Ar nerimstošu zinātkāri

2020. gada 21. februāris 00:00

Rakstniekam Jānim Sarmam šodien apritētu 136 gadi.

Bauskas bērnu un jauniešu centrs organizēja īpašu pēcpusdienas sarīkojumu, kurā godināja rakstnieku un gleznotāju Jāni Sarmu, īstajā vārdā Jāni Kalniņu. Viņš savu vēsturisko ieguldījumu Bauskas novadā atstājis gan kā pedagogs, gan rakstnieks, divus garadarbus veltot savai bērnībai un Bauskai.

Uz jau tradicionālo sarīkojumu «Dzeltenās mājas stāsti», kas notika trešdien, 19. februārī, pulcējās aptuveni 20 interesentu. Viņu vidū bija arī personas, kas lasījušas Jāņa Sarmas darbus un pētījušas viņa biogrāfiju un daiļradi.

Mācījies un strādājis
Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) direktore Benita Svareniece uzsvēra, ka Jānis Sarma ir nozīmīga personība BJC Dzeltenās mājas vēsturē. Viņš šajā ēkā mācījies, strādājis par skolotāju un atstājis savas atmiņas par šo laiku grāmatā «Mīļā pilsēta». BJC vadība bija sagatavojusi informatīvi vizuālu materiālu par Jāni Sarmu, kas tagad skatāms Dzeltenajā mājā.

Veronika Puķe, BJC direktores vietniece, pastāstīja, ka informatīvajam materiālam ir izmantota Vecsaules pamatskolas pedagoģes Agras Ķēniņas savāktā informācija par rakstnieku. Uz sarīkojumu bija ieradusies arī A. Ķēniņa, kura dalījās atmiņās. Pirmajos Latvijas brīvības gados uz skolu bibliotēkām sūtītas latviešu autoru grāmatas no ārzemēm, un tā Vecsaulē nonākuši J. Sarmas darbi, arī «Kalnakūļu Vikta», kur apkopotas rakstnieka bērnības atmiņas. «Mēs vēl joprojām nepazīstam Jāni Sarmu,» pauda A. Ķēniņa.

No Austrālijas Latvijai
Kopā ar medijpratības pulciņa audzēkņiem pasākumu apmeklēja arī daudziem labi zināmā pedagoģe Vija Cerusa. Interešu pulciņa dalībnieces Evelīna Anna Pitāne, Liene Laiškone un Keita Kondore lasīja fragmentus no grāmatas «Mīļā pilsēta», ļaujot sanākušajiem izjust 19. un 20. gadsimta mijas notikumus Bauskā.

V. Cerusa uzsvēra, ka ļoti liela loma autora dzīvē bijusi viņa vecākiem Mārtiņam un Minnai Kalniņiem, kuri savam vienīgajam dēlam devuši iespēju mācīties dažādās mākslas augstskolās. «Zemnieku ģimenei bija mērķis izskolot dēlu, dot viņam labu izglītību,» stāstīja pedagoģe. Gan viņa, gan citi sarīkojuma dalībnieki uzsvēra, ka Jānim Sarmam bija raksturīga nerimstoša zinātkāre – 40 gadu vecumā viņš iestājās Latvijas Universitātē un 1928. gadā absolvēja Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.

Lielāko daļu savu zināmo romānu J. Sarma sarakstījis Austrālijā. «Kad vaicāja, kāpēc viņš raksta, Jānis Sarma atbildējis: «Es rakstu Latvijai. Ceru, ka manas grāmatas kādreiz izlasīs Latvijā un kādam patiks,»,» stāstīja pedagoģe.

«21. februāris ir Starptautiskā dzimtās valodas diena. Šogad mūs aicina pievērst uzmanību līvu valodai. Cik labi, ka šajā dienā varam atzīmēt arī Jāņa Sarmas dzimšanas dienu,» pauda V. Cerusa.

UZZIŅAI

Jānis Kalniņš dzimis 1884. gada 21. februārī Vecsaules pagasta Ruģeļu mājās. Mācījies Vecsaules pagastskolā, Bauskas pilsētas skolā Rīgas ielā 8. No 1919. līdz 1928. gadam strādāja par zīmēšanas, latviešu valodas un literatūras skolotāju Bauskas pilsētas reālģimnāzijā, no 1920. gada – Valsts Bauskas vidusskolā Rīgas ielā 8. Bijis Bauskas apriņķa skolotāju biedrības dibinātājs un vadītājs.

1944. gadā emigrēja uz Vāciju, 1951. gada pavasarī izceļoja uz Austrāliju, miris 1983. gadā.

Rakstnieks un gleznotājs savus darbus publicējis ar pseidonīmu Jānis Sarma. Daudzu kultūrvēsturisku romānu un īsprozas darbu autors, aplūkojot arī Atmodas laikmeta kultūras personības un rakstniekus. Vēsturiskas ievirzes darbos nereti vērojama kolorīta laikmeta izjūta, viegli stilizēta valoda, brīvi interpretēti atsevišķu populāru personu dzīves fakti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar nerimstošu zinātkāri

Kategorijas