BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aizgavēņa ballē Kurmenē ēd pašu ceptas pankūkas

Žanna Zālīte

2020. gada 28. februāris 08:08

2309
Aizgavēņa ballē Kurmenē ēd pašu ceptas pankūkas

Vairāk nekā 30 veidu lielas, mazas, plānas, biezas, saldas, sātīgas, apaļas un pildītas pankūkas varēja nobaudīt Aizgavēņa ballē Vecumnieku novada Kurmenes tautas namā 25. februāra vakarā.

Vietējās katoļu draudzes organizētais sarīkojums izvērtās par jautru un omulīgu kopābūšanu. Pašu cepto pankūku ēšana un gardākās izraudzīšana bija jauks piedzīvojums ikvienam no teju simt klātesošajiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Apmeklētāju pulkā bija kurmeniešu ģimenes, saimes no Bārbeles, Bruknas un citām apkaimes vietām.

Norunātajā laikā ļaudis cits pēc cita nāca uz tautas namu ar pilnām bļodām, šķīvjiem un paplātēm, ievārījuma podiņiem, mērču un krējuma traukiem, jo šajā ballē «ieejas maksa» bija pankūkas. Kāra smarža piepildīja zāli, un gardumi rindojās uz gara jo gara galda, paredzot brangu izēšanos. «Šovakar no sirds ēdīsim un tad no sirds gavēsim!» sasveicinoties līksmi sacīja Kurmenes katoļu baznīcas prāvests Andrejs Mediņš. Viņš svētīja kopābūšanas vakaru, pateicās visiem par atsaucību un rosināja ļauties pirmsgavēņa izpriecām.

«Senlaikos Aizgavēni svinēja pareizticīgo baznīca, nodēvējot to par «masļeņicu», pēc tam tradīciju pārņēma arī Eiropā. Aizgavēnis iezīmē 40 dienu garā gavēņa sākumu, un tā ir reize, kad var līksmot, pārēsties, ļaut visam vaļu. Baudīsim šo vakaru, atvērsim sevi – lai plūst patiesa un dzīva mīlestība!» vēlēja priesteris.

Andrejs Mediņš iepazīstināja ar sarīkojuma programmu un piekodināja katram iesaistīties degustācijā, lai izraudzītos visvisgaršīgākās pankūkas. Spēles noteikumi paredzēja, ka katrs varēja izvēlēties tikai vienu no visiem galdā celtajiem ēdieniem. Izrādījās, tas bija grūtāk par grūtu, jo pēc sastāva atšķirīgie un radoši nodēvētie mīklas izstrādājumi bija cits par citu gardāki. Tomēr lēmums bija jāpieņem, un pamazām vien balsošanai pielāgotais stikla trauks pildījās ar salocītām lapiņām, kas slēpa cienasta baudītāju izvēli.

Dziesmām, dančiem un rotaļām noskaņoja grupas «Rauši» muzikanti no Latgales un aktīvā kurmeniete Andžela Briča. Cilvēki ļāvās priekam, un saiets izvērtās par jauku notikumu. Svētku gaisotne simboliski sasaucās ar pirmoreiz demonstrētās dokumentālās filmas «Kurmenes muižas atdzimšana» caurviju tēmu, ko niansēti un filigrāni, parādot šīs vietas ikdienu un burvību, atklājis Jānis Valdemārs Helmanis (filmu studija «Valderman»). «Bauskas Dzīve» tovakar vairākkārt dzirdēja pieminām vārdu «atmoda», ar ko apzīmētas pēdējā laika sabiedriskās aktivitātes Kurmenē.

Klātesošie mielojās un priecājās, bet stundu pirms pusnakts tika paziņoti gardākās pankūkas konkursa rezultāti. Ar 19 balsīm 1. vietā celts «Bruknas brīnums», ko cepusi Anna Kazačonoka. 2. vietu, izpelnoties 13 gardēžu labvēlību, ieguva «Bārbeles gavēņa» pankūkas, kas vestas no Bārbeles zēnu skolas (direktore Ilona Blūma). Savukārt 3. vietā, saņemot deviņu klātesošo atzinību, ierindojās našķis, kam dots nosaukums «Tēva pifīgās», ko cepusi Santa no Bruknas. Piekrišana bija arī kurmeniešu piedāvājumam – «Ilgoņa mīļotās» (Madara Mašinska), «Ak, pavasar, pavasar» (Malda Balode), «Zemeņu ziedi» (Laura Bikava). Laureātiem tika saldas balvas, taču vinnētāji bija visi, jo katras saimnieces cepums degustētājiem sagādāja baudpilnu pārsteigumu un labi garšoja arī padzisis.

Šādi svētki Kurmenē notiek pirmoreiz, un ļaudis vēlētos, lai tie iedzīvojas, jo, kā vienā no tovakar rādītās filmas sižetiem paudis Andrejs Mediņš, «esam atbildīgi nākotnes priekšā par to, kas te notiek, un kas paliks nākamībai». Šī zīmīgā patiesība nenoliedzami saistāma arī ar tradīciju radīšanu, kopšanu un saglabāšanu.