Seniores brīvība – aktīvā interesē par dzīvi

2020. gada 14. februāris 00:00

758

Seniores brīvība – aktīvā interesē par dzīvi

Rīt 80. dzimšanas diena iecavniecei Skaidrītei Feldmanei.

Ar jubilāri «Bauskas Dzīve» tikās viņas omulīgajā zaļo istabas augu ieskautajā dzīvoklī daudzstāvu namā Iecavā. Tur no sava mājokļa loga viņa redz bijušo Iecavas slimnīcas ēku, kur pirmoreiz ieraudzījusi pasauli.

«Tas ir kā – rīt!»
«Kad man jāsaka, cik man gadu, nevaru aptvert, ka ir tik. Ziniet, bet tie gadi pienāk it kā pēkšņi, tas ir kā – rīt!» atziņās par dzīves gadu ritumu dalījās Skaidrīte. Jāatzīst, ka, sarunājoties ar možo, enerģisko un asprātīgo seniori, tas jubilejas cipars tiešām šķiet par lielu.

S. Feldmanes dzimtā vieta ir Dzimtmisa, kur uzaugusi tēva mājās «Pāni» kopā ar trim brāļiem; bijusi trešais bērns ģimenē. «Vecākiem bija sava saimniecība, pirms to atņēma. Esmu pilnīgs lauku bērns, no mazotnes iepazinusi visus lauku darbus – bija dārzs, lauki un lopi,» savu bērnību raksturoja jubilāre. Īpašu iespaidu uz mūžu atstājusi patika uz zirgiem. Arī tagad viņas dzīvoklī teju visur var pamanīt pa «zirdziņam». Dažādos materiālos un formās veidotie dekoratīvie priekšmeti nav izvietoti vienkopus, un izskatās, ka tiem katram ierādīta sava goda vieta. Lai gan darba gados dzīves ceļi Skaidrīti aizveduši uz Siguldu, saistība ar tagadējo Iecavas novadu bijusi visu mūžu – gadu desmitiem viņa bieži apciemojusi vecākus Dzimtmisā, kam noderējis meitas atbalsts.

Pogas uz kaimiņa «pufaikas»
Kara laikā Skaidrīte vēl bija pavisam maza meitene, taču atmiņā iespiedušies briesmu pilni notikumi. Tie tik spilgti saglabājušies arī tāpēc, ka ģimenē pārrunāti ik dienu, ik mēnesi – neskaitāmas reizes. Tēvam piederējusi sava kuļmašīna, viņš bijis plašā apkārtnē pieprasīts labības kūlējs. Kad strādājis pie «Lauču» mājām, sākusies bombardēšana no gaisa. Tēvs atāķējis kuļmašīnu un ar dampi (lokomobīlis, kas velk kuļmašīnu) uzlidojuma laikā braucis uz mājām. Brīnumainā kārtā viņš nokļuvis tur dzīvs, bet atstātā kuļmašīna sadegusi kopā ar salmu kaudzēm. Savām bērna acīm Skaidrīte pieredzējusi, kā no aviācijas bumbas sprādziena nodeg tēva saimniecības ēkas – kūts un šķūnis.

Kad ienācis krievu karaspēks, ģimenei likuši no mājas izvākties, jo tur ierīkots kara hospitālis. Kad viņi kravājušies prombraukšanai, mājā nesti iekšā jau pirmie ievainotie karavīri. Ģimene devusies bēgļu gaitās; viņus pieņēmuši izmitināt mājās «Galadunduri» Codes pusē.

Kad atgriezušies, mājas iedzīve bijusi izlaupīta. Sāpīgi bijis uzzināt, ka nevis armija visu izvazājusi, bet – kaimiņi. «Pat mammas mēteļa pogas vēlāk bija redzamas uz kaimiņa «pufaikas»,» atceras jubilāre. Vēlāk ģimenei izdevies izglābties no izsūtīšanas, pateicoties apkārtnē izslavētajam tēva arodam strādāt ar kuļmašīnu. Zālītes pagasta vecākais sacījis: «Ja Feldmani aizvedīs, tad mēs visi bez maizes paliksim un būsim pagalam.»

Rasējusi dizainu vidusskolas žetonam
S. Feldmanes skolas gaitas sākās Dzimtmisas pamatskolā. Viņa bijusi Baldones vidusskolas pirmā izlaiduma absolvente 1959. gadā. Ar Skaidrītes roku tapis vidusskolas žetona dizaina rasējums, un tas joprojām nav mainīts. Autore gan pukojas, ka tagad žetonam vairs nav unikālais gada skaitlis, kā tas bijis sākumā. Tam laikam visai drosmīgi izvēlējusies krāsas – puse žetona ir karmīnsarkana, puse balta. Skaidrīte pastāstīja, ka viena balta josla vēl bijusi pa vidu sarkanajam, bet to tomēr nācies izņemt.

Mazas algas, augsts prestižs
Pēc vidusskolas S. Feldmane mērķtiecīgi izvēlējusies apgūt profesionālās zināšanas Rīgas Uzskaites un kredīta finanšu tehnikumā specialitātē – uzskaite un kredīts valsts bankā, lai pēc tam atgrieztos strādāt bankā Baldonē. Taču dzīve ieviesa izmaiņas jaunietes plānos – kamēr mācījās, banka Baldonē bija likvidēta. Uz sešu mēnešu praksi viņu norīkoja strādāt bankā Bauskā, kur jaunās speciālistes darbu ievēroja un pieprasīja viņu norīkot strādāt arī pēc tehnikuma beigšanas.

Taču S. Feldmanei Bauska tolaik šķitusi ļoti nepievilcīga pilsēta un noteikti ne dzīvesvieta nākotnei. Kā zināms, tolaik norīkojumiem pēc mācību beigšanas bija teju likuma spēks. Skaidrītei nācies pacīnīties un parādīt savu «raksturiņu», lai nenobītos no piedraudējuma nosūtīt uz Aizputi, Dagdu vai Zilupi – tālu prom no dzimtās vietas. Jubilāre atceras visai asas sarunas ar bankas darbinieci: «Bija tāda valsts bankas kadriniece, īsta komuniste, kura beidzot sacīja – nu tad brauc uz Siguldu!» Tādam priekšlikumam vairs neiebildusi. Siguldā bankā strādājusi desmit gadus; lai gan maksātas mazas algas, darbam bijis augsts prestižs.

«Nekaunos, ka esmu bijusi padomju laika bankas darbiniece. Bet mūsdienās gan būtu kauns piederēt pie kādas bankas...» atzīst jubilāre. Vēlāk daudz gadu bijusi ekonomiste ražošanas apvienībā «Daiļrade» Siguldas filiālē. Skaidrīte savulaik daudz enerģijas ieguldījusi arī dārzā, audzējusi pārdošanai sīpolpuķes. Tā tikusi pie sava auto, kas bijis ļoti nepieciešams, lai varētu atbraukt uz Dzimtmisu pie vecākiem.

Pa Eiropu – koncertējot
Mūžā daudz dziesmu izdziedāts. «Dziedāšana sieviešu ansamblī un korī bijusi visu manu dzīvi,» atceras jubilāre. Ar Siguldas kultūras nama ansambli ir piedalījusies Dziesmu svētkos Lietuvā un Igaunijā, dziedāts arī Grīga koncertzālē Norvēģijā. Kopā ar kori daudzreiz būts lielajos Latvijas Dziesmu svētkos. Dalība korī ļāvusi ceļot pa Eiropas zemēm, koncertējot Austrijā, Ungārijā un Čehijā. Kā jau tas dzīvojot Siguldā pienākas, Skaidrīte kādu laiku aizrāvusies ar slēpošanu, ieguvusi pat pirmo sporta klasi šajā sporta veidā; piešķirto krūšu nozīmi glabā vēl šodien.

Uz dzīvi Iecavā jubilāre pārcēlusies pirms 17 gadiem, kad jau bijusi seniores statusā. «Man jau tā krievu laiku pensija, no 55 gadu vecuma esmu brīvībā,» pauda S. Feldmane. Taču brīvību viņa saprot kā aktīvu dzīves pozīciju un interesi par daudz ko. Jau vairākus gadus viņa ir mājas vecākā palīdze. «Ja kaut kas plīst, visi meklē Skaidrīti. Man ir visi vajadzīgie kontakti, zvanu un meklēju, ko nu kuru reizi vajag,» par pienākumiem stāstīja jubilāre.

Notikumu dienasgrāmata
Tagad Skaidrīte ir aktīva dalībniece senioru biedrībā «Kamenes». Viņa augstu vērtē pašvaldības dāsno attieksmi un uzskata, ka Iecavā senioriem sarūpēti ļoti labvēlīgi ap-stākļi. «Kamenes» parasti ik nedēļu pulcējas dienas centrā «Iecavnīca». «Tur tiek rīkotas brīnišķīgas lekcijas un citi pasākumi, centra vadītāja Ilva Vansoviča mums ir īsts atradums,» atzina Skaidrīte. Nesen braukuši uz Rīgu «Akropolē» noskatīties filmu «Dvēseļu putenis». Par filmu gan jubilārei dalītas izjūtas – tā esot izdevusies, tomēr viņai daudz par smagu, un redzētais atsaucis atmiņā pašas pieredzēto citā karā. S. Feldmane regulāri izmanto organizētos braucienus uz Bauskas peldbaseinu. Sešu gadu vecumā brāļi viņai upē iemācījuši peldēt, un patika uz to nav zudusi arī pašlaik.

Skaidrīte uztur tuvas attiecības un nereti tiekas ar krustmeitas Jautrītes ģimeni.

Jubilārei patīk teātris un koncerti, ir iesaistījusies Iecavas senioru pašorganizētā teātru apmeklētāju grupā – regulāri brauc uz izrādēm Rīgā un Valmierā. Skaidrīte «Bauskas Dzīvei» parādīja savus pierakstus, ko varētu nosaukt par «notikumu dienasgrāmatu», kur viņa fiksē visus neikdienišķos pasākumus. Tur ir gan teātru biļetes, ekskursiju apraksti un pasākumu programmas, gan pašas emocijas, spriedumi un atziņas. Par šogad redzēto izrādi «Neiespējamā misija» Dailes teātrī pieraksts šāds: «Super izrāde, humors, var izsmieties un pārsmieties!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Seniores brīvība – aktīvā interesē par dzīvi

Kategorijas