Kas ietekmē ēku «sajūtu»?

2020. gada 28. februāris 00:00

332

Uzņēmuma «Bauskas siltums» vadītājs skaidro, no kā atkarīga siltumenerģijas ražošanas un piegādes rēķinos fiksētā naudas summa.

Siltā ziema iedzīvotājus rosina ielūkoties savos apkures rēķinos un tos salīdzināt ar apkures izmaksām iepriekšējā sezonā. Ne viens vien Bauskas daudzdzīvokļu māju siltumenerģijas patērētājs ir paudis neizpratni, kāpēc maksa par apkuri nav samazinājusies vai pat ir lielāka nekā iepriekšējā gadā, kad gaisa āra temperatūra bija zemāka. Iedzīvotāji parasti salīdzina visai vienkārši – jo temperatūra aiz loga augstāka, jo rēķinā vajadzētu būt mazākai summai.

Silts, mitrs un daudz vēja
Pašvaldības uzņēmuma «Bauskas siltums» vadītājs Ilmārs Rūsis skaidroja, ka āra gaisa temperatūra nav vienīgais rādītājs, kas ietekmē siltuma patēriņu ēkā. Izvērtējot kopējo saražoto siltumu 2018. un 2019. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra attiecīgi bija +1 un +3,4⁰ C, konstatēts, ka patērētājiem piegādātās siltuma enerģijas apjoms samazinājies tikai par 6%. Nepieciešamais siltuma enerģijas apjoms, lai nodrošinātu siltumu pilsētas mājām, ievērojami neatšķiras – vai gaisa temperatūra ir 0⁰C vai -20⁰ C.

I. Rūsis uzsver, ka siltuma patēriņu ietekmē arī gaisa mitrums un vējš. Ēkas, līdzīgi kā cilvēki, jūt tā saukto gaisa temperatūru «pēc sajūtām». Jo gaiss mitrāks un laiks vējaināks, kā tas ir raksturīgi ziemā, pieturoties 0⁰C vai dažiem plus grādiem, jo nams vēsumu «jūt» vairāk. Mitrums pārklāj un dzesē sienas, ņemot siltumu no iekšpuses. Savukārt, uzpūšot vējam, notiek iztvaikošana, kas arī patērē siltumu. Šīs sezonas decembris un janvāris bijis īpaši bagāts gan ar mitrumu, gan vējainām dienām un pārsvarā bez saules. Jo augstāka gaisa temperatūra apkures sezonā, jo lielāks gaisa mitrums. Tiešo gaisa temperatūras ietekmi uz gaisa mitrumu speciālists skaidroja ar piemēriem, tie redzami tabulā.

Tikpat ievērojami ēku «sajūtu» temperatūru ietekmē stiprs vējš. Izmantojot speciālu kalkulatoru, I. Rūsis aprēķināja, ka pie 0⁰C, ja vēja stiprums ir 15 m/s, «sajūtu» temperatūra ir -8⁰ C. «Te arī rodas pamatojums siltumenerģijas patēriņa apjomam šajā sezonā, kad ir gan silts un mitrs gaiss, gan vējains laiks bez saules,» rezumēja I. Rūsis.

Patēriņš atšķiras trīs reizes
«Bauskas siltuma» vadītājs I. Rūsis atzīst, ka, uzņēmums, kas piegādā siltumenerģiju, ir tā «persona», kura vismazāk var ietekmēt konkrētas ēkas patērēto siltumu. Patēriņš uz 1 m² dažādām ēkām mēdz atšķirties pat trīs reizes, un par to atbild nama apsaimniekotājs.

Uzņēmuma «Bauskas siltums» ekonomista Gata Baloža sagatavotajā pārskatā par siltumenerģijas patēriņu dzīvojamās ēkās divās apkures sezonās var uzskatāmi redzēt ievērojamas atšķirības starp minimālo un maksimālo kopējo patēriņu, kas tieši ietekmē katra patērētāja rēķinu naudā.

Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, decembrī un janvārī tomēr samazinājies gan vidējais, gan maksimālais un minimālais patēriņš. Vidējais siltumenerģijas patēriņš decembrī bija sarucis par 3,4 KWh/m², bet janvārī – par 8,16.

Jārūpējas apsaimniekotājam
«Mēs saražojam siltumu katrai ēkai, cik tā patērē, un nevaram iedot vairāk. Līdz ar to mūsu ietekme uz šo patēriņu gandrīz nav nekāda. Galvenais, ar ko iedzīvotājiem būtu jārunā, ir ēku apsaimniekotāji. Viņu pienākums ir rūpēties gan par ēkas un siltummezglu stāvokli, gan arī siltuma automātisko regulētāju iestatīšanu – to nedara «Bauskas siltums». Ja siltuma patēriņš sezonā ēkā pārsniedz 150 KWh/m², apsaimniekotājam jāvēršas pie iedzīvotājiem un jāskaidro, ka ēkai ir lieli siltuma zudumi, un jāmeklē iemesli,» pauda I. Rūsis.

Siltuma uzņēmuma ziņā ir regulēt no katlumājas izejošā ūdens temperatūru, ņemot vērā āra gaisa temperatūra. Piemēram, pašlaik tā ir +70⁰ C, bet, ja āra gaiss būtu -20 0C, ūdenim vajadzētu ap +80⁰ C, bet vasarā būs apmēram + 65 0C. Savukārt katras ēkas siltummezglā temperatūru iestata pamatā pēc āra gaisa temperatūras, bet var koriģēt arī pēc iekštelpu, līdz ar to katrai mājai var būt iestatīta atšķirīga siltuma piegāde. Rudenī, kad saule nespīd un iekštelpās ir vēsāks, par pāris grādiem var palielināt temperatūru, savukārt pavasarī, kad daudz saules, – attiecīgi samazināt.

I. Rūsis uzsvēra, ka temperatūru siltummezglos regulē ēkas apsaimniekotājs. Viņš arī izklāstīja, kā tiek noteikta maksa katram namam pēc piegādātās siltuma enerģijas skaitītājiem, kuru rādītājus uzņēmums nolasa attālināti. No kopējā patēriņa atskaita siltuma apjomu, kas izlietots karstā ūdens uzsildīšanai, ko savukārt salīdzina ar individuālo dzīvokļu īpašnieku noziņoto karstā ūdens daudzumu mēnesī. Ja kopējais iztērētā karstā ūdens kubikmetru apjoms nesakrīt ar noziņoto rādījumu summu, starpību pārrēķina un pieskaita siltuma patēriņam par apkuri attiecīgajā mēnesī. Līdz ar to, ja nav noziņots vispār vai noziņots nepatiess rādījums par vienu vai vairākiem dzīvokļiem, tad visiem dzīvokļiem palielinās siltuma patēriņš uz kvadrātmetru apkurei. I. Rūsis atklāja, ka neatbilstība starp iedzīvotāju noziņoto karstā ūdens apjomu un mājas kopējo ir aktuāla un nav retums.

Piegādāts mazāk
Pēc uzņēmuma datiem, kopējais iedzīvotājiem piegādātā siltuma apjoms šīs sezonas decembrī un janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo, ir samazinājies attiecīgi par 398,34 un 889,98 megavatstundām.

I. Rūsis uzsvēra, ka «Bauskas siltums» ir pašvaldības uzņēmums, kura uzdevums ir apgādāt ar siltumu, nevis tiekties pēc lielāka apgrozījuma un peļņas, taču strādājot bez zaudējumiem. Neauditētā uzņēmuma pārskatā par 2019. gadu uzrādīta peļņa – 7522 eiro, 2018. gadā tā bijusi 6840 eiro. Iedzīvotāju parādi aiz-vadītajā gadā veido 483 103 eiro, taču, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir samazinājušies par 7,7%, rāda dati mājaslapā bauskassiltums.lv.

Cena par siltumu ir mainīga
Zināms, ka rēķina summu par apkuri veido ne tikai patērētās enerģijas apjoms, bet arī tarifs – cena par 1 megavatstundu (MWh), kas, iespējams, var ietekmēt maksājamo summu vairāk par gaisa temperatūras maiņu. Šīs apkures sezonas sākumā SIA «Bauskas siltums» ekonomists Gatis Balodis informēja, ka tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures periodu, nav mainījies – 47,90 eiro bez PVN par 1 MWh. Pagājušā gada decembrī un šī gada pirmajā mēnesī rēķinos bija piemērots par 0,51 eiro mazāks tarifs. Taču kopš 2018. gada janvāra līdz šī gada janvārim, divu gadu laikā, tas pieaudzis no 44,17 līdz 49,49 eiro jeb 5,32 eiro par katru MWh.

I. Rūsis izklāstīja, ka «Bauskas siltumu» šī brīža energoresursu cenas tirgū pašlaik neietekmē – elektroenerģijas patēriņš veido proporcionāli mazu daļu izdevumu, savukārt gāzi uzņēmums nepērk katru dienu, ir noslēgts līgums pāris gadu iepriekš par konkrētu cenu. Un tas ir spēkā līdz 2021. gadam, kad būs jauns iepirkums saskaņā ar tā brīža cenu. Uzņēmuma vadītājs akcentēja, ka gāzes cena veido tikai pusi no kopējās enerģijas cenas, jo otru daļu veido tās sadale un pārvade, ko nemaina gāzes cena. Tas pats attiecas arī uz kopējo elektroenerģijas cenu. «Bauskas siltumu» un patērētājus gāzes cenas maiņa var ietekmēt maz arī tāpēc, ka siltuma ražošanai izmanto dažādus kurināmos – koka šķeldu un gāzi proporcijā 80:20. I. Rūsis skaidroja – lai gan šķeldas cena kopš tās izmantošanas sākuma 2016. gadā ir pieaugusi no 13 eiro par MWh līdz 20 eiro, joprojām daudz izdevīgāka ir kurināšana ar šķeldu. Tāpēc uzņēmums gāzi izmanto tikai tajos gadījumos, kad ar šķeldas katla jaudu nepietiek vai tā darbība īslaicīgi jāaizvieto sakarā ar apkopēm. Pērn siltumenerģijas ražošanai šķelda izmantota 24% no kopējā apjoma.

«Pašlaik nav prognozējamas nākotnē ne šķeldas, ne gāzes, ne arī elektrības cenas, tāpēc svarīgi saglabāt siltuma ražošanu ar diviem kurināmā veidiem,» atzina Ilmārs Rūsis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas ietekmē ēku «sajūtu»?

Kategorijas