Saules ritu izdzīvo tradīcijās

2020. gada 18. februāris 00:00

Vecumnieku novadā ar Meteņiem sagaida pavasari.

Pagājušās nedēļas nogalē Vecumnieku novadā ar daudzveidīgām aktivitātēm skaļi un krāšņi nosvinēti latviešu gadskārtu svētki – Meteņi.

Jau sesto gadu budēļi un ķekatas no apkaimes un tālienes tiekas šaipusē, lai atgādinātu par maskošanās tradīciju daudzveidību un iezīmētu jauna saimnieciskā gada sākumu.

Tradicionālais kultūras sarīkojums «Meteņi Vecumnieku novadā» 14. februāra vakarā tika pieteikts ar lustīgu dancošanu, savukārt 15. februārī gaismas uzvara pār tumsu jeb pavasara atnākšana piedzīvota, ļaujoties maskošanās jautrībām un izspēlējot dažādus rituālus.

Budēļu vakarā Vecumnieku tautas namā koncertu sniedza novada vidējās paaudzes deju kolektīvi «Vēveri» (vadītāja Sarmīte Vēvere) un «Stelpe» (Lāsma Skābuliņa), kā arī viesi no Rīgas – «Imantieši» (Linda Plostniece). Meteņos piedien lielīties, tāpēc dancotāji rādīja savas prasmes un dižojās, kā nu kuram labi dzīvojas. Vakars turpinājās ar latviskiem dančiem un jautrām rotaļdejām. Meteņi ir laiks, kad daba sāk mosties un katrs troksnis un vibrācija saules griežus tuvina pavasarim, tālab deju grīda tika rībināta jo dūšīgi.

Nes svētību lauku sētās
Sestdiena sākās ar Meteņu tirgu un masku grupu ciemošanos lauku sētās. Budēļus un ķekatas sagaidīja «Satekās» Vecumnieku pagastā (saimnieki Andra un Ainis Rušmaņi), «Līdumos» Stelpes pagastā (Ineta un Jānis Klāviņi), «Abiķos» Valles pagastā (Inita Muzikante un Jons Kirkils), kā arī Rīgas ielā 40 Vecumniekos (Mārīte Vītola). Mājas, sētas, lauki un saimnieki tika svētīti ar dziesmām, rotaļām un rituāliem, kas vairo labklājību un nes auglību.

Mārīte Vītola apmeklējusi danču vakaru, tāpēc bija uztraukusies, vai pagūs laikus sagatavoties kuplā viesu pulka uzņemšanai. Vīkšījusies jau no agra rīta – kūrusi guni, vārījusi soļanku, rūpējusi arī ko citu galdā liekamu. Sētā sagaidīti folkloristi no Baldones un Daugavpils novada, deju kolektīvs «Imantieši». «Gāja ļoti jautri. Ciemiņi dziedāja, dejoja un ņēmās pa pagalmu pusotru stundu,» atklāj saimniece.

Ēveļskaidu sprogas
Radošajā darbnīcā tautas namā ikviens varēja sarūpēt maskoto tēlu gājienam nepieciešamos atribūtus – budēļu cepures no rudzu stiebriem, ķekatu lakatus un slotiņas. Kā tas darāms, ierādīja floristikas studijas vadītāja Līga Lauriņa un jaunās floristes Vita Kalniņa un Čelsija Viktorija Gerika, kā arī Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» sievas Dace Žuromska un Agrita Mežule.

Vecumnieku vidusskolas 3. un 5. klases skolēni Edgars un Kristiāns gatavoja slotiņas. Rotājumam varēja izmantot ledenītes «Bārbele», ābolus un sarkanas lentītes. «Šī slotiņa būs māsai, bet man – cepure, ko atļāva izvēlēties no tām, kas izliktas uz skatuves,» sacīja Edgars.

Interesi par iespēju tikt pie īpašā noformējuma izrādīja arī novada viesi – dejotāji un folkloristi. «Imantiešu» dāmas veidoja «raganu pušķus», kā viņas nodēvēja no kadiķa un citu koku zariem darinātas un greznotas slotiņas, un ēveļskaidu «frizūras». Kāda dejotāja atzinās, ka pirmoreiz ko tādu gatavojot, tāpēc ir interesanti pamēģināt. «Labi, ka piesaistīti meistari, kas parāda, kā veidot slotiņas un «sprogu lakatus». Izdevās ļoti labi,» viņa sacīja.

Jāturpina un jāsaglabā
Par godu gājienam transporta plūsma uz brīdi tika apturēta visos virzienos, un svētku dalībnieki netraucēti no Vecumnieku centra pa Rīgas ielu devās uz Jauno ezeru. Pa ceļam maskotie tēli trokšņoja un izrādīja savu dabu, aktīvākie pamanījās izdancināt parādes vērotājus un pat policistus, kas regulēja satiksmi.

Nonākuši «budēļu kalnā», ar taures skaņām un skaļu «būūū» latvisko tradīciju daudzinātāji apliecināja, ka ir gatavi modināt zemi un dabu pavasarim. «Pagājušajā gadā esam labi strādājuši, tikai akcenti nav bijuši īstie, jo ziemu esam aizdzinuši tā, ka tā šogad nemaz nav atnākusi. Šoreiz aicinu vairāk piestrādāt pie labklājības, auglības un veselības vairošanas,» uzrunā uzsvēra «dižbudēlis» Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš atklāja, ka iepriekšējā dienā viņa rokās nonācis ielūgums, kas aicinājis uz Meteņu svinībām Vecumniekos 1936. gadā. Tas liecina, ka tradīcija te ir sena un pamatīga; tā jāturpina un jāsaglabā, lai «mūsu bērnu bērni arī var svinēt šos svētkus un modināt pavasari». Savukārt Irita Vimba, kura pārstāv gan Baldones, gan Bārbeles folkloras kopu «Tīrums», sacīja, ka tradīcija ir dzīvotspējīga tikai tad, ja «ikviens dod savu pienesumu, lai latviskais būtu un pastāvētu». Šie svētki apliecina, ka tā tas ir, tāpēc visi pelnījuši lielu paldies.

Mielojas ar cepelīniem
Laiku piepildīja dziesmas, danči, rotaļas, muzicēšana, lielīšanās, dažādas attapības, veiklības un spēka izrādīšanas aktivitātes, piemēram, pogu ķeršana, naglas dzīšana, lasīšana otrādi, lēkšana ar maisu, vilkšanās u. c. Bērni vizinājās ponija mugurā un sagaidīja arī par Meteņa mīzienu dēvēto brīnumu no zila gaisa, kad no ezermalas augstākās priedes sāka birt konfektes.

Ļaudis pulcējās ap ugunskuriem, sarunājās, smējās un iestiprinājās ar Skaistkalnes kafejnīcas «Pie Mēmeles» gādātiem labumiem. Liela piekrišana bija cepelīniem, varēja nobaudīt arī plovu un desiņas ar kāpostiem. «Domāju, kas pirks cepelīnus, ja te par velti dos putru, bet nekā – pērk kā vienmēr,» izbrīnīta bija kafejnīcas īpašniece Regīna Ukriņiene.

Pārsteigumu sagādāja «Fire Show Studio» uguns šovs, bet svētku kulminācijā tika aizdegta salmu bumba, «lai gaisma un uguns pa zemi veļas». Šoreiz to gan neizdevās noripināt pa kalnu, jo liesmas no labības stiebriem veidoto skulptūru teju acumirklī «aprija». Tikpat ātri no katliem izsalkušo meteņbērnu vēderos pazuda gardā Vecmuižas putra, ko bija vārījušas Vecumnieku kafejnīcas «Drava» saimnieces. «Kā ar mēli izlaizīja,» jokojot secināja porciju dalītājas.

Ciemos brauc divsimt kilometru
Daiga Sviriņa, Vecumnieku iedzīvotāja, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka svētkus apmeklē bērnu dēļ, jo vēlas, lai viņi iepazīst tradīcijas. Ar Reini un mazo Deiru izdejojušies danču vakarā, dēls izteicis vēlmi doties gājienā, tāpēc tapusi lāča maska, sagādāts dēlītis un sitamais trokšņa taisīšanai. Zēns ar interesi iesaistījies visās aktivitātēs pie Jaunā ezera, šogad kļuvis daudz drošāks, jo mācās jau 1. klasē.

Folkloras kopa «Speiga» no Daugavpils novada Vecumniekos viesojās pirmoreiz. «Ticējums vēsta, ka Meteņos jābrauc tālu ciemos, lai gads būtu bagāts, tāpēc arī pieņēmām uzaicinājumu un mērojām divsimt kilometru garo ceļo,» atklāj kolektīva vadītāja Ingrīda Skutele. «Apmeklētāju no malas gan pamaz, laikam tāpēc, ka nav sniega un cilvēki domā – ko nu pa dubļiem mīcīsies. Bet mēs esam gandarīti, ka piedalījāmies!»

UZZIŅAI

Svētkos piedalījās tuvi un tāli viesi:

vidējās paaudzes deju kolektīvs «Imantieši» no Rīgas, vadītāja Linda Plostniece;

folkloras ansamblis «Siaudela» no Lietuvas Republikas Biržiem, vadītāja Jurate Garneliene;

folkloras deju kopa «Sudmaliņas» no Valkas, vadītāja Tija Bērtiņa;

folkloras kopa «Urgas» no Kokneses, vadītāja Inguna Žogota;

folkloras kopa «Ruba» no Rubas pagasta Saldus novadā, vadītāja Inta Jonuša;

folkloras kopa «Speiga» no Ambeļu pagasta Daugavpils novadā, vadītāja Ingrīda Skutele;

folkloras kopa «Ūzuleni» no Ozolmuižas pagasta Rēzeknes novadā, vadītāja Marija Andina;

folkloras kopa «Graudi» no Tomes pagasta Ķeguma novadā, vadītāja Dace Priedoliņa;

Baldones folkloras kopa, vadītāja Irita Vimba;

tautas lietišķās mākslas studija «Smiltene», vadītāja Liene Strazdiņa.

Avots: Vecumnieku tautas nams.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saules ritu izdzīvo tradīcijās

Kategorijas