Dabiskā pieauguma rādītāji neiepriecina

2020. gada 6. februāris 19:30

Novados apkopota dzimtsarakstu nodaļu statistika par 2019. gadu.

Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā demogrāfiskie rādītāji ir ar mīnusa zīmi, mirušo arvien ir vairāk nekā dzimušo.

Pērn visos četros novados kopā reģistrēti 373 jaundzimušie, bet viņsaulē devušies 544 iedzīvotāji. Salīdzinājumā ar 2018. gadu Iecavas un Vecumnieku novadā mazinājusies mirstība, bet dzimstība augusi Bauskas, Rundāles un Iecavas novadā, liecina pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu apkopotā informācija.

Viesturi un Skaistkalne – plusos
Vispozitīvākie rādītāji, lūkojoties pagastu griezumā, bijuši Rundāles novada Viesturos un Vecumnieku novada Skaistkalnē. Pagājušajā gadā Viesturos piedzimuši 17 mazuļi, bet miruši 13 viesturieši, savukārt Skaistkalnē pērnais gads noslēdzies bez aizgājējiem viņsaulē, bet pagastļaužu skaits pieaudzis par pieciem jaundzimušajiem.

Vislielākie zaudējumi Bauskas novadā pērn bijuši pilsētā, kur pasaulē nākuši 62 mazuļi, bet miruši 111 iedzīvotāji, Codes pagastā – piedzimuši 27, aizsaulē aizgājuši 46 cilvēki, Īslīces pagastā – reģistrēti 30 jaundzimušie, uz mūža mājām devušies 47 īslīcieši, Ceraukstes pagastā – piedzimuši 9, miruši 23 ļaudis. Vecumā pēc 80 gadiem mirušas 129 sievietes un 55 vīrieši. Vīriešu skaits, kuri no dzīves šķīrušies 50 – 70 gadu vecumā, ir 69, turpretī sieviešu – 36.

Arī Vecumnieku novadā turpinājies iedzīvotāju skaita kritums. Vecumnieku pagastā mirušas 36 personas, bet piedzimušas 30, Bārbelē astoņi ļaudis apbērēti, bet četri piedzimuši. Pērn miruši 11 vallieši, septiņi piedzimuši. Kurmenē un Stelpē ir mazāki zaudējumi – Kurmenē fiksēti seši, Stelpē trīs jaundzimušie un septiņi (Kurmenē) un pieci (Stelpē) mirušie.

Rundāles novadā visbēdīgākā situācija 2019. gadā bijusi Svitenē, kur pasaulē nākuši vien pieci bērneļi, bet 20 cilvēki nomiruši. Arī Rundāles pagastā mirušo ir vairāk nekā jaundzimušo.

Dzimst laulībā un nereģistrētās attiecībās
Kopumā Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 212 jaundzimušie, bet 189 deklarēti Bauskas novadā. 89 bērniņi dzimuši laulībā, 114 mazuļiem ziņas par tēvu ierakstītas uz paternitātes atzīšanas iesnieguma pamata, deviņi jaundzimušie reģistrēti bez ziņām par tēvu.

Neparastākie meiteņu vārdi bijuši Šarlīna, Dāmiana, Helma, Eliana Milli. Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga stāsta, ka zēniem pērn viena īpaši populāra vārda nav bijis. Neparastākie zēnu vārdi bijuši Ernsts, Damians, Semīrs, Samuels. Bauskas novada mazuļi tikuši arī pie senākiem latviešu vārdiem – Matilde, Baiba, Arnis, Jēkabs, Jānis, Viesturs, Teodors, Henriks un Pēteris. Pērn divus vārdus vecāki devuši 16 jaundzimušajiem.

Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Edīte Jančone atklāja, ka pagājušajā gadā laulībā dzimuši 40 mazuļi, bet, pamatojoties uz paternitātes atzīšanu, ziņas par tēvu ierakstītas 41 bērnam, savukārt bez ziņām par tēvu reģistrēti divi jaundzimušie.

Iecavā pērn reģistrēti mazuļi arī ar neparastiem vārdiem – Trevors, Zemgus, Justs, Eliass, Ārons, Tamirlans, Teodors, Alans, Darens, Ranija, Keila, Adelīna un Odrija.

2019. gadā Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 27 jaundzimušie (kopā novadā deklarēti 46 bērni, kuri dzimuši 2019. gadā). Laulībā piedzimuši 11 mazuļi, 13 bērniem tēva ieraksts izdarīts, pamatojoties uz labprātīgu vecāku paternitātes atzīšanas iesniegumu. Trijiem bērniem nav ieraksta par tēvu.

Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Kukute atklāja, ka vecāki bērniem izvēlējušies ļoti dažādus vārdus, identisku personvārdu neesot bijis. Fiksēti arī neparastāki vārdi – Teodors, Sāra, Selvins, Ali, Dominiks.

Neordinārāki vārdi, kas 2019. gadā doti Vecumnieku novadā dzimušajiem zēniem, bijuši Dilans un Edo, meitenēm – Lakšmi Prija.

Vairāk precas
Laulību skaita ziņā visos novados vērojama augšupejoša līkne. Aptaujātās dzimtsarakstu nodaļu vadītājas noliedza, ka tam par iemeslu būtu pensijas vecuma cilvēku vēlme sakārtot savas juridiskās attiecības.

Kā zināms, no 2019. gada 1. janvāra pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam valsts piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas. Šis fakts noteikti nav bijis par iemeslu, lai dzīvesbiedri Iecavā steigtos uz dzimtsarakstu nodaļu. «Pa kādai šādai laulībai, kurās viens otram jāvārdu saka jau senioru vecumā, var identificēt, bet tā noteikti nav izceļama tendence. Cilvēki grib, kā paši saka, «sakārtot savas attiecības», bet tas nav pabalsta dēļ,» teic Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Edīte Jančone. Vecākajai līgavai, kas pērn laulājusies Iecavas novadā, bijis 80 gadu, vecākajam līgavainim – 85 gadi, kopumā reģistrētas 50 laulības, kas ir par desmit vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie kāzu mēneši Iecavā bijuši jūnijs un septembris, kad laulības noslēguši deviņi pāri. Tīkams bijis arī oktobris, kad reģistrētas piecas laulības.

Pagājušajā gadā Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļā fiksētas 209 laulības, kas ir par 19 vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu, kad bijušas 190 laulības. Arī Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga apliecina, ka pieaugums nav saistāms ar senioru precībām, jo nenoliedzami vairāk esot to pāru, «kuriem visa dzīve vēl priekšā». Kopdzīvi Bauskā likumiski apliecina daudz pāru no galvaspilsētas, jo patīkot ceremonijas vieta. Tieši tāpēc, visticamāk, vērojams laulību skaita pieaugums, pieļauj S. Kolberga. Populārākie kāzu mēneši novadā pērn bijuši jūnijs, jūlijs, augusts un septembris, ne īpaši iecienīts bijis janvāris.

Pirmo reizi pie altāra devās 267 cilvēki, otro reizi – 125, bet trešo – 25. Vecumā līdz 18 gadiem laulībā stājās 1, vecumā no 18 līdz 25 salaulājušās 29 sievietes un 13 vīrieši. Visvairāk laulību slēdza daiļā dzimuma pārstāves un vīrieši vecumā no 26 līdz 33 gadiem. Vecumā no 36 līdz 50 gadiem apprecējušās 49 sievietes un 51 vīrietis, bet vecumā no 51 līdz 60 gadiem – 23 sievietes un 31 vīrietis. Virs 60 gadu vecuma laulības slēdza 15 sievietes un 22 vīrieši. Vecākā līgava gredzenus mijusi 79 gadu vecumā, savukārt līgavainis – 80 gadu vecumā.

Pērn Rundālē laulību noslēguši 25 pāri, jaunlaulāto skaits, salīdzinot 2018. un 2019. gada rādītājus, pieaudzis par vienu pāri. Visvairāk precību reģistrētas jūlijā un augustā, vismazāk – septembrī un novembrī. Pirmo reizi pie altāra devušies 40 cilvēki, otro reizi – astoņi, trešo – divi. Vecākā līgava gredzenus mijusi 61 gada vecumā, savukārt līgavainis – 70 gadu vecumā. Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja I. Kukute apstiprina, ka iepriekš prognozētā pieaugošā tendence pensionāriem noformēt dokumentus Rundālē nav fiksēta. «Rundālē laulības vairāk slēdz citu novadu iedzīvotāji, jo mums ir «magnēts» – Rundāles pils, kur notiek ceremonijas. Astoņās laulībās vismaz viens bijis Rundāles novada iedzīvotājs, bet 17 laulības slēguši citas pašvaldības iemītnieki.

Līdzīga aina arī Vecumniekos. Tur novadā pērn reģistrētas 45 laulības, kas ir par astoņām vairāk nekā 2018. gadā. 66 personas laulībā devušās pirmo reizi, 22 – otro reizi, bet divām personām bijusi trešā kāzu reize. Vecākajam līgavainim bijuši 86 gadi, vecākajai līgavai – 76 gadi. Vispopulārākais kāzu laiks Vecumniekos pērn bijis jūlijs.

Ar citu valstu pilsoņiem un izbraukumā
Visos četros mūspuses novados slēgtas laulības ar citu valstu pilsoņiem. Bauskas novadā 15 gadījumos laulības slēgtas ar ārvalstu pilsoni, Vecumnieku dzimtsarakstu reģistri ziņo par trim laulībām ar ārzemniekiem, savukārt Iecavā un Rundālē bijuši reģistrēti divi šādi gadījumi. Gredzenus mijuši Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Vācijas, Bulgārijas, Čehijas, Spānijas un citu valstu pilsoņi.

Pēc Atmodas piedzīvotais baznīcas ceremoniju popularitātes vilnis nozudis, bet šāda izvēle vēl vairāk mazumā gājusi, kad likuma grozījumi pavēra iespēju laulības ceremonijas rīkot jebkurā sev tīkamā vietā. Bauskas novadā populāras izbraukuma laulību vietas esot Ķirbaksala, Bauskas pils, muzejmāja «Lejenieki», atpūtas komplekss «Miķelis», pērn laulība slēgta arī pie Mēmeles gājēju tiltiņa Jaunsaulē. Rundālē gredzenus mīt iecienījuši ne tikai Rundāles pilī, bet arī Mazmežotnes muižā un Mežotnes pilskalnā. Vecumniekos tīkama vieta jāvārda teikšanai bijusi Ausekļu dzirnavas, laulības slēgtas arī pie Vecumnieku ezera. Izbraukuma laulības nav bijušas cieņā Iecavas novadā, kur visi pāri reģistrējušies dzimtsarakstu nodaļā.

Ģimenei draudzīgas vietvaras
Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Pinne atzīst, ka vietvaras rokās neesot viena izteikta instrumenta, lai pašvaldībā uzlabotu demogrāfiskos rādītājus, taču priecējot, ka pērn piedzimuši vairāk mazuļu nekā 2018. gadā.

I. Pinne stāsta, ka Bauskas novads 2019. gadā piedalījies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkotajā konkursā «Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2019» un saņēma diplomu «Pašvaldība ar lielāko izaugsmi». Pienākusies arī naudas balva – 3000 eiro, kas 2020. gadā jārealizē atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai vai vides veidošanai (t. sk. infrastruktūras attīstībai ģimenēm ar bērniem).

«Novads rūpējas un arī turpmāk rūpēsies par saviem iedzīvotājiem, uzlabojot ģimenēm draudzīgu vidi,» laikrakstam apliecina I. Pinne. Viņa atzīmēja, ka vietvara turpinās atbalstīt jaunās ģimenes. Ja piedzims bērniņš, vecāki saņems 145 eiro pabalstu, ja būs dvīņi – 285 eiro. Katrs jaundzimušais dāvanā iegūst īpašu sudraba karotīti. Visiem bērniem tiek nodrošināta vieta bērnudārzos, pašvaldība līdzfinansē ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs. Savukārt skolēni no 1. līdz pat 12. klasei saņem pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas. Audzēkņu nokļūšanai uz mācību iestādi tiek organizēti skolēnu autobusi, kuru maršruti izstrādāti saskaņā ar izglītības iestāžu vēlmēm un skolēnu ērtībām. Tiem bērniem, kuri pēc skolas dodas uz Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolu vai Bauskas mūzikas un mākslas skolu, pašvaldība apmaksā biļetes, ja tiek izmantots sabiedriskais transports. Bauskas peldbaseinā nodarbības pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu audzēkņiem ir bez maksas.

Skolēni brauc mācību ekskursijās, ko apmaksā pašvaldība, saņem atbalstu dalībai dažādos konkursos un sporta aktivitātēs, sacensībās, saņem prēmijas par sasniegumiem mācībās, sacīja I. Pinne.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks apliecināja, ka pašvaldība gādā, lai iedzīvotājiem būtu kvalitatīvi dzīves apstākļi. Pērn Iecavas novads nominēts kā Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Zemgales reģionā. Taču, kā min pats priekšsēdētājs, ne apbalvojumu dēļ tiek strādāts un ne tikai par jauno paaudzi tiekot domāts. Arī konkursa komisijai uzsvēruši, ka Iecavas novadā ģimene ir vismaz trīs dažādu paaudžu kopums, jo jārūpējas par to, lai novadā justos labi gan bērni un jaunieši, gan vidējā paaudze, gan seniori. Šis vēstījums ir iekļauts arī videomateriālos par novadu.

Komisija atzinīgi novērtējusi to, ka pašvaldība katru gadu piešķir finansējumu biedrībām un iedzīvotājiem dažādu projektu īstenošanai un ka arī mācību iestāžu audzēkņiem katra mācību gada beigās ir iespēja saņemt naudas balvu par panākumiem mācībās un konkursos. Tāpat bērniem ir nodrošinātas vietas bērnudārzos, skolēniem pieejama interešu izglītība.

Iecavas novadā šogad tiks īstenota jauna tradīcija – jaundzimušo svinīga sveikšana. A. Mačeks atklāja, ka par piemiņas velti izvēlēta sudraba karotīte un svētku pasākums būs vasarā.

Pašvaldības teritorijā audzis arī pieprasījums pēc apbūves zemes, dzīvokļu īres cenas pietuvinājušās galvaspilsētas cenām. Ģimenes uz Iecavu izvēloties pārcelties gan no Bauskas, gan no Rīgas.

Populārākie un neparastākie vārdi

Bauskas novads
Populārākie vārdi zēniem: Artis, Everts, Edvards, Daniels, Ralfs, Ričards, Rinalds, Roberts – trijās ģimenēs.
Populārākie vārdi meitenēm: Marta – piecās ģimenēs, Maija, Gabriela, Alise – četrās ģimenēs, 16 bērniem doti divi vārdi (deviņām meitenēm un septiņiem zēniem). Retāk sastopami vārdi: Šarlīna, Dāmiana, Helma, Eliana Milli, Ernsts, Semīrs, Damians, Samuels.

Vecumnieku novads
Populārākie vārdi puikām: Olivers, Jānis (katrs trīs reizes), Kārlis, Roberts (katrs divas reizes), meitenēm – Katrīna, Marta, Nora (katrs divas reizes). Trijiem bērniem vecāki devuši divus vārdus.
Neparastākais vārds puikām – Dilans, Edo, meitenēm – Lakšmi Prija.

Iecavas novads
Populārākie meiteņu vārdi bija Sofija, Emīlija un Annija – katrā vārdā nosauktas trīs mazulītes. Zēniem vecāki visbiežāk izvēlējušies vārdu Roberts. Pērn par Robertu nosaukti trīs jaundzimušie. Divas reizes vecāki izraudzījušies vārdu Olivers, Emīls un Jēkabs.
Pērn reģistrēti mazuļi arī ar neparastiem vārdiem – Trevors,
Zemgus, Justs, Eliass, Ārons, Tamirlans, Teodors, Alans, Darens, Ranija, Keila, Adelīna un Odrija.

Rundāles novads
Vecāki bērniem izvēlējušies ļoti dažādus vārdus, vienādu vārdu neesot bijis. Fiksēti arī neparastāki vārdi – Teodors, Sāra, Selvins, Ali, Dominiks.

Eksperta komentārs

Demogrāfs Ilmārs Mežs stāsta: «Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs. Dzimstības rādītāji pasliktināsies arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē ģimeņu veidošanos.

Primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidi un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu, it īpaši Rīgas teritorijā.

Vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Valsts nedara pietiekami daudz, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan viena bērna ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.»
Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, minēja demogrāfs.

Ir novērojama tieša korelācija starp valsts sniegto atbalstu jaunajām ģimenēm un dzimstību. Šajā ziņā Skandināvijas valstīs ir vērojama demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, kamēr Dienvideiropā ir manāmas pretējas tendences. Pēc demogrāfiskajiem rādītājiem Latviju varētu drīzāk iedalīt pie Dienvideiropas, proti, valstīm, kur dzimstība sarūk un valsts dara relatīvi maz lietas labā.

Primāri valstij būtu jādomā par ģimeņu nabadzības mazināšanu, jo tas ir galvenais faktors, kas demotivē potenciālos vecākus. Šī gada izmaiņas – garantētā minimālā ienākuma celšana, kas praktiski neskars ģimenes ar bērniem, – mudinās iedzīvotājus atturēties no pēcnācēju radīšanas.

Viens no patlaban būtiskākajiem nevienlīdzības cēloņiem, kas it īpaši ietekmē pašreizējos vecākus, ir fakts, ka, sievietei, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas pensijas uzkrājums nepieaug, kā rezultātā nākotnē viņai būs relatīvi mazāka pensija. Šis ir klajš dzimumu diskriminācijas piemērs. Šīs problēmas risināšanu jau divu gadu garumā kavē Finanšu ministrija.

Dzimtsarakstu nodaļās sastādītie civilstāvokļa reģistri 2019. gadā (pēc dzimušo un mirušo deklarētās dzīvesvietas)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dabiskā pieauguma rādītāji neiepriecina

Kategorijas