Biodrošības noteikumi stājušies spēkā

2020. gada 11. februāris 00:00

405

Riskus mazinoši pasākumi jāievēro visiem mājputnu turētājiem.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas ierosinājumu no 7. februāra Latvijā ieviest papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem.

Kopš Polijā 2019. gada 30. decembrī tika konstatēts pirmais putnu gripas uzliesmojums, līdz 3. februārim ES dalībvalstīs ārpus Latvijas vēl ir reģistrēti 28 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu ganāmpulkos; viens putnu gripas uzliesmojums norobežotās platībās turētu putnu ganāmpulkā un divi gadījumi konstatēti savvaļas putniem.

Inficēšanās gadījumā – draudi nozarei
Putnu gripa ES dalībvalstīs ārpus Latvijas skārusi galvenokārt tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus. Skarto dalībvalstu kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.

Anita Vismane, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja konsultante lopkopībā, uzsvēra, ka šie noteikumi attiecas uz pilnīgi visiem mājputnu turētājiem neatkarīgi no putnu skaita saimniecībā un neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav reģistrēti Pārtikas un veterinārās uzraudzības dienestā. Inficēšanās gadījumā būs apdraudēts ne tikai viena putnkopja īpašums, bet arī nozare daudz plašākā teritorijā. A. Vismane cer, ka iepriekšējā, pirms diviem gadiem gūtā pieredze biodrošības prasību īstenošanā pašreizējā situācijā palīdzēs saimniekiem reaģēt nekavējoties un atbilstoši noteikumiem.

Protams, tie mājputnu turētāji, kas izveidojuši bioloģiskās saimniecības, jūtas vairāk sarūgtināti psiholoģiskā ziņā, jo mājputnam, zaudējot dabisko vidi, arī olu kvalitāte izmainās un zūd pati ideja par «laimīgajām vistām».

Aicina apkopot informāciju par dezinfekcijas līdzekļiem
«Bauskas Dzīve» jau iepriekš uzrunājusi vistkopjus mūsu novados. Tagad skaidrojam, kā saimnieki jūtas jaunajā situācijā.

Inese Gulbe-Lasmane, Vecumnieku novada Stelpes pagasta piemājas saimniecības «Roņuki» saimniece, stāsta: «Lai gan oficiāli neesam bioloģiskā saimniecība, vistas regulāri uzturējās svaigā gaisā un zālienā. Tagad prasības nākas ievērot. Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas nodaļā ierados jau nākamajā rītā pēc drošības pasākumu noteikšanas. Sastapu atsaucību un izpratni par situāciju, saņēmu konsultāciju, kā konkrēti rīkoties. Pašlaik arī internetā pieejams neliels, skaidrojošs buklets. Taču pietrūkst vienuviet apkopotas informācijas par dezinfekcijas līdzekļu piedāvājumu un cenām. Bieži objektīva informācija tiek tulkota kā reklāma, un tas traucē. Šādu vienotu informāciju varētu apkopot kāds neatkarīgs dienests vai speciālisti, un tas būtu liels laika ietaupījums saimniekiem.»

«Roņuku» saimniece atzīst, ka mazajām saimniecībām būs krietni grūtāk sabalansēt budžetu, jo dezinfekcijas līdzekļiem, ja tos pareizi lieto, ir samērā īss darbības laiks, piecas dienas, un, iegādājoties tos ilgstošā periodā, veidojas paprāva izdevumu summa. Vakcīnas ir vēl dārgākas. Inese Gulbe-Lasmane cer, ka būs iespēja pieteikties kādos projektos un izbūvēt mājputniem stacionāru vasaras mītni dabiskā vidē. Tam neapšaubāmi vajadzīgi papildus līdzekļi.

Papildus ēdināšana būs jo svarīgāka
Agnese Krūmiņa ir veterinārārste ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Strādā Vecumnieku un Iecavas novados, specializējusies mīļdzīvnieku aprūpē, «pieskata» arī vistas.

Viņa atklāja, ka ar Inesi Gulbi-Lasmani no «Roņukiem» izveidojusies laba sadarbība. Daudz kas atkarīgs no īpašnieku izpratnes un zināšanām par mājputnu kopšanu un labturību. Inese veiksmīgi saimnieko. A. Krūmiņa vērtē, ka putnkopības nozares attīstībai Latvijā ir perspektīva. Kā daudzi, arī viņa ir pārliecinājusies, kādu kūku var uzcept no lielveikala olām un kādu – no mājās audzētu vistu olām.

Saistībā ar pašreizējo situāciju veterinārārste skaidro: «Pārāk lielam stresam nevajadzētu ļauties. Ja gribam kvalitatīvas, proteīniem bagātas olas, tad vistām arī parastos apstākļos svarīga sabalansēta barošana. Šie mājputni ir visēdāji ar ļoti labu apetīti. Tagad papildus ēdināšana būs jo svarīgāka. Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt slimības riskus gājputnu migrēšanas periodā. Turklāt vistu turēšanai slēgtās telpās ir vēl kāds labums. Ļoti lielu ļaunumu putnkopjiem nodara lapsas, seski, caunas,– visi šie mazie plēsēji. Mājputnu piespiedu norobežošana arī šajā ziņā nāks par labu.»

DER ZINĀT

Papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, kas jāievēro no 7. februāra, aizliedz:
mājputnu turēšanu ārā;

dabā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu mājputniem;

ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;

mājputnu izlaišanu medījamo putnu krājumu atjaunošanai;

izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos izstādēs, skatēs un tirgos.

Mājputnu novietnēs darbiniekiem ir nepieciešams lietot darba vai maiņas apģērbu un apavus. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Mājputnus jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, sevišķi ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.

Šo papildu pasākumu īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.

Ar noteikumiem plašāk var iepazīties: «Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr.291 «Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām»».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biodrošības noteikumi stājušies spēkā

Kategorijas