Saules un iespēju zeme

2020. gada 7. februāris 00:00

Ceļosim! Florida pārsteidz, apbur un atraisa.

Kad Amerikas Savienoto Valstu (ASV) par saulaino vai apelsīnu štatu dēvētajā Floridā būts vairākkārt, katra nākamā ceļojuma reize tūrisma reklāmās un kinofilmās uzburtajiem sižetiem piešķir arvien sulīgākas gūto iespaidu krāsas. To palete ir tikpat daudzveidīga, kā šī reģiona klimats, brīnišķīgās lauku ainavas, vilinošās pludmales pussalas abās piekrastēs, tautu un kultūru sajaukums.

Savulaik izplatīts bija mīts, ka Florida ir pensionāru zeme, jo seniorus pārcelties uz dienvidiem pēc darbā pavadītiem gadiem vilina siltā saule un zilās debesis, rimtais dzīvesveids un zemie nodokļi. Pēdējās desmitgadēs šo vietu par savām mājām izraugās arvien vairāk jaunu cilvēku, kuriem Florida ir iespēju zeme. Tur ir labi attīstīta lauksaimniecība, lopkopība un, protams, plaukstoša tūrisma industrija. Jā, pievienotās vērtības nodoklis šajā štatā nudien ir vien nieka 7%, un to novērtē arī tūristi.

Latvieša koraļļu pils
Klimata dēļ uz Floridas štata dienvidiem tālajā 1919. gadā pārcēlās Edvards Liedskalniņš – viens no noslēpumainākajiem cilvēkiem pasaulē pēdējo gadsimtu laikā. Par viņa spējām jo-projām klīst leģendas, un mistērijas apvij akmeņkaļa būvēto koraļļu pili, kas 1984. gadā iekļauta ASV Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā.

Gulbenes novada Stāmerienas pagastā dzimušais latvietis labākas dzīves meklējumos dzimteni pameta 1912. gadā. Apbraukājis Eiropu, Kanādu un vairākus ASV štatus, kur strādājis kokrūpniecībā, pēc saslimšanas ar tuberkulozi apmetās vietā, kur klimats veselībai labvēlīgāks. Iegādājies nelielu zemesgabalu, viņš vienatnē un tumsas aizsegā sāka būvēt koraļļu pili – pieminekli savai mūža mīlestībai Agnesei. 16 gadu vecā līgava par sevi desmit gadu vecāko izredzēto pirms došanās pie altāra bija atraidījusi.

Kad līdzās īpašumam sākta rosīga apbūve, Eds, kā viņu dēvēja amerikāņi, nopirka zemi nomaļā vietā netālajā Homstedā pie Maiami un gatavās akmens konstrukcijas pārveda uz jauno dzīvesvietu. Dīvainais skulptūru komplekss tapa aptuveni 20 gadu, taču latvietis to arvien papildināja un pilnveidoja, tā arī nevienam neatklājot noslēpumu, kā viņam, 1,52 cm garam un miesās sīkam vīrelim, izdevies izkustināt un pārvietot vairākas tonnas smagos koraļļu kaļķakmens bluķus. Skaidrojumu tam, kā Eds ar paštaisītiem darbarīkiem spējis uzbūvēt savu pili, inženieri nav spējuši rast vēl šodien. Varbūt viņš nudien zinājis Ēģiptes piramīdu un britu Stounhendžas akmeņu noslēpumus, kā mēdzis apgalvot. Milzīgie akmens bluķi cits citam pieguļ tik cieši, ka cauri neizspīd ne gaismas stars, turklāt nevienu nav izkustinājusi arī spēcīgā viesuļvētra Endrū, kas pilij pāri brāzās 1992. gadā.

Neatšifrētais noslēpums
Šī vieta bija populārs apskates objekts jau Eda dzīves laikā. Viņš par nelielu samaksu – desmit centiem – labprāt izrādīja savu pili, kurā viens no slavenākajiem un vienlaikus arī noslēpumainākajiem objektiem ir deviņas tonnas smagās akmens durvis. Pēc zinātkāru inženieru iejaukšanās tās vairs nedarbojas, taču vērtne bija tik precīzi nobalansēta un rotēja tā, ka to ar vienu pirkstu varēja atdarīt arī mazs bērns. Vienkāršs un vienlaikus neparasts ir Eda veidotais teleskops, kura «acs» metāla stieples krustpunktā redzama Polārzvaigzne, un precīzais saules pulkstenis. Aizraujošas ir latvieša teorijas par magnētismu, radioviļņiem, Visuma uzbūvi un gravitācijas neesamību. Par šīm tēmām Eds publicējis arī vairākas brošūras.

Neparasto vīru, kurš pārzināja fizikas likumus un astronomiju, bieži apciemojuši tuvējās apkaimes bērni. Kino seansam iedoto naudu viņi tērēja, apskatot pili un mielojoties ar desiņām. Tās Eds grilēja paša meistarotā iekārtā, kas bija darināta no automobiļa aizmugurējā tilta reduktora korpusa. Īpaši garda bijusi viņa pasniegtā kokakola ar ķiršu sulu.

Pēc Eda nāves 1951. gadā koraļļu pilī iekārtots muzejs. Zinošie gidi latvieša romantisko un sarežģīto dzīvesstāstu veiksmīgi pratuši iekļaut informācijā par katru no unikālajiem objektiem, ļaujot tūristiem brīnīties par to radīšanu un mudinot atšifrēt latvieša noslēpumu.

No Kosmosa krasta uz Mēnesi
Kenedija kosmosa centra apmeklējumu ieteicams ieplānot ceļojuma sākumā, jo dažas dienas pirms došanās mājup, iespējams, būs žēl šķirties no ieejas maksai nepieciešamajiem 57 ASV dolāriem, ko tikpat labi var iztērēt, baudot citus vilinošus piedāvājumus. Tomēr turp aizbraukt ir vērts kaut vai tikai tāpēc, lai pabūtu vietā, kur 1969. gada vasarā notika vēsturiskā kosmosa kuģa «Apollo 11» starts, kas piepildīja toreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija sapni par cilvēka nolaišanos uz Mēness. Jāpiemin, ka kosmosa centrs Meritas salā ir vienīgā vieta rietumu puslodē, kur kosmosā palaiž daudzkārt izmantojamos kosmosa kuģus ar cilvēkiem uz borta. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad NASA Kanaverala ragu izvēlējās par savas kosmosa programmas īstenošanas vietu, šo apvidu sāka dēvēt par Kosmosa krastu.

Kosmosa centrā ir daudz ko redzēt un uzzināt, tāpēc vislabāk turp doties darbdienas rīta pusē, kad mazāk apmeklētāju un priekšā visa diena daudzās ēkās izvietoto materiālu, eksponātu pētīšanai un ekskursijām. Iespaidīgas ir palaišanas platformas, interesi raisa bojāgājušo astronautu piemiņai veidotais memoriāls, bet neviltotu pārdzīvojumu rada iespēja apskatīt īstu, 110 metru augsto raķeti «Saturn 5», kas izmantota lidojumos uz Mēnesi un pēdējoreiz turp traukusies 1973. gada 14. maijā. Tūristi var ielūkoties arī kompleksā, kur startam sagatavotas visas ASV kosmiskās stacijas, kā arī pieteikties kosmosa kuģu palaišanas vērošanai, kas gan, protams, nenotiek katru dienu.

Šī apvidus apskate būs tīkama arī faunas mīļotājiem, jo Kosmosa krasts pārsteidz ar bagātīgu dzīvnieku sugu kopumu un tiek dēvēts par putnu vērotāju paradīzi.

UZZIŅAI

Floridas pussalu 1513. gadā atklāja spāņu pētnieks Huans Ponse de Leons. Spāņu kolonizatori šo apgabalu nodēvēja par La Florida, kas nozīmē ‘puķu zeme’.

Floridu no austrumiem apskalo Atlantijas okeāns, bet no rietumiem – Meksikas jūras līcis.

1845. gadā Florida kļūst par ASV 27. štatu.

Galvaspilsēta – Talahasī.

Iedzīvotāju skaits – 21,47 miljoni (2019. gada dati) – ļauj Floridai ierindoties trešajā vietā ASV; to apsteidz Kalifornijas un Teksasas štats.

Florida 2018. gadā uzņēmusi 126,98 miljonus tūristu. Visvairāk apmeklētās pilsētas ir Maiami un Orlando.

Avoti: travelagentcentral.com, florida.nu.

Nobeigums – kādā no «Bauskas Dzīves» nākamajiem numuriem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saules un iespēju zeme

Kategorijas