Pirmās patiesi demokrātiskās vēlēšanas

Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists

2020. gada 21. februāris 00:00

416

Pirms 100 gadiem Bauskā balsstiesīgo aktivitāte bija ļoti augsta.

Mūsdienās demokrātiskas pašvaldību vēlēšanas notiek regulāri reizi četros gados, un to norise jau zināmā mērā ir apaugusi ar rutīnas kārtiņu. Bet bija laiks, kad šāda veida vēlēšanas Latvijā bija kaut kas jauns un iepriekš nepieredzēts. Bauskā pirmās patiesi demokrātiskās pilsētas domes vēlēšanas notika pirms 100 gadiem – 1920. gada janvārī.

Pirms tam, 1918. gada novembrī, tika ievēlēta Bauskas pilsētas pagaidu dome. Taču tās vēlēšanas par īsti demokrātiskām nevar nosaukt, jo balsošana notika visai spontāni atklātā veidā pilsētnieku kopsapulcē. Pagaidu dome drīz vien pieņēma lēmumu par demokrātijas priekšstatiem atbilstīgāku vēlēšanu rīkošanu jau 1919. gada pašā sākumā, bet šo ieceri izjauca lielinieku uzbrukums. Pēc «sarkano» patriekšanas no Bauskas jaunas vēlēšanas tik drīz nenotika, jo karš turpinājās un vēl nācās izbaudīt arī bermontiešu uzkundzēšanos.

Sadarbojas ar namīpašniekiem
1919. gada septembrī Iekšlietu ministrija nosūtīja visām pilsētu valdēm rīkojumu par vēlētāju sarakstu sastādīšanu. Izpildot šo rīkojumu, Bauskas pilsētas pagaidu dome ievēlēja vēlēšanu komisiju un tai uzticēja vēlētāju sarakstu veidošanu. Atbilstīgi tā laika likumdošanai Bauskas pilsētas vēlētāju sarakstā iekļāva abu dzimumu Latvijas pilsoņus, kuri bija sasnieguši 21 gada vecumu un vismaz astoņas nedēļas pirms šo sarakstu sastādīšanas bija nodzīvojuši pilsētā.

Vēlētāju saraksti tika veidoti sadarbībā ar namīpašniekiem, kuri saņēma attiecīgas veidlapas, un tajās vajadzēja ierakstīt savos īpašumos dzīvojošās pilngadīgās personas. Sarakstos iekļaujamo vēlētāju atbilstība apliecināta, uzrādot attiecīgus ierakstus mājasgrāmatās. Ar sludinājumu palīdzību visi topošie vēlētāji tika aicināti paši ierasties pilsētas valdē ar personu apliecinošiem dokumentiem, un tas bija jāizdara līdz 13. decembrim. Pēc tam sagatavotie vēlētāju saraksti piecas dienas bija pieejami publiskai apskatei pilsētas valdē, lai novērstu iespējamās kļūdas un tos vēl varētu papildināt.

Neskatoties uz šiem priekšdarbiem, vēlāk atradās pa kādam, kurš bija «nogulējis» iespēju izmantot savas pilsoņa tiesības. Piemēram, skolotājs Vilis Zemtauts vēl decembra beigās gribēja iekļūt vēlētāju sarakstā un skaidroja savu neizdarību ar to, ka «pēdējā laikā bijis ļoti aizņemts ar skolas darbiem un tādēļ nevarējis līdz noteiktam laikam pārliecināties par uzņemšanu vēlētāju sarakstā». Vēlēšanu komisija šo lūgumu noraidīja, bet V. Zemtauts par to sūdzējās Jelgavas apgabaltiesā. Arī šī tiesu instance atzina vēlēšanu komisijas rīcību par pamatotu, jo pirms tam bija pietiekami garš laiks, lai varētu apskatīt vēlētāju sarakstus un ziņot par nepilnībām.

Maz laika aģitācijai
20. decembra sēdē domnieki lēma par vēlēšanu datumu, bet nedēļu vēlāk visā pilsētā tika izplatīts tipogrāfijā nodrukāts paziņojums: «Bauskas pilsētas valde paziņo, ka pilsētas domes vēlēšanas ir noliktas uz 18. janvāri 1920. gadā Pils ielā Nr. 19 (kādreizējā
pilsētas valdes namā, kurš tika sagrauts 1944. gadā, tagadējā Plūdoņa ielā, iepretim Sv. Gara baznīcas dārzam, pie krustojuma ar Strautnieku ielu, kur mūsdienās nav apbūves – aut.) no pulksten 8 rītā līdz 9 vakarā. Vēlēšanu kartiņas vēlētājiem tiks piesūtītas mājās. Ne vēlāk par 7. janvāri vēlētāji var pieteikt pilsētas valdei sarakstus balotējamo domnieku kandidātiem.»

Tolaik pilsētā bija aptuveni 3000 iedzīvotāju, starp tiem bija daudz bērnu un nepilngadīgu jauniešu, tāpēc vēlētāju sarakstā tika iekļautas tikai 1384 personas. Savukārt 109 sarakstā iekļautie vēlētāji pie vēlēšanu kartītēm netika, bet par katru neizsniegto dokumentu ir saglabājies rakstisks paskaidrojums. Visbiežākie iemesli: «nav atrasts» vai «nav Bauskā», citos gadījumos pieminētas konkrētas nesastapto personu atrašanās vietas – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Vācijā, arī «uz laukiem», «dzīvo Lietuvā» un «kara laukā». Citi iemesli: «cietumā», «slims», «miruse», «kurlmēms» un «atteicās saņemt».

Salīdzinājumā ar mūsdienām, laiks no vēlēšanu izsludināšanas līdz balsošanas dienai bija pavisam knaps, tikai desmit dienas kandidātu sarakstu iesniegšanai un tikpat priekšvēlēšanu aģitācijai. Bet jāņem vērā tā laika reālā situācija – joprojām notika Latvijas Neatkarības karš, tobrīd pilnā sparā ritēja izšķirošās kaujas pret Sarkano armiju visā Latgales frontē.

Pēc etniskās piederības
Kopumā šajās vēlēšanās startēja pieci deputātu kandidātu saraksti, kas bija izveidoti pēc etniskā principa. Latviešu deputātu kandidāti startēja «Apvienotās strādnieku un namnieku darba grupas sarakstā» un «Latviešu pilsonisko vēlētāju grupā». Arī ebrejiem bija divi saraksti: «Ebreju pamatskolas dibinātāju grupa» un «Ebreju pilsonisko vēlētāju grupa», bet visvienotākie bija vācieši ar sarakstu «Vācu vēlētāju grupa». Deputātu kandidāti pēc nodarbošanās pārstāvēja visplašāko spektru – strādnieki, amatnieki, namu īpašnieki, tirgotāji, fabrikanti, ierēdņi, skolotāji un mediķi, bet pēc dzimuma tikai aptuveni desmitā daļa bija sievietes. Pavisam Bauskas pilsētas domē bija jāievēl 20 deputātu.

18. janvāra rītā vēlēšanu komisija vairākiem vēlētājiem atrādīja tukšo biļeteniem domāto kasti un viņu klātbūtnē to aizzīmogoja ar lakas zīmogiem. Vakarā, kad balsošanas laiks bija noslēdzies, atkal varēja pārliecināties, ka kaste un zīmogi ir nebojāti. Pēc tam sekoja kastes atvēršana un biļetenu skaitīšana. Kopumā tika saskaitītas 1115 vēlēšanu aploksnes, no tām trīs bija nederīgas. Jāsecina, ka Bauskas vēlētāju aktivitāte pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās bija ļoti augsta, – tajās piedalījās 80,56% no vēlētāju sarakstos iekļautajām personām jeb 87,45% no tiem, kas bija saņēmuši vēlētāju kartītes. Tik augsta pilsoniskā līdzdalība mūsdienu vēlēšanās šķiet praktiski neiespējama.

Saskaitot par atsevišķiem sarakstiem atdotās balsis, latvieši ieguva 12 deputātu vietas domē, ebreji un vācieši – katra tauta pa četrām vietām. Jāpiebilst, ka tolaik pilsētā ebreji bija aptuveni uz pusi vairāk nekā vācieši, bet vācieši bija labāk organizēti un disciplinētāk piedalījās vēlēšanās. Tādas tendences bija vērojamas arī turpmākajos gados gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Starp ievēlētajiem deputātiem pirmo reizi pilsētas vēsturē bija iekļuvusi sieviete – ierēdne Ženija Veidemane no «Apvienotās strādnieku un namnieku darba grupas saraksta».

Var strādāt arī bez algas
Jaunievēlētā Bauskas pilsētas dome uz savu pirmo sēdi sanāca 1920. gada 30. janvārī. Tajā piedalījās 17 deputāti, kuri vispirms parakstīja svinīgo solījumu «aizstāvēt iedzīvotāju intereses, rūpēties par likumību un stiprināt Latvijas valsti». Pēc tam pirmie lēmumi tika pieņemti par pilsētas valdes izveidošanu, jo tieši šai izpildvaras institūcijai tolaik bija lielāka nozīme pilsētas dzīvē nekā domei.

Vispirms nolēma, ka valdei jāsastāv no pilsētas galvas un četriem valdes locekļiem, pēc tam lēma par mēnešalgām – pilsētas galvam 550 rubļi, pilsētas galvas vietas izpildītājam (vietniekam) 450 rubļi, pirmajam valdes loceklim 400 rubļi, bet atlikušiem diviem valdes locekļiem katram pa 200 rubļiem. Pēc algu apstiprināšanas notika balsojums par personālijām. Par pilsētas galvu ar 13 balsīm ievēlēja namīpašnieku Juri Vareno, par pilsētas galvas vietas izpildītāju ar 11 balsīm – drēbnieku Jēkabu Freiju, par pirmo valdes locekli ar 12 balsīm – vācu uzņēmēju, alus fabrikas līdzīpašnieku Edmundu Lodingu, bet par atlikušajiem valdes locekļiem ar 16 balsīm – ebreju uzņēmēju, Lejas dzirnavu īpašnieku Dāvidu Hofšovicu un ar desmit balsīm – amatnieku Mārtiņu Tireli.

Tālākā sēdes gaitā vajadzēja ievēlēt vēl vienu, bet mazāk svarīgu amatpersonu – domes priekšsēdētāju. Ilgākas debates izraisījās par šīs amatpersonas atalgojumu, bet beigu beigās deputāti nolēma, ka domes priekšsēdētājs var strādāt arī bez algas. Ar desmit balsīm par Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlēja amatnieku Frici Šņori.

Pirmās sanāksmes noslēgumā deputāti nolēma turpmākās domes sēdes rīkot divreiz mēnesī, katra mēneša pirmajā un trešajā trešdienā. Kā vēl vienu jaunu demokrātijas izpausmi var uzskatīt domnieku nolemto, ka domes sanāksmes drīkstēs brīvi apmeklēt jebkurš interesents, jo protokolā tika ierakstīts – «pielaist sēdēs publiku, cik atļauj telpas».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmās patiesi demokrātiskās vēlēšanas

Kategorijas