Lielāks ienākuma nodoklis nepalīdzēs

2020. gada 25. februāris 00:00

556

Novadu budžetu salīdzinājums uzrāda attīstības nevienmērību un plānotās reformas problēmas

Saasinoties diskusijām par plānoto novadu reformu, aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas ir galvenie rādītāji, pēc kuriem izvērtēt novadus un plānotās reformas rezultātus? Diskusiju dalībnieki piemin attīstības centrus, darbaspēka virzienus, atbalsta programmas, ienākuma nodokļa apjomu un vienkārši iedzīvotāju viedokļus.

Tomēr grūti kādu no šiem argumentiem minēt kā noteicošo, kas parādītu, vai novads ir bijis veiksmīgs, vai ir gaidāma attīstība un kā vērtēt pašvaldības vadības paveikto. Lai kāds būtu situācijas emocionālais vērtējums, piesaiste pie kultūras un sporta panākumiem, tomēr katram uzņēmumam un tieši tāpat pašvaldībai un valstij galvenais rādītājs vienmēr ir bijis budžets – efektīva izmantošana, piesaistītā finansējuma apjomi un īstenotie projekti. Tāpēc «Bauskas Dzīve» mēģina salīdzināt Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada mājaslapās publicētos 2020. gada budžetus un ne tikai šī gada budžetus.

Bez vienotas sistēmas
Diemžēl jāatzīmē, ka lielākā daļa iegūto skaitļu un attiecību ir aptuveni, jo novadu budžetos izdevumi un ienākumi mēdz atrasties dažādās sadaļās, pozīcijās un pat paslēpti kādas nodaļas vai iestādes ailē. Pašvaldībām Latvijā nav vienota budžeta skata un dalījuma, par ko jau vairākkārt norādījusi arī Valsts kontrole. Kas vienā vietā apvienots novada pārvaldīšanas izdevumos, citā pašvaldībā izmētāts vairāk nekā desmit sadaļās.

Kā piemēru var minēt Bauskas novada domes opozīcijas deputātu mēģinājumus noskaidrot, kāda bija 2019. gadā pilna atbalsta summa no Bauskas novada domes Kantrimūzikas festivālam un festivālam «Bauska TASTE». Izrādījās, ka daļa finansējuma atvēlēta tieši, bet citas summas un atbalsta pasākumi ietverti pašvaldības kapitālsabiedrības, sabiedrisko attiecību nodaļas un Bauskas kultūras centra budžetā, tāpēc pilnu atbalsta summu grūti aprēķināt. Tomēr ceram, ka pat aptuveni aprēķini radīs izpratni par reālo situāciju novados.

Svarīgākais faktors
Budžetu analīze parādīja, ka svarīgākais faktors budžetu attīstības jomā ir nevis lielāki ienākuma nodokļi, iedzīvotāju atbalsts vai iespaidīgāka kultūras dzīve, bet gan spēja pārvaldīt novadus un piesaistīt finansējumu. Šajā jomā līdz šim veiksmīgākā noteikti ir Rundāles un Bauskas novada pašvaldību vadība.

Varam mēģināt izprast, kurš novads spēj sevi nodrošināt, kurš ne. Izrādās, ka novadi, kam ir vislielākie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sevi nespēj nodrošināt.

Katrs novads no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņem dotāciju. 2020. gada budžetos labā pozīcijā ir Rundāles novads – dotācija tur ir 803 371 eiro, bet projektos viņi šogad plāno ieguldīt vairāk nekā 1,7 miljonus eiro. Savs pluss ir Bauskas novadam – dotācijā saņem 4 962 811 eiro, bet projektos šogad gatavi ieguldīt aptuveni 8,3 miljonus eiro. Atrēķinot ES fondu naudu, Bauskas novadam būtu finansējuma rezerve – aptuveni pusotrs miljons eiro.

Iecavas novads šogad saņems
1 439 495 eiro, bet projektos plāno ieguldīt apmēram 1,1 miljonu eiro. Vecumnieku novads iegūs 2 061 253 eiro, bet projektos ieguldīs aptuveni 580 tūkstošus eiro. Šiem novadiem bez dotācijas būtu jāsamazina pamatizdevumi kultūrai, izglītībai un veselībai, kas nozīmētu pat iestāžu slēgšanu, ja vēlētos ieguldīt attīstībā vai ES projektu īstenošanai – nāktos samazināt vēl vairāk.

Šeit saskatāmi lieli riski – ja ar novadu apvienošanu pārskatīs kritērijus izlīdzinātajiem maksājumiem un summa samazināsies, tad atstās negatīvu iespaidu uz topošā novada attīstību kaut vai tāpēc, ka Iecavas un Vecumnieku potenciālais ieguldījums kopējā budžetā var kļūt par negatīvu.

Parādi ir visiem
Uzmanību saista Bauskas novada lielās parādsaistības. Kopējā aizņēmumu summa 2020. gada 1. janvārī bija 26 684 057 eiro, 2020. gadā plānots atmaksāt 2 018 767 eiro. Tiesa, no Valsts kases savulaik bija atzinums, ka novads vēl var aizņemties, un vienīgais iemesls, kāpēc aizņēmuma nav, ir jaunā politika par Valsts kases aizdevumiem.

Iecavas novada parādsaistību un galvojumu apjoms ir 6 284 498 eiro, bet 2020. gadā jāatmaksā 609 652 eiro. Vecumnieku novadā kopējā aizņēmumu summa ir 7 315 990 eiro, šogad plānots atmaksāt 598 798 eiro. Rundāles novadā kopējā aizņēmuma pamatsumma ir 4 583 660 eiro, no kuriem 2020. gadā iecerēts atmaksāt 1 188 951. Lai arī kopumā šīs summas ir mazākas nekā Bauskas novada aizņēmums, tomēr diez vai plānotā novada vadība nākotnē būs priecīga par jebkura aizņēmuma pievienošanu.

Par to, kāpēc potenciālajam centram ir lielākas parādsaistības, Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē stāstīja bijušais Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs. Viņš skaidroja, ka pilsētai ir jātērē ievērojami lielāki līdzekļi iestāžu un komunikāciju pārbūvei, izbūvei un remontam, turklāt šīs komunikācijas lieto ne tikai pagastu, bet arī citu novadu un pilsētu iedzīvotāji. Bauskas gadījumā tie ir gan pilsētas ceļi, tai skaitā A7, kas Bauskas pilsētai jāremontē par saviem līdzekļiem, Iecavas ciemam šo ceļu remontē par valsts finansējumu.

Interesanti izskatās Iecavas un Vecumnieku novada vēlme saistīties ar Baldones novadu – šim novadam parādsaistības ir budžeta ieņēmumu apjomā, un ir skaidrs, ka atšķirībā no Bauskas novada rezervju, par ko aizņemties, gandrīz nav.

Ietaupīt nesanāks
Protams, ir plāni, kā topošajam novadam ietaupīt. Viens no tiem būtu uz administrācijas rēķina – samazinot priekšsēdētāju un vietnieku, kā arī nodaļu vadītāju skaitu. Tomēr, pat ja tas samazinās kopējos izdevumus par pusmiljonu eiro, uz topošā novada fona tas nebūs daudz.

Vēl viena iespēja ietaupīt varētu būt uz neveiksmīgo projektu rēķina. Vecumnieku novada dome no 2016. līdz 2018. gadam Vecumnieku vidusskolas stadiona projekta izstrādei un Vecumnieku vidusskolas projekta aktualizācijai iztērēja 100 213 eiro, nemaz nerunājot par naudu, kas iztērēta diviem iepriekšējiem Skaistkalnes vidusskolas sporta zāles projektiem. Bauskas novadā līdzīgas problēmas bija ar Centrālās bibliotēkas ēku. Lielākam novadam varētu būt vairāk cerību iezīmētos projektus īstenot arī realitātē, nezaudējot līdzekļus projektiem, kurus tā arī neīsteno.

Ja mainīsies pašvaldību izlīdzināšanas fonda kritēriji vai parādīsies jaunas prasības no ministrijām, tas «apēdīs» nelielos ietaupījumu ieguvumus. Reāls budžeta pārpalikums uzrādās tikai Bauskas novadam, kam vajadzēs domāt par pievienoto teritoriju attīstību.

Visu izšķirs cilvēki
Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas skatījumā plānotā Bauskas novada nākotne ir diezgan rožaina – topošais budžets iezīmēts aptuveni 60 miljonu apjomā. Teorētiski tas dod diezgan lielas cerības uz finansējumu gan projektiem, gan jaunām valsts prasībām bez finansējuma no valsts puses, kuras jau tagad ministrijas plāno ieviest.

Budžetu analīze rāda, ka brīvo līdzekļu ir ļoti maz, īpaši novados, kurus plāno pievienot Bauskas novadam. Rundāles novads līdz šim dzīvojis pašpietiekami, bet viņu ieņēmumi uz topošā novada budžeta fona ir nelieli.

Nav īsti skaidrs, kā veidot rožainu Baldones, Iecavas un Vecumnieku novada nākotni. Baldones novada piesaistīto ES fondu apjoms 2020. gadā – apmēram 20 tūkstoši eiro. Nav brīnums, kāpēc Iecavas novada vadība nevēlas piekrist, lai topošais novada centrs būtu Baldonē. Izskatās, ka tā pašlaik ir galvenā prasība novada izveidei, un tikai no vēlmes piekāpties būs atkarīgs, vai novads tiks izveidots.
Plānotais Bauskas novads pārvaldīšanas jomā nebūs ne vienkāršāks, ne bagātāks par pašreizējo Bauskas novadu. Tāpat kā līdz šim, novada attīstībā lielāko lomu spēlēs nevis iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai citi maksājumi, bet gan deputātu, administrācijas vadības un speciālistu personības. Nozīmīga būs viņu spēja piesaistīt līdzekļus, pārvaldīt finanses, vienoties ar iestāžu vadītājiem, speciālistiem un valsts ierēdņiem, kā arī prasme komunicēt ar iedzīvotājiem.

VIEDOKĻI

Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs:
«Attīstība ir tad, ja notiek pārmaiņas, un es atbalstu reformu. Tomēr Bauskas novada domes sēdē lēmumprojekta pieņemšanu par atbalstu reformai noraidīja. Mēs esam tie, kam pievienos. Esam gatavi sadarboties, un sadarbība ar citiem novadiem mums jau notiek. Tomēr ir problēmas, un viena no galvenajām – ceļš uz Vecumniekiem. Varētu piekrist, ja būtu skaidrs, ka šo jautājumu sakārtos, jo ir nepieciešams kvalitatīvs ceļš. Citādi pašlaik mūs vieno upes, A7 ceļš un vēsturiskais Bauskas rajons.»

Aivars Okmanis, Rundāles novada pašvaldības vadītājs:
«Iedzīvotāji lēma paši savu novadu saglabāt. Balstoties uz sociālo pakalpojumu pieejamību, izglītību, komunālo pakalpojumu atbalstu un citiem faktoriem, izvēlējāmies saglabāt savu novadu. Mēs paļaujamies uz to, ka deputāti iedzīvotāju viedokli ņems vērā.
Kā Zemgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs pārzinu, kādas būs piedāvātās reformas īpatnības novados. Labumu no reformas neredzu – atbalsta pro-grammas nav, reģionālās attīstības programmas arī nav.
Ir risks, ka Rundāles novada pašvaldības teritorijas ietekme varētu būt tik maza, ka pašreizējos labumus, ko iegūstam no sava novada, varētu zaudēt.»

Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs:
«Mēs simtprocentīgi neatbalstām reformas projektu. Mums ir savs pētījums – kas notiek, ja paliek pašreizējā situācija, kā būtu pēc reformas un tad, ja izveidotu Baldones, Iecavas un Vecumnieku novadu. Vislielākie mīnusi novadam būtu tad, ja pievienotu atpakaļ Bauskai.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītajā Latvijas Universitātes pētījumā uzrādās, ka Zemgalē ir septiņi attīstības centri, un viens no tiem ir Iecavas novads.
Iecavai ir milzīgs attīstības potenciāls – ir liels pieprasījums dzīvojamo māju būvniecībai, pieprasa īrētus dzīvokļus, bērnudārza audzēkņu skaits pieaug, iedzīvotāju skaits stabilizējies.»

Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada pašvaldības vadītājs:
«Pārsteidz, ka tad, kad runājam ar valsts amatpersonām, it kā esam vienoti domās, bet, kad sāk darboties, viss notiek atšķirīgi. Piemēram, runājam par ekonomiskās attīstības virzieniem, bet diez vai tagad varēsim pagriezt iedzīvotāju darbaspēka plūsmu no Rīgas uz Bausku. Diez vai tas notiks tāpēc vien, ka tāds uzzīmēts reformas modelis.
Ir diskusijas par savienību ar Baldoni un Iecavu, iekļaujot tikai Vecumnieku pagastu, bet jābūt risinājumam pārējiem novada pagastiem. Nevaram pārstāvēt iedzīvotāju viedokli tagad par citu modeli, jo domes lēmums bija saglabāt esošā novada teritoriju.»

Šos viedokļus priekšsēdētāji pauda Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē 14. februārī.

Plānotais finansējuma apjoms dažādiem projektiem 2016. – 2020. gadā (eiro)

Vēl viens novadu attīstības rādītājs ir piesaistītā finansējuma un īstenoto projektu apjoms. Grafikā apkopoti dati – novadu budžetos uzrādītā kopsumma, kas paredzēta dažādu projektu īstenošanai. No ceļu un ēku būvēm līdz sociāla veida atbalstiem un izglītības projektiem.
Bauskas novadā 2018. gadā projektu kāpumu lielā mērā radīja līdzekļi, kurus ar valsts un ES fondu palīdzību ieguldīja lauku ceļu pārbūvē. Tomēr arī bez šiem datiem kopējā projektu summa bija vairāku miljonu eiro apmērā, iekļaujot tādus projektus kā ielu pārbūves un parkus.
Arī šeit dati nav precīzi. Jārēķinās, ka ievērojamus līdzekļus dažādiem izdevumiem, arī vides labiekārtošanai un nelieliem projektiem, atvēl arī saimniecisko un citu nodaļu, iestāžu, kā arī pagastu pārvalžu budžetos. Projektu finansējums nav vienīgās summas, ko novadu domes tērē dažādu pasākumu vai darbu veikšanai, tomēr šos maksājumus atsevišķi novada domes budžetā neizceļ.
Ne vienmēr plānoto gada gaitā izmanto. Tā, piemēram, Bauskas novadā sporta halles celtniecībai stadiona teritorijā regulāri atvēl vairākus miljonus, bet pilnībā atvēlēto summu nav izdevies izmantot, un tā daļēji pāriet uz nākamo gadu.
Un tas nav vienīgais projekts. Šāda prakse pašvaldību jomā tomēr ir ierasta, un iemesli tam var būt ļoti dažādi.

Novadu plānotais piesaistītais ES un citu veidu līdzfinansēto projektu finansējums 2020. gadā (eiro)

Viens no pašreizējās un potenciālās attīstības rādītājiem ir spēja piesaistīt ārēju finansējumu projektu un pasākumu īstenošanai. Šajā situācijā 2020. gadā Iecavas un Vecumnieku novads neizceļas, bet Rundāles novads izskatās iespaidīgi. Bauskas novadam šogad piesaistītā finansējuma apjoms ir pats lielākais starp novadiem, bet vidēji uz iedzīvotāju skaitu tomēr tas ir mazāks nekā Rundāles novadā.
Šis rādītājs nav gluži precīzs, jo neiekļauj pašvaldību kapitālsabiedrību piesaistīto finansējumu. Piemēram, Iecavas novadā notiek ūdenssaimniecības projekts, plāno siltuma sistēmas pārbūvi. Arī citos novados kapitālsabiedrības ir īstenojušas vairākus miljonus vērtus projektus. Vai to saistīt ar pašvaldības vadības veiksmīgu darbību vai ne, tas jānovērtē katram novada iedzīvotājam pašam.

Pārvaldes izdevumi vidēji uz vienu iedzīvotāju novadu 2020. gada budžetos (eiro)

Vēl viena īpatnība budžetu sadaļās ir saistīta ar novadu administrācijas un pārvaldes izdevumiem. Katrā novadā ir ļoti atšķirīga sistēma, ko ievieto administrācijas izdevumos un ko ne. Tāpēc, lai aprēķinātu šos skaitļus vidēji uz vienu iedzīvotāju, centāmies saskaitīt visus pārvaldes aparāta izdevumus. Iecavas novadam šos izdevumus palīdz samazināt nelielā teritorija – nav jātērē nauda pagastu pārvaldēm.
Vecumnieku novadā ārpus administratīvajiem izdevumiem ir pabalsts atbilstoši likumam par «Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusu», kā arī atsevišķā iedalījumā izcelta sabiedrisko attiecību nodaļa un informācijas tehnoloģiju nodaļa, kā arī izglītības nodaļa. Iecavas novadā jau ilgu laiku pašvaldības informatīvais izdevums «Iecavas Ziņas» ir atsevišķā sadaļā, lai arī patiesībā izpilda administrācijas funkcijas iedzīvotāju informēšanai. Bauskas novada domei atsevišķi ir sabiedrisko attiecību nodaļa, nekustamo īpašumu nodaļa, attīstības un plānošanas nodaļa, saimnieciskā nodaļa, izglītības nodaļa, kā arī pagastu pārvalžu administrācija.
Rundāles novadam atsevišķi izcelta tikai attīstības nodaļa.

Budžetu ieņēmumu sadalījums uz vienu iedzīvotāju pa gadiem (eiro)

Viens no argumentiem, ko izmanto reformas pretinieki saistībā ar topošo lielo Bauskas novadu, – pašreizējam Bauskas novadam nav naudas, un tāpēc topošā novada vadība projektiem finansējumu ņems no Iecavas un Vecumnieku novada. Tomēr desmit gadu skatījumā, sadalot novada budžeta ieņēmumu apjomu uz iedzīvotāju skaitu, šis apgalvojums neapstiprinās. Bauskas novads jau no 2010. gada bija sliktākās pozīcijās, bet pēdējos gados vidējais ienākumu apjoms izlīdzinās.
Milzīga atšķirība ir Rundāles novada budžeta ieņēmumiem, īpaši tāpēc, ka starta pozīcijas 2010. gadā nebija tās labākās. Rundāles novada budžeta ieņēmumos iekļauti ieņēmumi par komunālajiem pakalpojumiem. Pilsrundāles ciemā šo pakalpojumu nodrošina pašvaldības komunālais dienests, summa apmēram pusmiljona apmērā tiek iekļauta budžetā. Citos novados šīs summas budžetā ir mazākas vai neparādās, jo iedzīvotāji maksā pašvaldības kapitālsabiedrībām un novada budžetā kapitālsabiedrību budžetus neiekļauj.
Rundāles novada budžeta ieņēmumu pieauguma lēciens 2014. gadā notika daļēji tāpēc, ka vairāku daudzdzīvokļu namu siltināšanu ar Eiropas Savienības fondu atbalstu rīkoja komunālās saimniecības vadība, kas saņēma finansējumu no ES un to iekļāva budžetā. Līdzīgas darbības Bauskas un Iecavas novadā notika ārpus pašvaldības budžeta, jo šos projektus vadīja un finansējumu pārvaldīja vai nu pašvaldību kapitālsabiedrības, vai privātie apsaimniekotāji.

Dažādi ienākumi

Iecavas novads kā vienu no argumentiem, kāpēc nebūtu vēlams pievienoties topošajai teritorijai, min faktu, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis Iecavas novadā ir lielāks nekā Bauskas novadā un topošais novads to finansiāli izmantos centra – Bauskas pilsētas – labā.
Reālajā situācijā šis pārsvars nav liels, un vismaz pusi tā kompensē no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņemtās dotācijas. Šeit tiešām var saskatīt, ka Iecavas novada attīstību vērtē augstāk nekā Bauskas, jo, ja abiem novadiem maksātu vienādi pēc iedzīvotāju skaita, tad Iecavas novada ienākumi pieaugtu par pusmiljonu eiro. Tiesa, ja paskatās Latvijas mērogā, Iecavai ir grūti lepoties – Saulkrastu novads ir līdzīgā attālumā no Rīgas, bet pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir donors, nevis patērētājs.
Interesanti, ka kopējā summa uz vienu iedzīvotāju vislielākā ir Vecumnieku novadam. Tas nozīmē, ka tieši pie novada iedzīvotāju ienākumiem šis kritērijs nav piesaistīts, un tas rada bažas par gaidāmo novadu reformu – kā noritēs izlīdzināšanas fonda sadale, nav skaidrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielāks ienākuma nodoklis nepalīdzēs

Kategorijas