sāku meklēt savām «meitām» vīrus, atradu šķirnes nosacījumiem atbilstošu, skaistu rudu, marmora krāsojuma runci ar smalku vārdu Bruno Shick de Fufo. Ižuks pusotra gada vecumā aizbrauca precībās. Pēc nedēļas arī Keita devās pie vīra, un tā gandrīz abām reizē piedzima kaķēni – Ižukam viens, Keitai četri, visi pieci dzīvoja vienā ligzdiņā. Abas mammas mazuļus kopā draudzīgi baroja un audzināja,» stāsta Mārīte.

Pirmais no kaķēniem atrada saimniekus Ventspilī. Vienu no Keitas bērniņiem, Akiru, kurai šogad jūlijā būs pieci gadi, atstājuši sev. Esot gan viņu ļoti izlutinājuši. No nākamajiem Ižuka bērniņiem atstājušas interesanta krāsojuma kaķenīti Bellu Donnu, kura ir Maritas Kitijas mīlule un lutekle – ne tā paglaudīšot, protestēšot.

Kaķu bērni ir aizceļojuši pa visu pasauli – nu jau dzīvo Itālijā, Zviedrijā, Francijā, Maltā, Anglijā, pagājušā gada kaķēns aizbrauca dzīvot uz Vāciju.

Mārīte vēl atceras kādu gadījumu: «Lielākos pārdzīvojumus man sagādājusi mana mīlule Isabella. Meitai ciemos bija atbraukušas draudzenes, kuras dauzoties atstāja vaļā ārdurvis. Savus kaķukus ārā patstāvīgi nelaižam, jo mūsu mājai blakus ir ceļš – ejam ar kaķiem kopā staigāt. Isabella izgāja un sabijusies paslēpās blakus esošajā ēkā zem grīdas. Nākamajā dienā nācās grīdu izjaukt, – tā bija Ižuka otrā dzimšanas diena.»

Delikāti, klusi, paklausīgi
Skotijas nokareno ausu šķirnes kaķi ir delikāti, klusi, paklausīgi un nav uzbāzīgi, brīžiem pa dienu pat jāpaskatās, kur viņi pazuduši. Ja bērni gribēs viņus pamīļot, kaķītis neizlaidīs nagus un nekodīs, bet pacietīgi gaidīs – laid ātrāk mani vaļā, gribu brīvību. Vakarā, pirms gulētiešanas, un no rīta kaķu meitenēm lielā mīlestība, tad vajag glaudīt un čubināt.

Mārīte priecājas par kaķenīšu draudzīgo, taktisko raksturu un iedzimto inteliģenci. Arī ar lielo Šveices balto aitu suni kaķu meiteņu kompānija sadzīvo pavisam draudzīgi.

Varbūt dažkārt nelielas domstarpības rodas, kad mazie kaķēni sāk izzināt pasauli un dodas ieskatīties lielās baltās draudzenes Kalises ēdiena traukā. Kalises protestu ātri vien pārtrauc un atkal mieru mājās iedibina kaķu mammas, kas savus bērnus rūpīgi uzmana un sargā. Šajā mājā visi saprot, ka pirmajā vietā ir bērni un draudzīga sadzīvošana.

UZZIŅAI

Veterinārārste Mārīte Škapare skaidro:

skotu nokareno ausu kaķēni no saviem vecākiem atšķiras ar to, ka sākumā nevar saprast, kāds mazulis būs – ar stāvošām vai noliektām austiņām;

lai izvairītos no «nāves» gēna, kurš izsauc kroplības – saaugušus astes skriemeļus, locītavas un agras kaķēnu bojāejas, lai pēcnācēji būtu veseli un spēcīgi, obligāts nosacījums šīs šķirnes kaķēnu audzēšanā ir ‘skotu folda’ (kaķis ar nokarenām austiņām) krustošana ar ‘straitu’ (kaķis ar stāvošām austiņām);

kad kaķēni piedzimst, viņiem visiem ausis ir vienādas. Kāds būs kaķēns, to var noteikt aptuveni četru nedēļu vecumā. Tāpēc iegādājoties šos kaķus, kā jebkuru mājas mīluli, ir noteikti jāpārliecinās, vai audzētājs ir godprātīgs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cik viņi ir brīnišķīgi!

Kategorijas