Raudzīties pasaulē ar puķu acīm

2020. gada 7. februāris 00:00

1169

Šodien 60. jubileja Dainai Kaspardenai Viesturos.

Daina Kaspardena ir SIA «Ints un Co» ziedu veikala «Rozīte» floriste-pārdevēja jau 15 gadus. Daudzi viņu zinām kā profesionālu ziedu pušķu veidotāju. Daina to dara ar izjūtu, saudzīgi, maigi izturoties pret katru puķi. Kolēģu vidū viņa izceļas ar līdzsvarotu, mierīgu raksturu, ir emocionāli atturīga, un stresainos darba momentos šīs īpašības ir ļoti noderīgas. Ilggadējie veikala «Rozīte» darbinieki pārliecināti, ka par D. Kaspardenu sakāms tikai vislabākais. Tieši šodien, 7. februārī, Dainai Kaspardenai 60. dzimšanas diena.

Saknes stiprā dzimtā
Kad «Bauskas Dzīve» uzrunāja Dainu, viņa ar saulainu smaidu jautāja: «Bet vai jūs zināt, ka man ir dvīņumāsa Laima un šī diena mums divkārt svinama?» Daina stāsta, ka mamma nav pat nojautusi par divām māsiņām un ģimenei tas bijis liels pārsteigums. 1960. gada februāris bijis auksts un sniegiem bagāts.

Četrām Ainas un Imanta Ārentu meitām, arī Vizmai un Zaigai, dzimtās mājas ir Rundāles novada Viesturu pagasta «Mazzeltiņi». Vecāki jau tai saulē. Meitenēm bērnība pagāja lauku mājās un kolhoza darbos. Ārentu dzimtai ir laba slava un dziļas saknes Rundāles novadā. Dainas mamma bijusi kolhoza agronome, bet tēvs mehānisko darbnīcu vadītājs. Tā nu Daina, tāpat kā daudzi viņas līdzaudži, pieder kolhoznieku bērnu paaudzei, kurai ir savs stāsts un atmiņas par bērnības brīvību ārpus bērnudārzu «uzraudzības».

Pirmie trīs skolas gadi pagājuši Viesturu «Pārupes» mājās-skoliņā, kur mācības sāka vismazākie. Pēc tam «mazās pelnrušķītes» devās uz pili – Pilsrundāles astoņgadīgo skolu. Autobusu satiksme gan bija, bet septiņus kilometrus bieži mēroja kājām. Jautrāk kļuva, kad meitenes uz nedēļu iekārtoja skolas internātā. Daina atceras, ka labsirdīgu blēņu netrūka un kolektīvo smieklu lēkmi naktī vajadzējis pārvarēt ierindā skolas koridorā – fizkultūras skolotājs licis tur visām stāvēt, kamēr iestājas klusums. Mācības Dainai un Laimai padevušās labi.

Māsa bijusi liela grāmatu lasītāja, šis ģimenē ir pamatīgs ieradums, un pēc Bauskas vidusskolas absolvēšanas Laima izvēlējusies studēt Latvijas Universitātē, Filoloģijas fakultātē. Taču hobijs – kulinārija un kūku cepšana jubilejām – ņēmis virsroku, un viņa sākusi strādāt kafejnīcā «Ozīriss», pēc tam kulinārijā Berga bazārā. Talants un pašmācības ceļā apgūtās zināšanas bijušas tik plašas, ka varējusi būt laba «darbaudzinātāja» daudziem jaunajiem šajā nozarē. Kopš 1985. gada Laima Dailes teātrī ir ugunsdzēsības instruktore un signalizācijas pults uzraudze.

Sava ceļa meklējumos
Dainai pēc vidusskolas par tālāko izvēli gan īstas skaidrības nav bijis. Viņa atceras: «Vecāki ļoti atbalstīja augstākās izglītības iegūšanu un ieteica studēt ekonomistos Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Bet īstas pārliecības man nebija, ka to gribu. Savu bērnību visspilgtāk atceros puķu dobēs, un domas grozījās ap šo pasauli. Kā «svārstīgs elements» gadu paliku Viesturos, lai kārtīgi visu apdomātu.»

Viesturos darījusi dažādus darbus: palīdzēja kolhoza virtuvītē gatavot pusdienas strādniekiem, piedalījās inventarizācijās mehāniskajās darbnīcās, saimniecības fermās skaitīja cūkas. Tad izšķīrusies par mācībām neklātienē Bulduru lauksaimniecības tehnikuma daiļdārzniecības nodaļā.

Prakses vietu 1980. gadā atradusi Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī telpaugu nodaļā. Daina stāsta: «Strādāju kopā ar zinošu un jauku kolēģi Zani Purni. Tagad botāniskais dārzs var lepoties ar brīnišķīgu, modernu oranžēriju, tā atklāta tikai 2015. gadā. Toreiz darbs bija siltumnīcās, mitrumā un karstumā, un tas izrādījās par grūtu manām kājām ar vēnu problēmām.»

Divi brāļi noprec dvīņumāsas
Daina atzīst, ka bijis gana daudz interesantu atgadījumu dzīvē. Viens no tiem ir stāsts par to, kā viņas, divas dvīņumāsas, apprecējušās ar diviem brāļiem – Gunti un Māri. Par laimi abiem jauniešiem, viņas nebija ļoti līdzīgās dvīnes. Kas zina, kādus pārsteigumus tad dzīve sagādātu?! Kamēr Laima draudzējusies ar savu nākamo vīru Māri, viņa brāli Daina uzlūkojusi tikai kā «topošo radinieku». Taču māsas kāzās abi tikuši jauno godā, un tas izrādījies liktenīgi...

Dzīvojuši pie vīra vecākiem Briāna ielā Rīgā. Darbu Daina atradusi sanatorijā «Rīgas Jūrmala», kur padomju gados jo stingri «sijāja kadrus». Ziemas mēnešos darāmā bijis pavisam maz, un vilinošāka šķitusi iespēja strādāt kultūras namā «Ziemeļblāzma» par daiļdārznieci. Kad pieteicās dēls Elvis, dzīvi pārņēma mammas rūpes.

Dainas vecākiem laukos bija krietna saimniecība, un jaunā ģimene, īpaši vīrs Guntis, bieži bija palīgos nedēļas nogalēs. Reiz, atgriezies Rīgā, viņš teicis: «Pārceļamies uz laukiem! Darbu jau sarunāju.»

Lauku aicinājums
Jauta tuvojamies arī pārmaiņu laikus, Dainai gan iznāca vēl pastrādāt kopsaimniecībā par kadru inspektori, ko toreiz vadīja Alvis Feldmanis. 1986. gadā pasaulē nāca otrs dēls Sandis, un 1992. gadā dzima Una. Kolhozi juka un bruka. Par pajām, ko toreiz piešķīra kolhozniekiem, Daina un Guntis iegādājās pirmos trīsdesmit hekt-ārus zemes un privatizācijas gaitā izveidoja zemnieku saimniecību. Pašiem jau bija māja kolhoza centrā. Laiks bija iedvesmojošs, daudzi, gan mantinieki, gan zemes jaunieguvēji, toreiz domāja, ka savus hektārus paši varēs apsaimniekot. Jaunie zemnieki audzēja graudus, turēja sivēnmātes. Daina teic, ka daudz ko iemācījusies cūkkopībā, jo sākumā licies, ka šī nozare būs rentabla un ir vērts pūlēties. Taču Latvijas lauksaimniecība arvien straujāk uzņēma citu virzienu.

Laukos sāka veidoties dažādas organizācijas un klubiņi. Viesturos tāds bija sieviešu klubiņš «Cerība». Daina atceras, ka ziņu par floristu kursiem uzņēmusi ar prieku. Pieteikusies un tikusi iekļauta mācību grupā, kas izglītojusies tepat Bauskā. Programma bijusi gana nopietna. Prakses vietu vajadzēja meklēt pašiem, tā ceļš aizvedis uz bijušajām Uzvaras siltumnīcām jeb SIA «Ints un Co». Sākumā darbojāmies ar augiem, bet vēlāk praksi un darbu turpināju veikalā «Rozīte».

Dainai ir patiess prieks par bērniem, viņi tiekušies pēc labas izglītības. Vecākais dēls ir pārtikas tehnologs. Sandis mācījies par galdnieku, bet kļuvis par tiltu būvnieku, gājis tēva pēdās. Unai ir biologa diploms un augstākā izglītība arī grāmatvedībā. Dainai ir divi mazbērni – Elvim meitai jau desmit gadi, bet Unas dēliņam divi mēneši. Savukārt māsai Laimai ir divi dēli – Kristaps un Kaspars.
Daina mīļuprāt lasa grāmatas, tas mantots no vecākiem. Mājās grāmatu allaž bijis daudz un lielā izvēlē, bet, ja aptrūkstas, dodas uz bibliotēku. Viņa teic, ka savas māsīcas rakstnieces Daces Judinas darbus gandrīz visus izlasījusi. Pasaule ir daudz labāka, ja tajā paraugās caur grāmatu lappusēm vai maigām un labsirdīgām puķu acīm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Raudzīties pasaulē ar puķu acīm

Kategorijas