Nodokļos vērienīgas pārmaiņas nav gaidāmas

2020. gada 28. februāris 00:00

165

Nodokļos vērienīgas pārmaiņas nav gaidāmas

Savu vērtējumu par topošiem pārkārtojumiem sniedz Mārtiņš Bondars.

Valdības koalīcijai nostrādājot gadu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš to atzīst par rīcībspējīgu ķerties klāt nodokļu sistēmas uzlabošanai. Fiskālās disciplīnas padome jau prezentējusi ieteikumus nodokļu sistēmas pilnveidošanai. Šajā mēnesī Finanšu ministrija sniedz pirmos piedāvājumus rīcībai. Premjera paziņojums, ka iedzīvotājiem no pārmaiņām nevajag bīties, gluži loģiski raisa satraukumu...
Savu vērtējumu par topošiem pārkārtojumiem sniedz Mārtiņš Bondars no «Attīstībai/Par!», Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Finanšu ministra un zināmā mērā arī valdības vadītāja parlamentārais «priekšnieks» sarunā atļāvās būt viegli skeptisks.

Jūsuprāt, ko nodokļu pārmaiņām vajadzētu panākt, bet ko valdība var reāli paveikt?
– Vispirms mums ir jāuzzina koalīcijā pārstāvēto politisko spēku redzējums par valsts nākotni. Vai mums ir tādi saskares punkti, kuros varam par kaut ko vienoties? Pašlaik notiek izvērtēšana, lai mēs to saprastu.

Hm, samulsinājāt... Tātad koalīcija mums joprojām ir kā fabula par gulbi, vēzi un līdaku?
– Ja mums nebūs vienošanās, nebūs arī uzlabojumu nodokļu politikā. Valdību veidojošie spēki ir pietiekami dažādi, lai topošās pārmaiņas nodokļu politikā nebūtu grandiozas. Tieši tāpēc arī premjers neko vērienīgu sabiedrībai nesolīja.

No tik izvairīgām atbildēm jūtos spiests izdarīt secinājumu, ka jums pašam gribētos īstenot daudz ko vairāk...
– Visideālākais būtu panākt pilnīgu vienošanos partiju starpā, bet tādu iespēju – grandioziem risinājumiem – es nesaredzu.
Jā, man gribētos panākt, ka nodokļu ieņēmumi, ņemot vērā sabiedrības vēlmes, palielinās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Šajā ziņā Latvijai ir ļoti mazi nodokļi, salīdzinot gan ar kaimiņvalstīm, arī Krieviju, gan ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ko tas mums nozīmē? Mazākas spējas nekā citiem finansēt savu veselības aprūpes sistēmu, izglītību...

Tātad arī jūs esat solidārs ar veselības ministri Ilzi Viņķeli: nodokļi jāceļ?
– Nē, tie ir jāpārskata. Jāsamazina tie, kas ir par augstu; jāceļ tie, kas ir acīmredzami zemi.

Tas nozīmē, ka vienā nodokļu grupā likmju paaugstinājumam būtu ne tikai jāsedz citu samazinājums. Kuri nodokļi, jūsuprāt, patlaban ir pārāk zemi?
– Tipiski zemi tie ir saistībā ar videi draudzīga un veselīga dzīvesveida tagadējo neveicināšanu. Mēs nekādi nevaram pieļaut, ka Latvija vienā brīdī kļūst par vecu dīzeļdzinēja automašīnu novietni. To mēs pārāk sāpīgi justu ilgtermiņā.
Vēl uzskatāms piemērs ir mūsu «Attīstībai/Par!» frakcijas kolēģa Andra Skrides ierosinājums jūtami palielināt akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem, par ko nolemts. Pēc būtības mēs runājam par neveselīgas pārtikas aplikšanu ar nodokļiem, jo sabiedrībai kopumā tās radītās izmaksas ir daudz lielākas nekā visi iespējamie ieguvumi. Cilvēku veselībai radītie zaudējumi ar nodokļu politiku ir jākompensē un jāmazina.

Kuri nodokļi savukārt ir pārāk lieli?
– Tie, kuri ir pārmērīgi smagi cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Te ir jautājums par līdzsvarošanu: kāda tad būtu pareizā likme? Es nezinu, jo ir grūti to nomērīt. Taču mums savas ekonomikas konkurētspēja ir jāpalielina, arī mazinot nodokli no darba algas.

Daudzi cilvēki atbalsta – agrāk viņu vidū bija arī eirodeputāts Krišjānis Kariņš – pazeminātu PVN likmi pārtikas pamatproduktiem. Piemēram, gaļai, pienam, olām. Tagad tāda ir vien «Latvijai raksturīgiem» dārzeņiem un augļiem. Vai valdība to vēlas ieviest?
– Latvijai nevajadzētu ieiet tādos nodokļu – ne iedzīvotāju vai biznesa ienākumiem, ne pievienotai vērtībai – režīmos, kuros ir pārāk daudz izņēmumu.

Tātad pamatotas ir runas par iespējamu mikrouzņēmuma nodokļu režīma atcelšanu?
– Ja mikrouzņēmumu izmanto, lai izvairītos no pilnas nodokļu nomaksas, tad valstij šāds režīms nav vajadzīgs. Ja šis uzņēmējdarbības veids tiek izmantots, lai izvairītos no pārlieku lielās valsts birokrātijas, tad tas ir saprotami un pamatoti. Mums ir šajā ziņā dažas domas, kā nošķirt vienus no otriem, bet es neskriešu vilcienam pa priekšu. Lai valdība vispirms nāk ar savu redzējumu!

Vai jums nav bažas, ka arī šis nodokļu sakārtošanas mēģinājums beigsies tikpat žēlīgi kā Danas Reiznieces-Ozolas «reforma» iepriekšējā valdībā? Tai bija daudzsološs sākums, beidzot atbrīvojot no aplikšanas ar nodokli uzņēmumos atpakaļ ieguldīto peļņu.
– Es ceru, ka tā nebūs. Šis nav Saeimas vēlēšanu gads.

Tātad – kādus mērķus cerat sasniegt?
– Taisnīgāka, videi draudzīgāka, nevienlīdzību mazinoša nodokļu sistēma. Par pēdējo mums ir lielais jautājums: vai ar nodokļu politikas maiņu vispār var mazināt nevienlīdzību? Varbūt tomēr tas jāpanāk ar pabalstiem? Tā ir valdības izšķiršanās, kādā veidā rīkoties, kādu risinājumu piedāvāt Saeimai.

Vai koalīcijā tiks spriests par lielāku progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēs?
– Latvijā šis princips panākts ļoti ačgārnā veidā. Manuprāt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvā likme var palikt. Nē, tai ir jābūt! Taču jābūt arī veselajam saprātam piemērošanā, lai progresivitāte nav netaisnīga – un vienalga, kurā ienākumu grupā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nodokļos vērienīgas pārmaiņas nav gaidāmas

Kategorijas