Bērnības sapnis piepildīts

2020. gada 18. februāris 00:00

232

Mīlulis. Pundurtrusis Elīnas Kaurovas mājās Vecumniekos.

Vēl viens stāsts no Vecumniekiem par mājas mīluli – pundurtrusi. «Bauskas Dzīves» 4. februāra numurā aprakstījām Aijas Jurovas ģimenes trusi Mellīti un sniedzām dažus veterinārārstes ieteikumus trušu saimniekiem, tagad to turpinām.

Par trusi bērnībā sapņojusi Elīna Kaurova, kas dzimusi, uzaugusi un joprojām dzīvo Vecumniekos, bet darbdienas pavada galvaspilsētā. Bērnībā Elīnai bijušas jūrascūciņas, kaķis, kāmji, četri akvāriji ar zivīm, bet truša gan nav bijis, jo mamma kategoriski bijusi pret pūkaiņa turēšanu mājās.

Čubināts un mīlēts
Elīna savu sapni piepildīja, tiklīdz sāka dzīvot atsevišķi no vecākiem.

Pirmais trusis bijis Ņufis, vēlāk gan atklājies, ka tā ir Ņufe. Trušu meitene bijusi ļoti bailīga, bet ar spēcīgu raksturu. Taču trusīti piemeklēja veselības problēmas, un sekoja smaga šķiršanās. Elīnas draugs nebija pierunājams jauna mīluļa iegādei. Taču Elīna neatlaidās, un pēc kāda laika tika nolemts iegādāties tāda paša izskata trusi kā Ņufe.

Kādu rītu Elīna brauca lūkot jauno draugu un tieši tādu arī atrada. Mimī bija Elīnas plaukstas lielumā. Lai trusītis nebūtu bailīgs, jau no pirmās dienas tas radināts pie cilvēkiem, čubināts un mīlēts, socializēts un integrēts. Sākumā mazā Mimī grauzusi vadus un tapetes, bet par to saņēmusi atbilstošu sodu. Redzot, cik Elīna sievišķīga un nosvērta, jautāju par sodu. Elīna atbild: «Nu, nu, nu! Un tad būrī iekšā!» Mimī ir divarpus gadu un ļoti labas manieres.

Trusītim pasē ierakstīts smalks vārds – Mimī, bet mājās to mīļi sauc par Rausīti, kas ir atvasinājums no vārda «raustīt». «Pasaucu, patiesi – uz mājas vārdu atsaucas, nāk klāt, pabaksta mani ar purniņu, pastiepj galvu un paļāvīgi gaida, kad sākšu glāstīt. Mimī ir tik jauka! Kad to glaudu, Rausītis labpatikā urkšķina, kad pārstāju, atkal atgādina par sevi, mani pabakstot,» stāsta Elīna.

Ļoti greizsirdīgs
Kad Elīna ir mājās, trusītis dzīvo brīvībā – viss dzīvoklis ir Mimī rīcībā, tikai jāuzmana, lai būrīša durvis ir vaļā, jo tur Rausītim ir tualete. Ja durvis ciet, trusēns atskrien, pabaksta ar purniņu kājas un joņo uz būra pusi. Tad Elīna saprot, ka jāiet atvērt durvis. Rausītis nemitīgi uzmana saimnieci un seko viņai gan uz vannas istabu, gan virtuvi, vasarā, kad Elīna pļauj zāli, Mimī dodas līdzi. Pagalmā Rausītis rok alas un bedres.

Kamēr Elīna ir darbā Rīgā, dermatoloģijas privātpraksē, Rausītis saimnieko būrītī. Kad saimniece atgriežas mājās, pūkainis tiek brīvībā – skrien ap saimnieces kājām, met loku lokus un priecīgi rukšķina.

Rausītis ir ļoti greizsirdīgs. Katru vakaru tas aizmieg blakus Elīnai, taču tad, kad no komandējuma atbrauc Elīnas draugs, – meiteņu kompānija izjūk. Tad Rausītis demonstrē savu nepatiku skaidri saprotamā trušu manierē.

Gardumi – tikai dzīvespriekam
Tiklīdz trušu meitene izdzird čaukstam gardumu maisiņu, tā pieskrien klāt, pastiepj purniņu un dod buču, lai pretī saņemtu gardumu. Rausītim ļoti garšo dilles un burkāni, bet buču var saņemt arī tāpat vien, vajag tikai palūgt.

Tāpat kā «Bauskas Dzīvē» iepriekš aprakstītajam Aijas Jurovas ģimenes trusim Mellītim, arī Mimī gardumi tiek izsniegti vienīgi dzīvespriekam. Abi pundurtrusīši, kā jau zaķu sugas pārstāvji, prot ar ķepām bungot pa grīdu, izziņojot trauksmi.

Kad jautāju Aijai un Elīnai, kas viņu mājā ir Mellītis un Mimī – karalis un komandieris, princese vai priekšniece, Aija pārliecinoši atbildēja, ka draugs, Elīna mazliet padomāja un teica: «Īsta draudzene.»

Abi trusīši regulāri tiek aprūpēti Vecumnieku veterinārajā ambulancē pie veterinārārstes Agneses Krūmiņas.

Veterinārārstes Agneses Krūmiņas padomi trušu saimniekiem
Nagi jāgriež ar speciālajām mājdzīvniekiem domātām nagu šķērītēm reizi divos trijos mēnešos. Trušiem, kas dzīvo istabā, nagi aug īpaši strauji, jo dzīvnieciņi nerok alas. Ja nagus regulāri neapgriež, tie var deformēties, ieaugt ķepās, aizlūzt un apgrūtināt pārvietošanos.

Zobi trušiem aug visu mūžu, tāpēc svarīgi tos nodarbināt. Veselu zobu pamats ir pareiza ēdināšana. Ēdienkartes pamatā ir siens, var piedāvāt arī viengadīgos ābeļu dzinumus, speciālus akmentiņus graušanai.

Trušiem var būt iedzimts nepareizs sakodiens, tad zobi mēdz pāraugt. Šo problēmu dzīvniekam var atklāt jau agrā vecumā. Trusim nedrīkst ilgstoši dot vienveidīgu mīkstu barību: dārzeņus, augļus, graudus un maizi.

Truša zobus apvīlē ar speciālu disku, ja problēmas skārušas molāros jeb lielos iekšējos zobus, nepieciešama veterinārārsta palīdzība, jālieto nomierinoši līdzekļi un zobi jāvīlē.

Parazīti. Trušiem mēdz būt blusas, ausu ērces, matgrauži, utis un mazās ērces, kam ļoti patīk dzīvnieka mīkstais, siltais kažoks un plānā āda. Ārējie parazīti parasti rada niezi un apmatojuma izkrišanu un ir biežākais dermatoloģisko problēmu cēlonis.

Trušiem tiek konstatēti arī iekšējie parazīti – apaļtārpi, lenteņi, vienšūņi un citi. Par to klātbūtni nekas var neliecināt, taču, ja to ir pārāk daudz, dzīvnieks novājē, tam ir caureja un neiroloģiskas pazīmes. Šādās reizēs ar steigu jāmeklē veterinārārsts, jāveic fekāliju analīzes un jāiznīdē parazīti.

Ēdināšanai jābūt vienkāršai, īpaši tad, ja trusis dzīvo iekštelpās. Svarīgākais – ūdens un siens, mazliet granulētās barības. Mājas trušiem nepareizas ēdināšanas dēļ bieži vērojama aptaukošanās, aknu kaites, gremošanas un urīnizvadceļu problēmas.

Mājās trusis maz kustas, jo tam nav jācīnās ar nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Tāpēc nevajag daudz enerģētiskās barības – graudus, riekstus, augļus. Trusis labi iztiek ar kvalitatīvu sienu un ūdeni, pa reizei var iedot jaunos ābeļu dzinumus un kādu dārzeni. Jāuzmanās no kāpostaugiem un ar cukuru bagātiem augļiem, tas var radīt ķermeņa uzpūšanos un pat dzīvnieka nosmakšanu. Tāpat ar jauno zāli, pie tās jāpieradina lēnām. Mājās dzīvojoša truša ēdināšanai jābūt visai skopai, pretējā gadījumā var sagandēt mīluļa vielmaiņu un veselību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērnības sapnis piepildīts

Kategorijas