Drosmīgs cilvēku draugs

2020. gada 25. februāris 00:00

Iecavas novadā dzīvo Latvijas nacionālais putns – baltā cielava.

Iecavnieks Rolands Linejs iemūžinājis fotokameras objektīvā balto cielavu. Jau kopš 1965. gada baltā cielava ir atzīta par Latvijas nacionālo putnu.

Japānas galvaspilsētā Tokijā 1960. gada maijā notika Starptautiskās putnu aizsardzības padomes XII konference. Lai vērstu lielāku uzmanību dabas aizsardzībai, pasaules valstīm ieteica izvēlēties savas valsts nacionālo putnu. Daudzas valstis jau bija izraudzījušās Latvijā labi pazīstamas un populāras putnu sugas. Anglija – sarkanrīklīti, Zviedrija – melno meža strazdu, Austri-ja – bezdelīgu. Arī Latvijā redzamākais putns baltais stārķis jau bija «paņemts». Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības un citi ornitologi 1965. gadā lēma par Latvijas nacionālo putnu atzīt balto cielavu ar domu, ka katrs ir redzējis cielaviņu. Putniņš vienmēr uzturas atklātās teritorijās – lauku sētās, ciematos un pat lielās pilsētās. Latvijas lēmumu Starptautiskajā Putnu aizsardzības padomē apstiprināja 1969. gadā. Tā liecina portāla lsm.lv informācija.

Baltā cielava ir slaids putns ar garu asti. Tēviņiem kontrastains melni balts galvas daļas ornaments, mātītēm tas mazāk kontrastains. Labi staigā un skrien pa zemi, šūpo asti. Lidojums viļņveidīgs. Kopējais putna garums 18 centimetru, spārnu vēziens 25 – 30 centimetru, svars 19 – 27 grami. Dzīves cikls līdz pieciem gadiem. Tā liecina portāla visiputni.lv informācija.

Dzīvo apdzīvotās vietās dažādu ūdeņu tuvumā, kultūrainavā, upju krastos, arī sūnu purvos. Baltā cielaviņa ir liels cilvēku draugs. Pagalmā, tīrumā, vagā un pļavā pie ganāmpulka tā veikli tekalē pa zemi, asti šūpodama uz augšu, uz leju. Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, kāpuriem, tārpiņiem, gliemežiem. Barību iegūst uz zemes vai lidojumā. Gājputns – ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras valstīs un Ziemeļāfrikā, retumis arī Latvijā.

Var apbrīnot šo mazo putniņu, ar kādu drosmi viņš aizstāv savu ligzdu – lielākiem putniem, kas iemaldās ligzdas rajonā, cielaviņa dodas bezbailīgi pretim un cenšas to aizdzīt. Ligzdo ļoti dažādās vietās – malkas un akmeņu grēdās, ēku pažobelēs, zem tiltu baļķiem, zaru kaudzēs, būrīšos. Ligzda veidota no zāles stiebriņiem un saknītēm, sūnām, izklāta sariem, vilnu, putnu spalvām. Dējumā piecas līdz sešas olas, pārklātas daudziem pelēcīgi brūniem raibumiņiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Drosmīgs cilvēku draugs

Kategorijas