BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas pilī skanēs Angļu renesanses dziesmu stāsts

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2020. gada 14. februāris 10:36

135
Bauskas pilī skanēs Angļu renesanses dziesmu stāsts

Sestdien, 15. februārī,  Bauskas pilī skanēs «Angļu renesanses dziesmu stāsts». Koncertā varēs klausīties dziesmas par Rodžeru un sirdsmīļoto Malkinu, kas atrodamas 1614. gadā izdotajā mūzikas teorijas traktātā, portālu informēja Bauskas pils pārstāve Ilva Neimane.

Mūziķi: Dārta Treija – soprāns, Mārtiņš Garkevičs – bass, Lauma Liepiņa – viola da gamba, Lenards Gotlubs – lauta. Viņi aicina ar vieglu garu noklausīties muzikālo stāstu un atļauties būt nenopietniem. Šajā reizē mūziķi atskaņos nenopietnu senās mūzikas repertuāru no renesanses laika Anglijas, kas parasti koncertos netiek spēlēts un kā pagātnes liecība atrodams vien nošu materiālos, skaidro I. Neimane.

Ideja par šādu koncertprogrammu radās, atskaņojot angļu renesanses mūzikas programmu «Karaļa Henrija VIII dziesmas», kurā Dārta Treija, Lauma Liepiņa un Lenards Gotlubs atskaņoja paša Anglijas karaļa sacerētās kompozīcijas. Kā kontrastu lirikai mūziķi izveidoja angļu renesanses mūzikas programmu, kuras iespaidi meklējami tā laika krodziņa dzīves neglītā un šķībā teatralizācijā. Programmā ir daudz ironijas, tiešu un slēptu joku, sadzīves elementu un izfantazēts, satīrisks divu renesanses Anglijas tēlu mīlas atainojums.

Medības, dejošana, dzeršana, mīlēšana – šie ir galvenie laika pavadīšanas veidi, ko, pēc komponista un muzikologa Tomasa Ravenskrofta (ap 1588. – 1635. g.) domām, piekopa angļi renesanses laikmetā. No šīm nodarbēm medības esot visvērtīgākās – kā spēle, kas attīsta izveicību. Deju mūzika ataino antīkās tradīcijas, kad dzejnieki lika noticēt fejām, satīriem un citām dabas radībām. Dzeršana bijusi ja ne galvenā, tad ļoti piekopta nodarbe angļu sabiedrībā, un tabakas lietošanai piedēvēts ārstniecisks efekts. Mīlēšanas afekts ietekmē it visus, un tās būtību vislabāk izsaka tieši dziesma un dzeja. «Mīla māca cilvēkam mūziku» – šādu izteicienu esot lietojis komponists T. Ravenskrofts.

Muzikālajos piemēros atrodamas arī Tomasa Ravenskrofta laikabiedru komponistu Džona Beneta un Edvarda Pīrsa autordziesmas. Muzikālais materiāls pēc stilistikas un tematikas pieskaitāms angļu renesanses masku uzvedumu un teātra muzikālajam repertuāram. To apzinoties, uzstāšanās veidota kā stāsts par galvenajiem varoņiem – mītisku pāri Rodžeru Hodžu Trilindlu un viņa sirdsmīļoto daiļo Malkinu.

Kā informē I. Neimane, lielākā daļa mūziķu ieguvuši savas zināšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un papildinājuši prasmes dažādās senās mūzikas meistarklasēs Parīzē, Zviedrijā, Itālijā un Vācijā. Visi dalībnieki aktīvi koncertē citās senās mūzikas grupās – «Mediatore», «Ludus», «Trakula», «Lirum», «Riga Baroque Ensemble» u. c.

Kategorijas

Kategorijas