Cieņpilnas diskusiju kultūras stiprināšana

2020. gada 11. februāris 00:00

498

Cieņpilnas diskusiju kultūras stiprināšana

Sarunu skola «Lampa» rīko praktisku nodarbību ciklu Latvijas reģionos.

Šovasar, 19. un 20. jūnijā, Cēsu pils parkā notiks kārtējais sarunu festivāls «Lampa». Tomēr festivāla organizatori – fonds atvērtai sabiedrībai «DOTS» – izvērtējuši, ka ar šīm divām dienām viņu mērķu sasniegšanai nepietiek, un tagad organizē nodarbību ciklu visā Latvijā, arī Bauskā.

Bauskas kultūras centrā 4. februārī notika filozofa un publicista, filozofijas doktora un Latvijas Universitātes docenta Arta Sveces vadītā nodarbība «Kritiskā domāšana interneta laikmetā». Šī bija jau otrā šāda veida nodarbība – pirmā notika pagājušā gada 19. septembrī, kad sertificēta mediatore Ilze Dzenovska rīkoja praktisko darbnīcu «Spēja sadzirdēt – 21. gadsimta cilvēka spožums un posts». Jāuzsver, ka šīs nodarbības ir bez maksas.

Par iedziļināšanos, domāšanu un analizēšanu
Pasākuma ievadā sanākušos baušķeniekus uzrunāja Ilze Samīte, sarunu skolas «Lampa» vadītāja. Viņa pastāstīja, ka vēl aizvien ikviens interesents līdz 29. februārim var pieteikties uzstāties festivālā. Pieteikties var mājaslapā festivalslampa.lv.

I. Samīte sanākušajiem atgādināja festivāla «Lampa» rīkošanas mērķus – uzlabot diskusiju kultūru Latvijā, reizē panākot, ka cilvēki ir spējīgi vairāk kritiski paskatīties uz solījumiem un tukšām runām. «Populisms, tukšas runas, narcisisms un pakāpšanās uz cita pleciem pēdējos gados ir kļuvušas par ierastām lietām. Mēs dzīvojam katrs savā sociālajā burbulī, tik dalītas informācijas un kategorisku viedokļu pasaulē, ka bieži vien vairs neprotam sarunāties – cieņpilni, argumentēti, uzklausot vienam otru un pieņemot, ka katram viedoklim ir tiesības pastāvēt neatkarīgi no tā, vai tas sakrīt ar mūsējo. Sarunu skola «Lampa» ir tieši par to – par cieņpilnas sarunu kultūras stiprināšanu, par argumentētu diskusiju, pretēju viedokļu uzklausīšanu, iedziļināšanos, domāšanu un analizēšanu,» pauž fonda «DOTS» pārstāvji.

Nākotnes prasība
Nodarbības laikā Artis Svece iepazīstināja sanākušos ar kritiskās domāšanas principiem un izpratni. Teorētiskā daļa nebija viegla, bet aizrāva sanākušos, jo pasniedzējs deva arī piemērus un aicināja zālē esošos izteikties un analizēt. «Ejot cauri tekstam sistemātiski, ar kritiskās domāšanas palīdzību, varam daudz vieglāk saprast teikto un daudz vairāk pamanīt,» sacīja A. Svece.

Galveno uzmanību A. Svece gan pievērsa nākotnei – viņa vērtējumā, kritiskā domāšana vissvarīgākā ir tieši saistībā ar iespējamo darba atrašanu nākotnē. Viņš piedāvāja sanākušajiem pētījumu no ASV par to, cik lielā mērā tuvākajā nākotnē elektroniskie asistenti un iekārtas aizvietos noteiktu profesiju pārstāvjus, – visvairāk darbu zaudēs dažādi aģenti, tai skaitā cilvēki, kas piedāvā aizdevumus. Šai sarakstā ir arī informācijas dienestu darbinieki, pārdevēji, drošības dienestu pārstāvji, pārtikas rūpnīcu un pat ēdnīcu darbinieki, bārmeņi, finanšu padomnieki un pat programmētāji. Tiesa, pētījuma datus var vērtēt dažādi, jo tas uzrāda, ka, piemēram, ļoti mazu ietekmi tas atstās uz žurnālista profesiju, kamēr jau tagad ir skaidrs, ka profesionālo žurnālistu skaits stipri samazinās un šī tendence tikai pieaug.

«Mēs nevaram būt droši par to, kādas profesijas pēc dažiem gadiem būs nepieciešamas. Digitālās revolūcijas laikmetā visiem mums būs jāmācās visu mūžu. Šajā kontekstā ļoti svarīga prasība darba tirgū būs kritiskās domāšanas prasme – būs vajadzīgi cilvēki, kas spēs piemēroties jaunām situācijām, izvērtējot jaunu informāciju,» pauda A. Svece.

Interesanta tēma
Klausītāji vērtēja, ka iegūtā informācija bija ļoti noderīga un svarīga. Pat neskatoties uz to, ka gandrīz visi atzina, ka stāstījumā bija vietas, kuras neizdevās izprast.

«Ļoti interesanta tēma. Man ir personisks viedoklis, ka kritiskā domāšana ir jāmāca jauniešiem ļoti agri jau skolā un tā ir svarīga dzīves prasme. Arī ņemot vērā internetā esošās informācijas milzīgos apjomus, ir ļoti būtiski mācēt kritiski to uztvert,» stāsta baušķeniece Marta Kubliņa. Viņa uz pasākumu atnākusi ne tikai pati, bet arī atvedusi jauniešus no programmas «Proti un dari».

Baušķeniekam Andrejam Ratkovskim nodarbību ieteica apmeklēt paziņas. «Izklausās interesanti, un man tas ir saistoši. Ir, par ko padomāt. Stāsta ideja ir par to, kā sabiedrībai vajadzētu komunicēt. Ja apgūst kritisko domāšanu, tad pēc tam komunicēt ar citiem cilvēkiem ir vieglāk,» pauž A. Ratkovskis.
Ilze Samīte, sarunu skolas «Lampa» vadītāja, teic, ka nākamā šāda nodarbība Bauskā varētu notikt rudenī. Tikmēr visi interesenti ir aicināti šovasar uz festivālu «Lampa» Cēsīs.

Vieglāk uztver vienkāršas lietas

Artis Svece uzsver, ka bieži vien ar retorikas – vienkārši pārliecinošas runas – palīdzību var panākt, ka nostiprinās ticība tam, kam nav nekāda sakara ar realitāti vai sasniegtajiem rezultātiem.
«Ticamības izjūtai bieži vien nav nekāda sakara ar loģiku. Procesi pat notiek pilnīgi pretēji visai debašu kultūrai – pamatoti diskusijas pretargumenti nevis pārliecina par idejas neloģiskumu, bet gan rada klausītājiem priekšstatu, ka kritiķis ir agresīvs un negatīvs, radot atbalstu kritizētajai idejai. Tā var uzvarēt mierīgākais un jaukākais oponents neatkarīgi no diskusijas satura,» analizēja A. Svece.

Lektors uzsvēra, ka patiesās informācijas analīze un apraksts bieži vien ir sarežģītāks nekā melīgā versija un tas nestrādā par labu ticamības uztverei, jo cilvēki labāk uzņem vienkāršas lietas. «Jāņem vērā atmiņas ierobežotība – cik daudz no diskusijas cilvēki atcerēsies pēc mēneša vai diviem, kā tas šajā situācijā veidos viņu ticamības uztveri,» tā A. Svece. Viņš minēja arī praktiskus piemērus – kad tūlīt pēc diskusijas klausītāji piekrita vienam oponentam, bet pēc vairākiem mēnešiem liela daļa atbalstīja otru oponentu, jo atmiņā bija palikuši vienkāršākie un izteiksmīgākie jēdzieni. Pēc A. Sveces domām, šajās situācijās var palīdzēt kritiskā domāšana.

Kā panākt ticamību

Nodarbībā «Kritiskā domāšana interneta laikmetā» lektors Artis Svece uzsvēra, ka ir aizvien grūtāk noteikt, vai internetā piedāvātais raksts ir uzticams un profesionāls vai nav. Galvenais iemesls – gan viltus, gan ļoti vienkāršotām ziņām izmanto psiholoģiskus mehānismus, lai raisītu lasītāju uzticību rakstam. Ņemot vērā, kāda popularitāte ir šādiem tekstiem, līdzīgus mehānismus izmanto arī profesionālākas žurnālistikas portāli, kā rezultātā raksti kļūst līdzīgi, un bieži vien pat kritiskās domāšanas izmantošana var nepalīdzēt atšķirt viltus ziņu no sagatavota žurnālista raksta vai pētījuma.

Ticamības izjūtu lasītājos izraisa ar vairāku darbību kopumu:

Viegli izrunājams autora vārds. Izmanto īsus, viegli izrunājumus pseidonīmus, kas rada lielāku ticību autora teiktajam nekā gari autoru vārdi un uzvārdi.

Pievieno attēlu. Pat ja attēlam nav sakara ar tekstu un tas ir tikai ilustratīvs, lasītājam rodas raksta autora klātesamības izjūta notikumam, kas palielina ticamību.

Grūtāk saprotamais šķiet mazāk pārliecinošs. Rakstos mēģina nevis izmantot salīdzinājumus, pētījumus vai analīzi, bet gan publicē vienkāršus apgalvojumus.

Atkārtota doma pārliecina. Regulāri atkārto vienu ideju vai pamatojumu, ar atkārtošanu panākot patiesuma iespaidu.

Vienots stāsts atstāj labāku iespaidu. Tekstā atmet pretrunas vai faktorus, kas ļautu apšaubīt galveno domu, radot iespaidu par pārliecinošu pierādījumu bāzi un patiesumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cieņpilnas diskusiju kultūras stiprināšana

Kategorijas