BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uz skatuves katrs ir aktieris savā lomā

Uz skatuves katrs ir aktieris savā lomā

Bauskas un Rundāles novada skatuves runas konkursā labāk veicas jaunāko klašu skolēniem

Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) Dzeltenajā mājā 18. februārī skanēja dzeja un prozas darbu fragmenti, kas tā vien mudināja sameklēt un izlasīt visu grāmatu, lai zinātu, kas bija pirms un aiz teksta daļas, ko skandēja Bauskas un Rundāles novada skatuves runas konkursa 29 dalībnieki.

1. – 3. klašu grupā savu māku rādīja 13 bērni no Bauskas pilsētas pamatskolas, Īslīces pamatskolas, Codes pamatskolas, Bauskas Valsts ģimnāzijas un Pilsrundāles vidusskolas. Savukārt 4. – 12. klašu grupā pieteikti bija 17, bet uzstājās 16 audzēkņi no Bauskas pilsētas pamatskolas, Uzvaras pamatskolas, Codes pamatskolas, Vecsaules pamatskolas, Īslīces pamatskolas, Mežotnes sākumskolas, Bauskas Valsts ģimnāzijas un Pilsrundāles vidusskolas. Viena dalībniece bija sasirgusi.

Runas svētkos tika noskaidroti skolēni, kuri piedalīsies Zemgales reģionālajā konkursā Jelgavā 11. martā.

Ieelpo un izelpo «diedziņu»
Pirms konkursa dalībniekus, vecākus un skolotājus uzrunāja žūrija. Režisore Zigrīda Ezeriņa atzina, ka ar Bausku viņai esot īpaša saikne, jo te bijusi pirmā darbavieta un pirmie panākumi. Viņa pateicās pedagogiem par ieguldīto darbu un nekavējoties visiem bērniem lika izkustināt ķermeni, kā arī ieelpot un izelpot «diedziņu», lai nevienam runātājam nepietrūktu elpas. Pirmoreiz žūrijā bija Reinis Vējiņš, jaunais teātra pedagogs ar spēcīgu balsi un apbrīnojami skaidru dikciju.

Pirmais uzstājās Bauskas Valsts ģimnāzijas 1.a klases skolnieks Helvijs Aišpurs ar J. Osmaņa dzejoli «Pēc piena» un fragmentu no Vika darba par zvirbulēnu. Mamma Aiva Aišpure zāles beigās ar atvērtu grāmatu sekoja līdzi katram dēlēna vārdam. «Bauskas Dzīvei» viņa atklāja, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem uz Bauskas kultūras centra skatuves kāpusi arī pati. Savu konkursa dzejoli par divriteni gribējusi atrast bērniem, tomēr neizdevās. Mazais runātājs Helvijs sacīja: «Nebiju uztraucies, es tikai satraucos, lai kaut ko nesajauktu.» Māsa Patrīcija, Bauskas Valsts ģimnāzijas 2.c klases skolniece, savu uzstāšanos vērtēja kā «diezgan labu» un atklāja, ka ar mammu divreiz iets uz bibliotēku meklēt tekstu.

Vairāku gadu darbs
Īslīces pamatskolas pedagoģe Ineta Kāle pauda, ka jau no pirmās klases tiekot piestrādāts pie bērnu dikcijas. Tekstus konkursam viņi izvēlējušies paši.

Pilsrundāles vidusskolas skolotāja Ilga Vaičūne uz konkursu atvedusi četrus skolēnus. Viņa uzskata, ka galvenais ir atrast piemērotu materiālu priekšnesumiem un bērniem jāgrib to apgūt un izpildīt. Svarīgi esot mācēt «savākties» un runājamo «tīt kā filmu». Pēc audzēkņu uzstāšanās pedagoģe atzina, ka vienmēr var labāk, bet tomēr bērni visu izdarījuši godam.

«Jākrāso» vārdi
Kad visi mazāko klašu dalībnieki savu bija paveikuši, priekšnesumu plusus un mīnusus vērtēja žūrija.
Režisorei Z. Ezeriņai patika repertuārs. «Tā ir brīnišķīga lieta – darboties ar vārdu. Jāatceras, ka nerunāju sev, bet auditorijai. «Jākrāso» vārdiņi – gara acīm jāskata tas, ko runā. Jācīnās ar nervozajām rokām,» viņa sacīja. R. Vējiņš aicināja izmantot laiku, «kad jūsos klausās» un atgādināja, ka priekšnesums sākas brīdī, kad dalībnieku piesaka. Dace Jurka priecājās redzēt zēnus šajā konkursā un rosināja pārdomāt repertuāra izvēli.

Daži skolēni bija tuvu «maza aktiera meistarībai», tālab šajā grupā nebija neviena trešās pakāpes vērtējuma. Bērni saņēma diplomus un nelielas piemiņas veltes, skolotājas – ziedus. Režisore Z. Ezeriņa apbalvošanā teju katram skolēnam iečukstēja ausī kādu padomu.

Argumentēts vērtējums
Arī lielos bērnus režisore Z. Ezeriņa «izkustināja» un «izelpināja», un priekšnesumi 4. – 12. klašu grupā varēja sākties. Tiesa gan, vecāku dalībnieku par 10. klases audzēkņiem nebija.

«Bauskas Dzīve» bija klāt atbildīgajā brīdī, kad katrs skolēns tika argumentēti novērtēts. Žūrija uzsvēra teksta izpratnes svarīgumu, tā piemērotību runātājam. Tikpat būtiski ir nesasteigt sakāmo, runāt dabiski, bez uzspēlētības. Kāda bērna sniegums tika atzīts par «diktam labu», bet cits bijis «pārgatavojies», kāds «samocījis» Plūdoni, ko vajadzējis runāt vienkāršāk. D. Jurka pauda, ka svarīgākais ir atrast materiālu, kas der izpildītājam pēc rakstura, balss un vecuma, savukārt Z. Ezeriņa papildināja, ka emocijas veidojas no attieksmes un teksta izpratnes. «Uzrunā patiesums, spēja paust ideju. Tikai tad priekšnesums rada pārdzīvojumu,» atzīmēja R. Vējiņš.

«Rezultāti nav slikti, bet ir, kur tiekties,» rezumēja D. Jurka. Šoreiz žūrijai nācās secināt, ka «lielie atpaliek no mazajiem», tālab šajā grupā bija visu pakāpju vērtējums.

Zemgales reģionālajā konkursā Jelgavā 11. martā piedalīsies septiņi pirmo pakāpi ieguvušie skolēni, kuri par sniegumu saņēma 45 un vairāk punktu.


Čakls lasītājs, labs runātājs
Bauskas pilsētas pamatskolas 5.b klases skolēns Ralfs Zaharčenoks jau piekto gadu pēc kārtas piedalās šajā konkursā. Mācoties 1. klasē, pat ieguvis 3. vietu Latvijā, lepojas skolotāja Gunta Spure. Viņa atzina, ka sagatavošanas darbs prasa spēku, visgrūtākā esot repertuāra izvēle. Ralfs pastāstīja, ka ar bijušo audzinātāju katru dienu darbojies divus mēnešus, tomēr «skolotāja nav barga».
Zēns ir čakls lasītājs, mājās sešus gadus vecajai māsai Rebekai lasot priekšā grāmatas. Savukārt pašam tuvākās esot Imanta Ziedoņa «Krāsainās pasakas».


Bauskas un Rundāles novada izglītības iestāžu audzēkņi, kuri izvirzīti uz Zemgales reģiona skatuves runas konkursu

Loreta Jonašku, Īslīces pamatskolas 3. kl., skolotāja Ineta Kāle;

Monta Rimševica, Īslīces pamatskolas 3. kl., skolotāja Ineta Kāle;

Ralfs Zaharčenoks, Bauskas pilsētas pamatskolas 5.b kl., skolotāja Gunta Spure;

Annija Dzene, Bauskas Valsts ģimnāzijas 6.a kl., skolotāja Sanita Anspoka;

Gabriels Ruslans Ciprus, Bauskas pilsētas pamatskolas 6.b kl., skolotāja Inga Briede;

Vendija Volosovska, Bauskas Valsts ģimnāzijas 7.b kl., skolotāja Sandra Auzāne;

Aldis Lipniks (Lypnyk), Vecsaules pamatskolas 8.a kl., skolotāja Gunta Siliņa.

Avots: konkursa vērtēšanas protokols.




Bauskas novada bērnu un jauniešu teātra kolektīvu skatē spilgtākais sniegums – Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņu dzejas izrāde

Teātris ir gan individuāla aktiermāksla, gan kolektīva māksla, kur sadarbojas režisors ar scenogrāfu, kostīmmākslinieku, ir jāstrādā ar apgaismojumu, mūziku, horeogrāfiju un citiem komponentiem. Tikai tas viss kopā plus degsme un mirdzums acīs veido izrādi, kas patiesi emocionāli uzrunā skatītāju. Šādu vēstījumu Bauskas novada skolu un kultūras iestāžu bērnu un jauniešu teātru konkursa pirmās kārtas dalībniekiem un viņu pedagogiem 18. februārī Bauskas kultūras centrā pauda konkursa vērtēšanas komisija. Žūrijai sniegumu rādīja astoņas trupas.
   
«Dedziet» savā tēlā!
Arī bērnu un jauniešu teātri šovasar būs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki, tie pulcēsies un sniegumu publikai rādīs Vērmanes dārzā Rīgā. Priekšskatē Bauskā otrdien žūrija novērtēja izrādes, kā arī dažus labākos kolektīvus rekomendēja filmēt savu izrādi un video nosūtīt uz Valsts izglītības satura centru (VISC), kas tālāk dalībai svētkos atlasīs labākās trupas, laikrakstam skaidro Veronika Puķe, Bauskas Bērnu un jauniešu centra interešu izglītības metodiķe, kā arī XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Bauskas novadā teātra mākslas jomā.

Vērtētāji aicināja bērnus, jauniešus un viņu pedagogus ieklausīties citam citā, vērot sniegumu, mācīties gan no labās pieredzes, gan kļūdām. «Uz skatuves jums jāaizmirst, ka esat noteiktas klases skolēni, jāaizmirst savs vārds, jo te jūs esat aktieri katrs savā lomā. Stāstiet savas lomas stāstu, «dedziet» savā tēlā!» aicināja teātra mākslas profesionāļi.

Katram kāda «rozīnīte»
Uzteicami, ka ik kolektīva izrādē visi labi zināja savu tekstu, tomēr brīžiem bērni runāja tik klusu, ka viņu vecmāmiņas, ja būtu zālē, pusi no teiktā nesadzirdētu. Labi saklausāmas bija Bauskas pamatskolas meitenes izrādē «Gotiņa parastā».

Katrā iestudējumā bija kāda «rozīnīte», kāds labs un atjautīgs vai gluži vienkārši emocionāli skaists risinājums stāsta atklāšanā. Tāda bija, piemēram, aina ar ziepju burbuļiem un piemērotā mūzika Īslīces pamatskolas audzēkņu uzvedumā «Zila debess zelta mākoņos» – par Aspazijas bērnību. Tāds bija brīdis Mežotnes pagasta bērnu un jauniešu amatierteātra uzvedumā «Pazudusī varavīksne», kur pelēkā burve dzīvās un dažādās pasaules krāsas, meitenes, pārvērta puķēs – uz skatuves «uzplauka» lietussargi, aiz kuriem aktrises paslēpās.

Teātra mākslas, skatuves kultūras, pareizas runas un dikcijas kopšanai ir ļoti liela nozīme bērnu un jauniešu personības attīstībā, uzsver žūrijas pārstāvji. Arī paši skolēni secina, ka dalība teātrī viņiem sniedz daudz iespēju. «Man darbošanās uz skatuves atraisījusi labākas komunikācijas prasmes, varu brīvi sarunāties ar jebkuru, vieglāk saprasties. Man zudušas bailes publiski runāt,» atzīst Bauskas pilsētas pamatskolas 8.a klases audzēkne, teātra trupas dalībniece Evelīna Kalniņa.

Svarīgi rast aktualitāti
Pirmās pakāpes diploms piešķirts tikai vienam kolektīvam – Bauskas Valsts ģimnāzijas jauniešu trupai par uzvedumu ar Kārļa Vērdiņa dzeju «Ak, tētīt, cik dzīve ir sarežģīta!», ko iestudējusi pedagoģe Anita Feldmane. Skolotāja «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka pirms katras jaunas izrādes, lai lugu izvēlētos, izlasot vairākas grāmatas, līdz atrodot īsto. Šoreiz uzrunājusi Kārļa Vērdiņa dzejas grāmata «Tētis». Viņa stāsta: «Ar šiem bērniem strādāju kopš viņu sešu gadu vecuma. Labi zinu, ko viņi izjūt, ko var. Tāpat pazīstu arī jauniešu tētus un mammas, bija skaidrs, ka šī dzeja ir par viņiem visiem kopā. Svarīgākais, ka skolēni to saprata, pieņēma, ka tā ir viņu aktualitāte.»  Uzvedumā jauniešiem jāstrādā ar daudziem rekvizītiem, kas ir sarežģīts uzdevums, bieži jāpārceļ krēsli, kas tika izdarīts raiti un klusi, kustības organiski savienojās ar tekstu, nekas nebija pats par sevi, viss vienā elpā.

A. Feldmane režiju mācījusies, gan lasot grāmatas, gan kursos pie režisoriem un aktieriem Valda Lūriņa, Ligitas Smildziņas. Šis ir viens no žūrijas pārstāvju aicinājumiem amatierteātru režisoriem – izglītoties, regulāri apgūt un pilnveidot šī aroda prasmes. Jo, kā sacīja konkursa vērtēšanas komisijas pārstāve Dace Jurka, – punkti un piešķirtās pakāpes teātru kolektīviem patiesībā ir atzīmes skolotājiem-režisoriem, un tas ir nevis skarbs rezumējums, bet patiess.


Teātru skates 2. kārtai aicina sūtīt videomateriālus

Bauskas Valsts ģimnāzijas jauniešu trupai par uzvedumu ar Kārļa Vērdiņa dzeju «Ak, tētīt, cik dzīve ir sarežģīta!» ieteikts savas izrādes video (nofilmētā materiāla adrese youtube vai failiem.lv) līdz 30. martam nosūtīt uz VISC.

Tāpat tiek rekomendēts, īstenojot vērtēšanas komisijas ieteikumus, izrāžu filmētos ierakstus uz VISC nosūtīt arī Bauskas pilsētas pamatskolas teātra kolektīvam (I. Šteinbergas luga «Gotiņa parastā», pedagoģe Roze Bruģe), Mežotnes pagasta bērnu un jauniešu amatierteātrim «Kājām gaisā» (iestudējums pēc I. Andersones lugas motīviem «Pazudusī varavīksne», pedagoģe Gita Graudiņa), Īslīces pamatskolas kolektīvam (Aspazija – «Zila debess zelta mākoņos», pedagoģe Vaira Dundure).

Videomateriāla izvērtēšana notiek līdz 9. aprīlim.


20200220-1726-tabula.jpg