Nevis Bauskas, bet Iecavas novads?

2020. gada 18. februāris 00:00

2032

Plānotā jauno novadu karte apspriešanas gaitā var iegūt pavisam citas aprises.

Izveidot Sēlijas novadu, izvēlēties par topošā novada centru nevis Bausku, bet gan Iecavu un vēl virkni visdažādāko ideju apsprieda Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji un interesenti Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē.

Uz sēdi, kas notika 14. februārī, bija aicināti plānoto Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novada pašvaldību teritoriju vadītāji un pārstāvji. Katram bija iespēja paust savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālo reformu.

Vēlme uzklausīt visus
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju vada baušķenieks Artūrs Toms Plešs no «Attīstībai/Par!» frakcijas. Interesanti, ka komisijas sēdēs nav vērojama novadu sēdēs ierastā aina – plastmasas ūdens pudeles uz galdiem. Vienīgais ūdens trauks sēdes laikā uz galda bija A. T. Plešam – daudzreiz lietojamā ūdens pudele.

Komisijā strādā arī deputāti Arvils Ašeradens, Jānis Dombrava, Andris Kazinovskis, Regīna Ločmele-Luņova un Viktors Valainis. Balsošanas procesā reti kad piedalījās deputāts Viktors Valainis, jo viņš ir gandrīz visu ierosinājumu autors, par kuriem lēma sēdes laikā. Piedāvāja arī ierosinājumus saglabāt visus novadus pašreizējās teritorijās, balsojot par katru atsevišķi. «Iesniedzu šādus priekšlikumus pat par Rīgas un Jūrmalas pašvaldībām tāpēc, ka vēlējos, lai visu pašvaldību pārstāvji varētu ierasties uz sēdēm un paust savas domas,» tā V. Valainis.

Kultūrvēsturiskā sasaiste
Nesen komisijas atbalstu guva ideja par Lejaskurzemes novada izveidošanu ap Liepāju, un tagad konceptuāli par šādu atbalstu deputāti nobalsoja arī Sēlijas novadam, kas būtiski mainītu plānoto Aizkraukles un Jēkabpils novadu robežas.

Sēlijas novads apvienotu pagastus, kas atrodas vēsturiskajā Sēlijas teritorijā starp Daugavu un Lietuvas robežu. Kā argumentus novada izveidei minēja kultūrvēsturisko mantojumu. Norādīja, ka līdz šim resursus vairāk saņēmušas pilsētas un teritorijas otrpus upei, bet apvienotais Sēlijas novads šo situāciju varētu mainīt. Idejas kritiķi minēja, ka pietrūkst infrastruktūras savienojumu, kā arī ekonomiskās sasaistes.

Daudz pārmetumu saņēma Jēkabpils, ka esot lieli kredīti un novadu naudu izmantošot to nomaksāšanā. Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salcēvičs atgādināja, ka savulaik pie «mantas dalīšanas» novadi atteicās no visa, par ko vajadzētu maksāt, bet arī tagad vēlas pakalpojumus – izglītību, veselību, bet negrib maksāt par skolām un slimnīcu. «Uzskatu, ka pārmetumi par to, ka pilsētai ir kredīti, ir pilnīgi nevietā. Bažas, ka pilsēta novadu izmantos tikai pilsētas labiekārtošanai, ir pilnīgas muļķības. Mums jau ir budžeta atlikums trīs miljoni eiro,» uzsvēra L. Salcēvičs.

«Mēs sadzirdējām, ka Sēlijas pašvaldības ir gatavas strādāt kopā,» noslēgumā atzina Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Deputāti lēma konceptuāli atbalstīt topošo Sēlijas novadu. «Nākotnē visa Latvija priecāsies par jaunizveidoto Sēlijas novadu, par viņu sasniegumiem un kultūras dzīvi,» pauda V. Valainis.

Centra meklējumos
Konceptuāls atbalsts Sēlijas novadam vēl neko nenozīmē. Visiem rosinātajiem novadiem ir viena galvenā problēma – nespēja izlemt par kopēju centru. Sēlijai esot jāvienojas, kas būs jaunā novada centrs, turklāt tam būtu jābūt kādam no attīstības centriem – Aizkrauklei vai Jēkabpilij. Abu pilsētu pārstāvji gan nepauda vēlmi iesaistīties novadā, un Sēlijas idejas rosinātāji arī vēlējās iztikt bez šīm pilsētām. Iespējams, tāpēc tēmu par Baldones paplašināto novadu praktiski neskāra – pašlaik gan Iecavas, gan Baldones novada pašvaldību vadītāji nevar vienoties par to, kas būs plānotā novada centrs.

V. Valaiņa rosināto priekšlikumu par Rundāles novada saglabāšanu līdzšinējā teritorijā balsojumā atbalstīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Iespējams, viņu iespaidoja Rundāles novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa stāstījums par novada īpašo kultūras vidi, kuras pamatā ir Rundāles pils. Pārējie deputāti ideju neatbalstīja.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pauda atbalstu topošā novada izveidei, reizē uzsverot, ka rūpes raisa sliktie ceļi, kas savieno Bauskas un Iecavas novadu ar Vecumnieku novadu. Šo problēmu pieminēja arī citu novadu vadītāji.

Visi brauc uz Rīgu
Pašvaldību vadītāju paustie argumenti par nepieciešamību saglabāt esošās teritoriju robežas noveda līdz kuriozām situācijām. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks un Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš pauda, ka ar Bauskas pilsētu pašlaik reāla saistība ir apmēram trim procentiem novada iedzīvotāju. Rezultātā iedzīvotājiem būs lieks laika patēriņš, jo apmēram puse strādājošo brauc Rīgas virzienā, un viņiem tas būs papildu slogs. «Uz Rīgas pusi brauc 85 procenti iedzīvotāju, uz Bausku – 3,2 procenti,» tā A. Mačeks.

Risinājumu piedāvāja J. Dombrava – izveidot jauno novadu ar centru Iecavā, nevis Bauskā. Tas atrisinātu minētās problēmas no Iecavas un Vecumnieku novada puses. «Vecpiebalgas novadā centrs ir citā pagastā, nevis Vecpiebalgā. Jāņem vērā, ka ļoti daudz cilvēku brauc Rīgas virzienā,» «Bauskas Dzīvei» pauda Jānis Dombrava.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Madars Lasmanis atzina, ka pašvaldības centra pārvietošanai uz Iecavu šķēršļus nesaredz, tomēr Iecava nekvalificējas kā attīstības centrs. Tas traucē arī plānotā Baldones-Iecavas-Vecumnieku novada izveidē – neviens no ciemiem nekvalificējas kā nozīmīgs rūpniecības vai sociālo pakalpojumu sniedzējs.

Balsošanā komisijas locekļi šādu jautājumu tomēr neskāra. «Šāda ideja būtībā neko nemainītu un problēmas nemazinātu,» laikrakstam pauda A. Mačeks.

Līdzdalības budžets
Komisijas locekļi nobalsoja par Bauskas novada izveidi, iekļaujot Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu. A. T. Plešs informēja, ka pašlaik komisija gatavo likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā. «Būtiskākās izmaiņas un lēmumus parasti pieņemam otrajā lasījumā. Uz trešo un pēdējo lasījumu varētu būt nelielas izmaiņas,» sacīja A. T. Plešs. Baldones-Iecavas-Vecumnieku novada variantam tā varētu būt pēdējā iespēja – pierādīt nepieciešamību šāda novada izveidei pirms trešā lasījuma.

Arnis Šults, VARAM Reformu nodaļas vadītājs, gan uzskata, ka pašvaldību vadītāju piesauktās problēmas un iedzīvotāju atbalsts bieži vien ir pārspīlēts. «Sabiedrība jūt, ka daudzas pašvaldības nespēj sasniegt minimālo finanšu nodrošināšanas līmeni. Nav jāizmanto pagājušā gadsimta pārvaldes līdzekļi. Jādzīvo līdzi laikmetam, jāizmanto tehnoloģijas, lai pārvalde būtu efektīvāka. Jaunā pārvalde jāveido tā, lai izpildvaras pārstāvji būtu ar augstāku profesionālo līmeni un atbildību, lai viņi ietu pie iedzīvotājiem, uzklausītu un risinātu problēmas,» tā A. Šults. Viņš uzsvēra, ka reformas plānā ir arī «līdzdalības budžets», kas būs daļa no pašvaldības budžeta un kura sadali noteiks novada iedzīvotāji. Ar šādu iedzīvotāju pašorganizāciju plānots nodrošināt projektu īstenošanu attālinātās apdzīvotās teritorijās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nevis Bauskas, bet Iecavas novads?

Kategorijas