Mainās rakstāmgaldi un valstis

2020. gada 28. februāris 00:00

480

Diplomāts Jānis Beķeris Vecumnieku vidusskolā stāsta par savu profesiju.

Vecumnieku vidusskolas vecāko klašu jaunieši pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas preses sekretāru, diplomātu Jāni Beķeri. Viņš savā kādreizējā skolā viesojās kopā ar kolēģi – Komunikācijas grupas trešo sekretāri Kristiānu Stirāni.

Nepilnu stundu garā saruna par Latvijas ārlietu dienestu un diplomāta profesiju izvērtās saistoša. Jāņa stāstītajā par to, kā veidojusies viņa karjera un kāda loma tajā ir skolā gūtajām zināšanām un prasmēm, ieinteresēti klausījās gan skolēni, gan pedagogi.

Sarūgtina ķīmijas skolotāju
«Ir īpaša sajūta būt savā skolā un šajā zālē, kur skolotājas Lidijas Drevinskas vadītajā pulciņā esmu spēlējis teātri, kur, mazs puika būdams, stāvēju blakus savai omītei; viņa bija šīs skolas direktore (Anna Namiķe izglītības iestādi vadīja no 1976. līdz 1989. gadam – aut.),» sasveicinoties atmiņām ļāvās gaidītais ciemiņš. Par Vecumnieku vidusskolas direktoru no 1989. līdz 1996. gadam strādājis arī viņa tēvs – arī Jānis Beķeris, kurš pēc tam vadīja Saulaines profesionālo vidusskolu.

Jānis pabeidza 6. klasi Vecumniekos un tālākās skolas gaitas turpināja Iecavā, jo ģimene mainīja dzīvesvietu. Izvēlējies apgūt priekšmetus, kas nepieciešami, lai kļūtu par ārstu, padziļināti mācījies ķīmiju, bet tad savu skolotāju Mihailu Gorski sarūgtinājis. «Manu ikdienu pārņēma ārpusskolas aktivitātes, visu vidusskolas laiku vadīju skolēnu domi, veidoju skolas avīzi «Skolas Diena» (tā iznāk joprojām – aut.) un sapratu, ka labāk tomēr vēlos strādāt ar sabiedrību politikas vai starptautisko attiecību jomā. Tā arī savos meklējumos nonācu pie starptautiskajām attiecībām,» atklāj diplomāts.

Ar darbu civildienestā Jānis saistīts kopš 2008. gada, taču pirms tam kādu laiku strādājis gan par politikas un angļu valodas skolotāju, gan tulku. Pedagoga darbs šķitis interesants, un pēc vairākiem gadiem nejauši pie tā atkal atgriezies, brīvajā laikā kļūdams par deju skolotāju Turcijā.

Atbild par visu
Darbs Aizsardzības ministrijā bijis labs pamats tālākās karjeras veidošanā. Vairākus gadus Jānis nodarbojies ar valsts aizsardzības plānošanas un politikas jautājumiem, atbildējis par Zemessardzi, izstrādājis jaunu Zemessardzes likumu, iepazinis birokrātiju. Cieša sadarbība bijusi ar Ārlietu ministriju, tāpēc gluži vai likumsakarīgs bijis piedāvājums mainīt darbavietu. Jāņa sapnis bija kļūt par diplomātu, tāpēc izaicinājumu pieņēmis.

To, ko nozīmē būt diplomātam, tā īsti sapratis, rotācijas kārtībā nonākot Turcijā, kad bija jāpārstāv valsts augstākajā līmenī. Nācies risināt gan tehniskus, gan ļoti atbildīgus jautājumus. «Profesija ir interesanta tad, ja gribas dinamisku dzīvi, jo ik pa brīdim mainās ne tikai risināmo problēmu loks, bet arī rakstāmgaldi, pie kuriem jāsēž, valstis un kontinenti,» sarunā ar jauniešiem uzsvēra Jānis.

Trīs gadus viņš bijis Latvijas vēstnieka vietnieks Turcijā, atbildības lokā ietilpa arī Irāna un Irāka. «Diplomāts gādā par visu – sākot ar kanalizāciju un beidzot ar pieņemšanu pie prezidenta. Man bija jāapgūst grāmatvedība, jāprot apsaimniekot dažu simtu tūkstošu eiro liels budžets, jāmāk izstrādāt tāmes, izmaksāt algas, slēgt līgumus, apmaksāt rēķinus, turklāt tas jāveic ļoti korekti, jo uzraudzības mehānismi ir atbildībai atbilstīgi,» teic Ārlietu ministrijas pārstāvis. Strādājot Turcijas galvaspilsētā Ankarā, izglītojies pat būvniecības jomā, jo tieši tolaik ap vēstniecību sliets mūris. Par to, ka diplomāta profesija ir arī bīstama, aizdomāties rosināja stāstītais par teroraktiem un piedzīvoto militāra valsts apvērsuma mēģinājumu, kad kādā skaistā vasaras vakarā piecu miljonu pilsētā pēkšņi virs galvām sāka riņķot F-16 iznīcinātāji, ielās izbrauca tanki un sākās apšaude.

Nav labākas vietas pasaulē
Pieņemšana vēstniecībā un viesošanās Turcijas prezidenta tūkstoš istabu lielajā pilī ir stāsta skaistākā daļa, bet ikdiena ir vienlaikus smaga un interesanta. Diplomāti, kas nosūtīti darbā ārvalstīs, atbild arī par konsulāriem jautājumiem. Ik pa brīdim kādam latvietim ceļojot pazūd dokumenti, kāds nokļūst cietumā. Piemēram, pērn teju 300 valstspiederīgie nonāca ieslodzījuma vietās ārpasaulē. Viens no skaļākajiem gadījumiem ir Kristīnes Misānes lieta, par kuras atrisinājumu Ārlietu ministrija cīnījusies vairāk nekā gadu, un tikai šomēnes panākts, ka Dānija viņu izdos Latvijai, nevis Dienvid-āfrikas Republikai.

Diplomāta tiešie pienākumi paredz uzlabot valstu attiecības, veidot ekonomiskos sakarus, apstiprināt un virzīt kultūras projektus, plānot vizītes; viņam ir tiesības ārvalstīs arī laulāt Latvijas pilsoņus. Šī ir profesija, kas «attiecas uz visu ģimeni», jo diplomātam bieži jāpārceļas, bērniem jāmaina skola, un šim ritmam pakārtota arī dzīvesbiedra ikdiena; bieži vien otrai pusītei nākas atteikties no savas nodarbošanās.

«Dzīve visu laiku mainās,» diplomāta profesijas būtiskāko iezīmi uzsver Jānis, «un tas ļauj novērtēt, kas mums Latvijā ir, – vārda brīvība, iespēja izteikties un neierobežoti lietot internetu. Turcijā, piemēram, sarežģītajos apdraudējuma apstākļos tā nebija. Tur daudzvalodu enciklopēdija «Vikipēdija» trīs gadus bija slēgta, bet viens otrs tūrists par izrunāšanos pludmalē par politisko iekārtu tika aizturēts. Atgriežoties mājās, ir tik patīkami apzināties, ka nav labākas vietas pasaulē par Latviju.»

Paliek prātā uz mūžu
Jaunieši rosināja ciemiņu tuvāk paskaidrot, kā notiek pielaide valsts noslēpumam un cik ilgi ierobežotas pieejas informācija tiek glabāta. Pārsteidza uzzinātais, ka par diplomātu var kļūt praktiski jebkuras profesijas pārstāvis. Skolēni interesējās par nepieciešamajām svešvalodu zināšanām, runas prasmju izkopšanas iespējām. Katra atziņa, ko pauda Jānis Beķeris, vidusskolēniem, kuriem nākamās profesijas izvēle vēl tikai priekšā, šķita saistoša un prātā paturama. «Jādomā, kā uzvesties, ko likt sociālajos tīklos, jāizvēlas veids, kā pavadīt piektdienas un sestdienas vakarus, jo «fails» veidojas par katru no jums,» vērtīgu padomu sniedza viesis.

Stāstot par savu profesiju, Jānis vairākkārt uzsvēra debašu kustības nozīmi, kurā skolas laikā iesaistījies, novērtēja prasmes, ko apguvis dramatiskajā pulciņā. Atzinīgus vārdus viņš veltīja savai pirmajai skolotājai Antonijai Mačukānei, kura iemācījusi pat apvilkt spilvendrānu, klases audzinātājai pamatskolā Aldonai Alenčikai, kura ierādījusi, kā pareizi jānēsā mugursoma, skolotājai Aloidai Baķei par noderīgiem sadzīviskiem stāstiem un citiem pedagogiem. «Ir lietas, kas paliek prātā uz mūžu. Vēl tagad atceros klasē lasīto no «Zelta uzvedības grāmatas», un daudz kas no tā man dzīvē vēl aizvien noder,» sacīja Jānis. Savukārt viņa audzinātāja Aldona Alenčika dalījās atmiņās par zēna apķērību un «funktieri» 5. vai 6. klasē, kad kolektīvs, pateicoties viņa iniciatīvai un diplomāta spējām, Rīgā, «Ziemassvētku jampadracī», tika pie tik daudz žetoniņiem, ka mājās pārveda vērtīgu balvu – spēli, ko pēc tam visa klase lietderīgi izmantojusi.

Pēc tikšanās ciemiņš kopā ar pedagogiem mēģināja nosaukt vēl citus bijušos audzēkņus, kuri izveidojuši veiksmīgu karjeru ārlietu dienestā. Tādu ir daudz: Zanda Grauze, Iveta Skrastiņa, Rita Zālīte, Valda Ulmane, tāpēc klātesošie smaidot secināja, ka Vecumnieku vidusskola ir īsta Ārlietu ministrijas diplomātu kalve.

PIETURZĪMES BIOGRĀFIJĀ

Jānis Beķeris dzimis 1985. gada 18. novembrī.

No 1. līdz 6. klasei mācījies Vecumnieku vidusskolā, tad – Iecavas vidusskolā, ko absolvējis 2004. gadā.

Starptautiskajā Universitātē Igaunijā 2008. gadā ieguvis bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās, bet Latvijas Universitātē 2011. gadā – maģistra grādu vēsturē.

Strādājis Aizsardzības ministrijā ar aizsardzības plānošanas un politikas jautājumiem. Saņēmis augstāko aizsardzības ministra apbalvojumu «Atzinības Goda zīme», kā arī citas nozīmīgas
civildienesta atzinības.

2011. gadā pārcelts darbā uz Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta NATO un Eiropas drošības politikas nodaļu. No 2015. līdz 2018. gadam pildījis vēstnieka vietnieka pienākumus Latvijas vēstniecībā Turcijā.

Kopš 2019. gada 18. februāra ir Ārlietu ministrijas preses sekretārs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mainās rakstāmgaldi un valstis

Kategorijas