BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: 21. februāris – dzimtās valodas diena

Komentāri: 21. februāris – dzimtās valodas diena

Kāda globalizācijas laikmetā un lielo valodu ietekmē mums ir latviešu valoda, kā to saglabāt?


Anitra Taurene, Iecavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja 


Ļaujieties sarunām!
– Man un lielai daļai manu skolēnu dzimtā ir latviešu valoda. Būtu naivi cerēt, ka globalizācijas laikmetā, kad informācijas apmaiņa notiek zibenīgi, tehnoloģijas nemitīgi attīstās un robežas nav šķērslis, latviešu valoda paliks neietekmēta, nemainīga un neaizskarta. Protams, ne, un tas arī nav vajadzīgs, jo dzīva valoda ir mainīga, nevis sastingusi, tomēr gribu dalīties pārdomās.

Ikdienā redzu, kā mainās skolēnu vārdu krājums un valodas normu izpratne. Ļoti labi var pamanīt audzēkņus, kuriem grāmatu lasīšana nav sveša nodarbe. Tāpat izceļas tie, kuri ikdienas sarunās ir dzirdējuši, piemēram, tādus vārdus kā «spelgonis», «sarma», «sērsna», kuri zina, kas ir zaķkāposti. Kāds varbūt tagad brīnās, ka tik traki jau nu gan nevarētu būt, bet ir. Skolā mums ir jāiemāca un jāiemācās patiešām daudz, lai valoda būtu pareiza, bet bagātīgi un ar izpratni «aplipt» ar dzīvu un īstu dzimto valodu tā var, to ikdienā dzirdot un lietojot. Ļaujieties sarunām!

Jā, ļoti iespējams, ka, pat dzīvojot Latvijā, daļai jauniešu darba valoda būs angļu vai kāda cita, taču ceru un ticu, ka ģimeņu, bērnu, mazbērnu sazināšanās vienmēr notiks mīļajā latviešu valodā.


Evelīna Zilgalve, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste


Katra lietotāja izvēle
– Šis gadsimts valodu konkurences ziņā būtiski neatšķiras no iepriekšējiem – latviešu valoda vienmēr bijusi ekonomiski un politiski spēcīgu valodu ielenkumā.

Manāma atšķirība, ko ieviesis 21. gadsimts, ir fenomenālais dzīves temps. Informācijas apmaiņas ātrums ir reibinošs. Pāris eiro, pāris klikšķu internetā – skatāmies «jūtūberu» video, filmas un seriālus, tiklīdz tie iznākuši. Lielākā daļa no tā uzreiz ir pieejama angļu valodā bez tulkojuma, tātad kulta citāti, joki, jaunumi sarakstēs, tvītos, komentāros nonāk angliski. Rikija Džerveisa joki «Zelta globusa» ceremonijā, Džefrija Stāra biežāk lietotie izteicieni – tie aplido pasauli pāris minūšu laikā. Nav nekāds brīnums, ka, dzirdot, lasot un redzot tik daudz angļu valodas, arī paši sākam to atdarināt intonācijā, teikumu uzbūvē un žestos.

Tādu valodu kā latviešu valoda pasaulē nebūt nav maz, un drošu nākotni nevar paredzēt nevienai no tām. Globalizācijas laikmetā aizvien būtiskāk ir spēt izcelties, būt radošam, unikālam. Allaž klātesoša ir katra valodas lietotāja individuālā atbildība, precīzāk, izvēle – vai tu spēj un vai gribi citā valodā dzirdēto izteikt savējā?


Ruta Dubinska, Ceraukstes pagasta Mūsas bibliotēkas vadītāja

Pareizi rakstīt kļūst arvien mazsvarīgāk

– Latviešu valodas gramatika skolā bija mans mīļākais priekšmets. Pateicoties savām dzimtās valodas skolotājām, es valodu iemīlēju. Ikdienā ļoti daudz klausos radio, un mani nemaz neiepriecina valodas lietojums. Pieļauju, ka lielākoties tas tādēļ, ka tagad runātāji nav tikai žurnālisti – moderatori; reportāžās tiek atskaņots dažādu cilvēku sacītais. Ir viens vārds, kas mani spēj izvest no pacietības. Tas dzirdams dienu no dienas, to lieto dažādās variācijās. Piemēram, raksturojot meiteni, teic, ka viņa ir forša, nevis skaista, gudra, pievilcīga vai attapīga. Šāds lietojums nonivelē un dara nabadzīgāku valodu kopumā. Arī rakstiskā saziņa kļūst arvien paviršāka un virspusēja, pareizi gramatiski rakstīt kļūst arvien mazsvarīgāk.

Mēģinu iedziļināties, kālab tā notiek. Manuprāt, pie vainas ir gan Izglītības un zinātnes ministrija, nosakot vispārējos standartus valodas apguvei, gan latviešu valodas skolotāji. Agrāk bija obligātā literatūra, kas skolēnam bija jāizlasa, bet tagad daudzi pat vienu grāmatu gadā nevar izlasīt. Vai tiešām izglītības sistēma virzās uz to, lai jaunā paaudze augtu trula bez latviešu valodas krājuma?