Vieta nesteidzīgai pastaigai un atpūtai

2020. gada 18. februāris 00:00

1357

Iecavas muižas parkam ainavu arhitekte redz attīstības potenciālu.

Iecavas sporta un vēstures biedrība «Arhīvs» pēc tās valdes locekļa Kārļa Sinkas iniciatīvas pagājušajā nedēļā, 12. februārī, interesentiem rīkoja tikšanos ar ainavu arhitektūras zinātņu doktori un eksperti Kristīni Dreiju. Sarunu tēma – Iecavas muižas parks, kas ir viens no skaistākajiem angļu ainavu stila parkiem Latvijā.

Pālenu dzimtas veidotais muižas parks ir viena no nozīmīgākajām Iecavas vērtībām. Tā attīstība interesē vietējos iedzīvotājus. Klausītāju zālē bija daudz, pārsvarā cienījama gadagājuma, netrūka arī vidējās un jaunākās paaudzes pārstāvju.

Aizsargā no izzušanas
Eksperte Kristīne Dreija saprotami un uzskatāmi iepazīstināja klātesošos ar angļu ainavu stila parku filozofiju, vēsturi un uzbūvi, starptautiskām, arī Latvijā ratificētām, konvencijām un hartām, kas aizsargā šādus parkus un dārzus no izzušanas. Eksperte dalījās pieredzē, kas gūta, pētot un strādājot šāda stila parkos. Kristīnes stāstījumu caurvija ne tikai zināšanas un pieredze, bija jūtama viņas patiesā mīlestība un delikātā attieksme pret dārziem un parkiem kā vietu, kur veldzēt un bagātināt dvēseli.

Kad K. Dreija pievērsās Iecavas parka potenciāla ieskicēšanai, zālē bija manāma rosība, klausītājiem bija daudz jautājumu, jo parks ir ļoti iecienīts.

Eksperte minēja, ka pēc Florences hartas (harta, kas 1981. gadā pieņemta Florencē un ir veltīta vēsturisko dārzu saglabāšanai) jēdziens «vēsturisks dārzs» attiecināms gan uz maziem dārziem, gan plašiem parkiem – kā regulārajiem, tā ainavu parkiem. Līdz ar to formāli arī Iecavas parks saucams par Iecavas muižas dārzu, lai gan vietējie klausītāji iebilda, ka Iecavā ar dārziem saprotot ko citu.

Iezīmēt pils pamatu vietas
K. Dreija dalījās pārdomās, ka Iecavas muižas parka ainava mūsdienās nenodrošina pilnvērtīgu, nesteidzīgu atpūtu un pastaigas. Tā vairāk ir tranzīta plūsmas teritorija, kurā Iecavas iedzīvotāji ikdienā nokļūst no punkta A uz punktu B.

Bijušo angļu ainavu parka izjūtu var pakāpeniski un mērķtiecīgi «restaurēt», pirmkārt, atjaunojot vēsturisko celiņu tīklu, tādējādi nodrošinot relaksējošas pastaigu iespējas, kuru laikā baudāmi parka gleznieciskie skati. Otrkārt, ilgtermiņā plānojot parka vēsturisko apstādījumu kompozīciju atjaunošanu – fiksējot vēsturiskās lauces (dabiskās pļaviņas), pārskatot esošo augu iederību un papildinot ar jauniem stādījumiem, īpaši krūmu grupām un kokaugiem, kuru vitalitāte ir ļoti zema, tādējādi nodrošinot parka ainavas zaļās struktūras pilnvērtīgu turpināšanos nākotnē. Un, treškārt, apzinot un dabā fiksējot vēsturiski nozīmīgus parka elementus un būves, tai skaitā Iecavas muižas pils apjomu, piemēram, ar pavasara puķu vai graudzāļu stādījumu joslām iezīmējot pils pamatu vietas.

Eksperte uzsvēra, ka viņa kā ainavu arhitekte redz Iecavas parka ainavai attīstības potenciālu. Parks, protams, gadu gaitā ir mainījies un pakārtojies urbānās attīstības dinamikai, vienlaikus ievērojami mazinot vēsturiskās angļu ainavas plānojuma struktūru. Tomēr kopumā parka ainava ar bagātīgajiem un daudzveidīgiem stādījumiem, upīti, kurā saglabājas gaismas spogulis, ar kustību, kas ienāk parkā līdz ar plūstošo ūdeni, ir fantastiska. Mums tikai vajag fiksēt šīs brīnišķās vietas, tās izkopt un ļaut cilvēkiem baudīt. Tas, protams, ir sarežģīts ilgtermiņa process, kas nenotiks ne vienā dienā, ne pāris gados.

Lauces – ainavas gleznieciskumam
Uz tikšanos bija ieradies arī Gvido Leiburgs, arborists, dendrologs, dārznieks, koku un Latvijas dabas eksperts. Viņa vadībā Iecavas parkā SIA «Koku eksperts» Iecavas novada domes uzdevumā 2014. gadā veica pilnu parka dendroloģisko inventarizāciju. Tika skrupulozi novērtēts ikviena koka stāvoklis, bioloģiskā daudzveidība, kā arī rekomendēti parka kopšanas pasākumi.
Abi eksperti atzīst, ka Iecavas parks ir atzīstams par vienu no ainaviskākajiem, bioloģiski augstvērtīgākajiem angļu stila parkiem Latvijā.

Tāpēc jo svarīgs ir abu ekspertu redzējums, diskusija un ieteikumi par veco koku saglabāšanu vai jaunu stādīšanu parkā, saglabājot un izceļot lauces, jo tieši lauces ir tās, kas veido ainavas gleznieciskumu.

Kristīne Dreija uzskata, ka līdzās parka telpiski arhitektoniskām vērtībām liela nozīme ir parka bioloģiskai daudzveidībai un ainavas ekoloģiskiem aspektiem, īpaši pilsētvidē. Eksperte aicina diskutēt un vienoties par kaltušo koku un kritalu, zemē kritušu koku, kā arī lapu kaudžu sistemātisku aizvākšanu. Protams, šiem bioloģiskās daudzveidības uzturētājiem, kas ir mājas dažādām pat ļoti retām sugām, ir jābūt drošiem un to atstāšana parka ainavā jāizvērtē no dažādiem skatpunktiem, tai skaitā estētiskiem. G. Leiburgs pievērsa uzmanību tam, ka parkā ir nokaltuši koki, kas bojā glezniecisko ainavu, un agri vai vēlu būs jāpieņem attiecīgs lēmums. Jāplāno arī bīstamo koku kopšana vai nozāģēšana, koku izzāģēšana retināšanas nolūkos, lai nodrošinātu vērtīgajiem un jaunajiem kokiem dzīves telpu. Parkā ir īpaši aizsargājamas koku sugas, saglabājušies stādījumi no muižas laikiem.

Plānojums un celiņu tīkls
K. Dreija neslēpa gandarījumu, ka viņas rīcībā ir nodoti trīs dažādu gadu Iecavas parka apbūves plāni. Tie visi ir pētāmi, salāgojot tos, iespējams restaurēt vēsturisko celiņu tīklu. Vai celiņus atjaunot pilnībā vai daļēji, kur veidot jaunus – šis jautājums jāizšķir ekspertiem.

Eksperte izvirzīja darbu prioritātes – sākt ar parka zonējuma sadalījumu, celiņu tīkla plānojumu, noteikti tajā iekļaujot arī taciņas gar upes malu, kas ir nozīmīgas gan no pastaigu, gan ainavu vērošanas viedokļa, protams, jāņem vērā arī mūsdienu prasības – vides pieejamība visiem pastaigāties gribētājiem.

Laba plānošanas prakse ir sākt ar vietas attīstības konceptuāliem jautājumiem, izvirzot ainavu kvalitātes mērķi – kādu gribam redzēt vēsturisko parku nākotnē un kādu to vēlamies nodot nākamām paaudzēm.

Ekspertei bija savs redzējums par Upes ielu, kas mūsdienās ir nepiemērota vēsturiskai parka ainavai. Tā rada gājējiem īpaši nedrošu vidi, lai arī ir uzlikti transporta ātruma ierobežojumi. K. Dreija ieteica ar vienkāršiem un lētiem paņēmieniem, piemēram, ar ielas horizontālo marķējumu, sadalīt Upes ielas trasi trīs joslās – gājējiem, velobraucējiem un autotransportam. Tādējādi iezīmējot un nodrošinot telpu katram parka lietotājam. Šajā jautājumā klausītāju viedokļi dalījās – bija klātesošie, kas neatbalstīja pārmaiņas, daži pauda, ka autotransportam Upes iela ir daļēji vai pilnībā slēdzama.

Apgaismojums, piemineklis, estrāde
Eksperte minēja, ka parka ainavā svarīgi veidot vizuālu viengabalainību, teritoriju nesadrumstalojot ar dažādiem materiāliem un stiliem. Tas ir viens no svarīgākajiem principiem, protams, parka labiekārtojuma elementiem jābūt kvalitatīviem, ērtiem, drošiem un viegli uzturamiem. Soliņiem vajadzētu būt vienotā stilistikā, celiņu segumam jāatbilst vēsturiskā parka uzstādījumam.

Angļu ainavu parkā apkārtējai videi jābūt pārdomu, sentimentu, pārsteigumu rosinošai, vērstai uz pieklusinātām, mūžam mainīgām ainaviskām kvalitātēm, kuru pamatā ir gleznieciskuma un estētiskas teorijas. Līdz ar to jebkādi dabiskā vidē neiederīgi materiāli, toņi un formas šo vēsturisko, dziļi filozofisko vidi pakāpeniski degradē.

Eksperte ieteica domāt arī par nelielām skatu platformām upītes otrajā krastā, izmantojot vienkāršus dabiskus materiālus, kas laika gaitā pieņem dabas krāsas un harmoniski iekļaujas vidē, kā arī apsvērt vēsturiskai videi atbilstoša stila un materiāla bērnu rotaļu laukuma izveidi.

Īpaši jutīgs jautājums ir mākslīgais apgaismojums vēsturiskos parkos, citos parkos tā nav un var nebūt, bet Iecavas parks ir ciema centrā. Apgaismojums te ilgi gaidīts, beidzot iegūts un ir nepieciešams. Paliek jautājums, kā to harmoniski salāgot ar parka vēsturisko aspektu. K. Dreija uzskata –, ja apgaismojums parkā izbūvēts, jābūt mūsdienīgam dizainam, materiāliem un tehnoloģijām. Gaismekļu spilgtumam jābūt pieklusinātam, lai parkā saglabātu romantisku noskaņu.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums vēsturiskos parkos ir 20. gadsimtā ierīkotie piemiņas vietu objekti. Cik tie iederīgi angļu ainavu parkā? Eksperte uzskata, ka šie objekti ir sabiedrībai nozīmīga vēstures lappuse un līdz ar to arī konkrētās vietas attīstības sastāvdaļa. Ar profesionāliem un pamatotiem ainavu arhitektūras paņēmieniem piemiņas vietas un objekti vēsturiskās parku teritorijās maksimāli organiski iekļaujami kopējā ainavas kompozīcijā un cieņpilni saglabājami. Atsevišķos gadījumos, ja iespējams, pārvietojami uz citām parka daļām.

Arī 20. gadsimtā parkā uzbūvētā brīvdabas estrāde ir angļu ainavu parkā neiederīgs objekts, tomēr tā ir neatņemama mūsdienu sabiedrības kultūras dzīves sastāvdaļa. Arī šis objekts Iecavas parka ainavā saglabājams, nākotnē veidojot arhitektoniski kvalitatīvu un parka dabiskā vidē maksimāli iederīgu risinājumu.

Jāsaglabā nākamajām paaudzēm
Tikšanās radošā, pozitīvā gaisotne, klausītāju jautājumi, diskusijas un izcilo ekspertu – arhitektūras zinātņu doktores Kristīnes Dreijas un dendrologa Gvido Leiburga – klātbūtne viesa pārliecību, ka daudzu iemīļotā parka nākotne ir drošās rokās. Pēc sanāksmes pasākuma organizatori un klausītāji nesteidzās prom, turpinājās domu apmaiņa, Kristīne un Gvido atbildēja uz jautājumiem.
Toms, kura īpašums atrodas parka teritorijā, pirms došanās pie ekspertes uz privātu sarunu apliecināja viennozīmīgu atbalstu viņas viedoklim.

Soveiga Lineja uz tikšanos bija nākusi, lai uzzinātu speciālista viedokli par parka attīstību. Viņu tas ļoti interesē gan kā deputāti, gan kā Upes ielas iedzīvotāju.

S. Lineja uzsver – mūsu parks ir īpašs, tam ir daudz funkcionālu vajadzību. Tāpēc gaismas objekti, kas parkā izvietoti, ir noteikti nepieciešami visu satiksmes dalībnieku, īpaši bērnu, drošībai.
Biedrības «RaDam» pārstāve Gita Kravala sacīja: «Parks ir Iecavas lielākā vērtība – mūsdienu saikne ar pagātni. 100 gadi ir atstājuši pēdas arī parkā, taču tas joprojām ir dzīvs un skaists. Mums visiem kopā jādomā, parka unikalitāte jāsaglabā nākamajām paaudzēm.»

Pašvaldībai jāsāk ar normatīvajiem dokumentiem
Juris Krievs, Iecavas novada domes deputāts un finanšu komitejas loceklis, pauda: «Domāju, ka deputātiem, kuri pārstāv iedzīvotāju intereses, jādomā par novada nākotni jau ar administratīvi teritoriālo reformu saistītās kategorijās. Piekrītu un atbalstu kolēģa Kārļa Sinkas sākto iniciatīvu par Iecavas muižas parka likteni. Mūsu parks ir Iecavas centrā, tur ir intensīva gājēju plūsma. Tas saistīts ar parka malā esošajām mācību iestādēm un dzīvojamajām mājām, ar kafejnīcu «Upene», ar estrādi. Parks ir iecienīta pastaigu vieta, un nevar tikai nopelt to, kas parkā izdarīts.

Nekur nepārcelsim ne mūsu Brīvības pieminekli, ne estrādi, ne sporta namu. Man liekas, ka doma par angļu stila ainavu parku pašlaik nav realizējama.

Pašvaldībai jāsakārto normatīvā bāze par jautājumiem, ko nedrīkst darīt parkā, un sadarbībā ar atzītiem un zinošiem Latvijas ainavu arhitektiem jāizveido kārtīgs, iespējams, pat 25 un vairāk gadu plāns par to, kādā secībā mainām vecos stādījumus un kokus un ko stādām parkā, lai tas būtu dzīvs. Finansējumu šādam pasākumam pašvaldības 2020. gada budžetā iepriekš neparedzējām, bet tas nenozīmē, ka, pārskatot dažas izdevumu pozīcijas, to nevar atrast.»

Astoņi gadi kopā ar talciniekiem
Dārzniece Sarmīte Avota Iecavas parkam kalpo nu jau astoņus gadus. Kalpo ne tikai ar savu darbu, parks ir arī sirds un dvēseles priekam. Vislielākais gandarījums Sarmītei ir pavasarī, kad parkā zied puķes un cilvēki nāk te pavadīt brīvo laiku – pastaigāties, satikties un veldzēties. Dārzniece saka paldies pašvaldībai par atbalstu, kolēģei Dainai Rudzītei, Iecavas pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem, bērnudārzu «Dartija» un «Cālītis» audzēkņiem, visiem pedagogiem un bērnu vecākiem – daudzajos ikdienas darbos un talkās neaizstājamiem palīgiem.

Dārznieces prioritāte, kā viņa pati saka, ir izveidot rīcības jeb parka izveidošanas lielo ilgtermiņa plānu: «Mēs neesam mūžīgi – nākam un ejam, bet parks paliek. Tiem, kas būs aiz manis, jāzina un jāsaprot, ko esam darījuši un kā par parku rūpēties.»

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vieta nesteidzīgai pastaigai un atpūtai

Kategorijas