Kad īstais cilvēks blakus

2020. gada 14. februāris 00:00

725

Kā pārim kopā nodzīvot sapratnē un mīlestībā 15 un vairāk gadu?

Šodien, 14. februārī, daudzi svinēs Valentīna jeb mīlētāju un mīlestības dienu. Nenoliedzami, tās visapkārt varētu būt vairāk. Kad rozā briļļu periods garām un sākas ikdiena, kā noturēt «dzirkstelīti», kā būt kopā ilgus gadus un joprojām mīlēt? Vai tas vispār iespējams? Lai meklētu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, «Bauskas Dzīve» tikās ar Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmu ciema iedzīvotājiem Agnesi un Jāni Rigastiem.

Kāds ir jūsu iepazīšanās stāsts?
– Nu jau rit 15. gads, kopš esam kopā. Iepazināmies Bauskas pilskalna estrādē 1. septembra diskotēkā. Jānis uzrunāja. «Jau sen viņu biju noskatījis!» atklāj jaunais vīrietis.

Kādās ģimenēs uzaugāt, kādas attiecības vērojāt bērnībā?
Jānis: – Mamma Eva un tētis Oskars ir kopā jau 42 gadus, vienmēr mājās bija saticība, tāds bija piemērs.
Agnese: – Mamma Terēzija ar tēti Ēriku ir kopā 25 gadus, dzīvo mīlestībā. Jebkuras attiecības aug ar gadiem, tās «audzina» kā bērnu.

Jūs abi arī strādājat vienā darbavietā – autoveikalā «D un A Bauska». Nereti tiek ieteikts tā nedarīt. Vai nenogurstat viens no otra?
– Četrus gadus kopā strādājam. «Man patīk, ka vīrs ir blakus, var pateikt, ja ir kāda bēdiņa, vai aiz stūra samīļoties,» teic Agnese.

Jāni, par kādu meiteni jūs kādreiz sapņojāt kā par savu nākamo sievu?
– Savu ideālo meiteni jau esmu dabūjis. Tas bija liktenis, mīlestība no pirmā acu skatiena. Labākās sievas īpašības ir mīļums, sapratne no pusvārda, apņēmība, jo ir pabeigta augstskola – Agnese pēc izglītības ir interjera dizainere. Sliktu īpašību viņai nav.

Agnese, par kādu vīru kādreiz sapņojāt?
– Man nebija konkrētu sapņu. Un man arī nebija mīlestības no pirmā skata, tikai pēc otrā randiņa. (Smaida.) Jancis ir mans ideāls. Viņš ir mīļš un pacietīgs. Mēs esam pretpoli – es esmu ļoti aktīva, Jānis vairāk ir mājas gariņš, finansēs es esmu vairāk tērētāja, vīrs – taupītājs. Pie viņa var iet pēc padoma. Mēģinām vienmēr iziet uz kompromisiem, neliekam otram darīt to, kas ļoti nepatīk. Arī bērnus – Gustavu (9 gadi) un Tomasu (5 gadi) – audzinām vienprātībā. Gustavs pēc rakstura ir tēta dēls, turpretī Tomass – mammas, blēņdaris.

Apprecēties izvēlējāties pēc laika. Kas mainījās pēc laulībām?
– Laulībā esam trīs gadus. Sākumā tas nelikās svarīgi, «tikai zīmogs». Bet īstenībā uzlabojās attiecības – atjaunojās «dzirkstelīte». Kad puikas bija maziņi, ne-bija laika, arī finanses šim pasākumam vajag. Labākais draugs Dmitrijs pierunāja apprecēties. Lēnu garu tam arī gatavojāmies, saderinājāmies un pēc gada apprecējāmies, pēc 12 kopā nodzīvotiem gadiem. Mums bija paši labākie vedēji – Jāņa māsa Vineta ar vīru Gati, mēs viņiem bijām jau sestais pāris.

Kas, jūsuprāt, ir ilglaicīgu attiecību pamatā?
– Savstarpējs atbalsts, spēja atrast kompromisus, nestrīdēties par sīkumiem. Svarīgi visu izrunāt, atklātība. Laikus visu izrunājot, neveidojas konflikts. Arī humors palīdz – ar to var visu atrisināt.

Kā mainās attiecības pēc bērnu nākšanas pasaulē?
– No sākuma, kamēr bērni atkarīgi no mammas, otrai pusītei mazāk uzmanības iznāk. Bet vēlāk attiecības kļūst tikai labākas. Mums ir paveicies ar vīramāti – ir, kas bērnus pieskata. Tā sanāk laiks arī divatā. Arī opītis Oskars brauc ar lielo puiku sēņot, peldēt, kopā iet uz dārzu. Ir savas spēles un dziesmas.

Vai jums ir vaļasprieki?
– Jānim patīk darboties ar mašīnām. Agnesei – kulinārija, patīk eksperimentēt, cept kūkas. «Kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, tas sākās,» teic Agnese, «katru dienu gatavoju arī ēst.» Vecākajam dēlam patīk eksotiskāki, asāki ēdieni, mazajam – vienkāršākie.
Vasarās mums ir izbraukumi pa Latviju, dodamies uz Latgali, kur ir lauku mājas un var atpūsties no interneta. Māja kalna galā, pirtiņa... Ir arī tradīcijas ar draugiem Karīnu un Nauri kur izbraukt uz nedēļu. Pērn bijām Kurzemes pusē pie Usmas ezera. Arī viņiem ir divi puikas un runcis. Mums arī ir pirmais «bērns» – runcis Šakils, kam desmit gadu. Braucam ar visiem bērniem un saticīgi atpūšamies.

Kas jums ikdienā sagādā prieku? Vai ir kādi ikdienas rituāli?
– Dzīve sagādā prieku, bērni, sieva.

– Es esmu pozitīva, katrā lietā var saskatīt pozitīvo; ziņas cenšamies nelasīt. Tāpat neko nevar mainīt, galva nav miskaste, ko pielādēt ar visu ko. Bērni veseli, paši veseli, vecāki veseli, ko vairāk?!

– Viss, kas notiek, notiek uz labu.

– Pirmā no rīta ceļos, sataisu ēst. Tas ir tāds rīta skrējiens. Un dienu nevar beigt bez vakariņām, pārrunājam dienu, kā gāja darbā, var ko ieteikt.
Svētdienās parasti ir cits «rituāls» – skatāmies filmas, parasti jaunākās latviešu filmas, nereti ir arī vilšanās kā pēc «Blakus» un «Jelgava’94». Ģimenes filmas skatāmies kopā, citreiz multenes. Svētdienās Jānis ceļas pirmais, tad Agnesei ir brīvdiena, visas ēdienreizes ir vīra ziņā. Jānis pēc izglītības ir ēdienu servisa speciālists, strādājis par bārmeni. Viņam patīk jo īpaši kreptīgas mērces, sacepumi, cepis pat braunija kūku, un tā izdevās! Saldos gan parasti netaisot.

Kā plānojat pavadīt Valentīna dienas vakaru?
– Aizvedīšu sievu kaut kur ārpus mājas paēst, un bērni būs pie omes. Viņa to uzzinās no avīzes! (abi smejas)

AR SKATU NO MALAS

Eva Rigaste, Jāņa mamma: «Priecājos, ka man ir tik jauki bērni un mazbērni. Dēls Jānis ar vedekliņu dzīvo kopā ļoti saticīgi, neesmu redzējusi, ka viņi kā citi jaunieši strīdētos. Agnese ļoti labi gatavo ēst, cep gardas kūkas, piemēram, eklērkūkas, un pīrāgi viņai iznāk dievīgi. Kad abi dodas uz ballītēm, es pieskatu bērnus.
Ar vīru Oskaru laulībā nodzīvoti jau 42 gadi. No savas dzīves pieredzes katram pārim vēlu savstarpēji pieslīpēties, lai kopā varētu aizvadīt visu mūžu. Svarīga arī uzticēšanās.»

Vineta Šilberga, vedējmāte, Jāņa māsa: «Draugi viņu ģimeni mīļi dēvē par Rigīšiem. Abi nekad nestrīdas, vienmēr visur ir kopā, arī draugi viņiem ir kopīgi. Šis ir sestais mūsu pāris kā vedējiem. Bijām stingri apņēmušies vairs neiet par vedējiem, bet Jānim un Agnesei nevarējām atteikt, ar viņiem savas vedējpāra gaitas noslēdzām.
Ar vīru Gati kopā laulībā tūlīt būs 17 gadu. Manuprāt, attiecībās svarīga savstarpēja uzticība, atbalsts un cieņa. Nevajag mēģināt mainīt otru cilvēku, svarīgi pieņemt un iemācīties sadzīvot.»

Anna Mediņa, «darba mamma» jeb priekšniece: «Agnese nekad balsi nepaceļ uz bērniem. Ļoti saimnieciska, labi gatavo ēst, katrā jubilejā atnes uz darbu ko interesantu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kad īstais cilvēks blakus

Kategorijas