Komentāri: nebijusī ziema

Kaspars Kalējs, Žanna Zālīte, Sandra Danosa

2020. gada 28. februāris 00:00

Kā komentējat šādu neparastu ziemu un pavasara prognozes?

Laura Krūmiņa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja

Bauskā ar sniegu visnabadzīgākā ziema
– Kopš 9. februāra Latvijā ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris. Bauskā šī ir 13. reize kopš 1961. gada, kad pavasaris iesākas agrākajā iespējamajā datumā. 11 gadījumi fiksēti pēc 1988. gada, vidēji statistiski pēdējos 33 gados tik agri pavasaris Bauskā sākas reizi trijos gados.

Sniega sega Bauskā šajā ziemā ir novērota īslaicīgi. Tikai vienā dienā, 6. janvārī, tā zemes virsmu pārklāja tādā kārtā, ka novērojumu sensors to varēja fiksēt, izmērot trīs centimetru biezumu. Pagaidām šī ir ar sniegu visnabadzīgākā ziemas sezona (oktobris–aprīlis) Bauskas pusē.

Tagad Latvijā ieplūst nedaudz vēsākas gaisa masas, tās pieturēsies arī pašā marta sākumā. Ierastos brāzmainos dienvidu, dienvidrietumu vējus biežāk nomainīs ziemeļu puses vēji. Tā kā laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, Latviju šķērsos arī nokrišņu zonas. Atsevišķās naktīs marta sākumā iespējams neliels sals.

Valdot rietumu un ziemeļrietumu vējam, gaisa temperatūra marta vidū un otrajā pusē būs virs normas, tomēr novirzes no normas nebūs tik lielas kā janvārī un februārī, kad tās sasniedza pat 5 – 7 grādus. Visdrīzāk, vēl ļoti strauji pavasara siltums Latvijā neienāks.

Jānis Lagzdiņš, agronoms, z/s «Vālodzes» īpašnieks Vecumnieku novada Stelpes pagastā

Zemkopji var būt apmierināti
– Pašlaik situācija ir gandrīz izcila, laukos lieku ūdeņu nav, sējumi pārziemojuši labi. Taču viss vēl var notikt; pāris ļoti sliktu dienu, un apstākļi var mainīties.

Manā saimniecībā aug rapsis, kvieši. Liels jau tas «kolhozs» nav – ik gadu apsēju apmēram 65 – 70 hektāru. Pagaidām lauki izskatās lieliski. Lielražotāji pārsvarā izmanto Vācijas un Dienvideiropas šķirnes, kam šādas ziemas nekaitē.

Domāju, mūspusē – bijušā Bauskas rajona teritorijā – situācija visur ir diezgan līdzīga, jo zeme, izņemot dažus laukus, ir pietiekami laba. Iespējams, smilšainās vietās «kaut kas parādās», bet kopumā augi pārziemo bez problēmām, un zemkopji var būt apmierināti.

Tik netipiska ziema sen nav piedzīvota. Ir bijuši līdzīgi laikapstākļi, bet vai tāpēc kaut kas traks noticis? Pagaidām esmu noskaņots optimistiski.

Māris Vaitekūns, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes loceklis

Zemledus makšķerēšanai savi labumi
– Manuprāt, ledus trūkums zivis neko īpaši neietekmē. Viss ir atkarīgs no ūdens temperatūras. Jo mazāka temperatūra, jo zivis ir mazkustīgākas. Karpām, brekšiem patīk silts ūdens.

Ja ledus nav, tad makšķernieks tomēr nevar tikt klāt zivīm, kur gribētos. Makšķernieki zina visas bedrītes, kur ķert ar ziemas makšķeri. Ir atšķirība, vai ķer ar pludiņmakšķeri vai ziemas makšķeri. Gaidu pavasari, jo sāksies vimbu, brekšu un citu zivju ķeršanas laiks.

Makšķernieki lomu velk arī šādās ziemās. Ķer līdakas, asarus, raudas. Vimbas jau mēnesi var atrast ūdeņos. Vienīgais ir laika apstākļi, kas traucē. Ja būtu ledus, tad varētu sēdēt ar muguru pret vēju, ar garo makšķeri, un bez ledus, sēžot krastā, to praktiski nav iespējams izdarīt. Lietus un vējš nav nekas patīkams, jāķer moments katru dienu.

Jāakcentē gan, ka ledus dara dabai labu – tajā iesalst arī zāles, ko ar palu ūdeņiem izrauj ārā, taču kārtīga ledus «iešana» nav bijusi vairākus gadus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: nebijusī ziema

Kategorijas