Iecavā «pieķeras» klasikai

2020. gada 4. februāris 00:00

Jauniešu amatierteātris «Artis» sarīko pirmizrādi lugai «Maija un Paija».

Iecavas kultūras namā apmēram divi simti skatītāju pulcējās uz amatierteātra «Artis» jauno iestudējumu – Annas Brigaderes lugas «Maija un Paija» izrādi. Kā pastāstīja režisore Valda Karnīte – īstenots darbs pusotra gada garumā.

Lugai, kuru 1. februārī uz Iecavas kultūras nama skatuves uzveda amatierteātris «Artis», nākamgad būs simts gadu jubileja – Anna Brigadere to sarakstīja 1921. gadā. Valdai Karnītei tā nav pirmā latviešu klasikas luga, un arī ar šo jaunie aktieri veiksmīgi tika galā. Uzvedums nebija vienkāršs – nepieciešami gandrīz 40 aktieri, lai lugu pilnvērtīgi iestudētu.

Iestudējums skatītājus aizrauj
Skatītājus Iecavas kultūras namā sagaidīja pats «Artis» – kā vienmēr klusējošs, bet tik cilvēcīgs. Izrādē īpašas noskaņas radīšanai izmantoja gan skaņas ierakstus, gan arī tehniskos risinājumus – spēles ar ēnām un gaismām. Radītais iespaids aizrāva skatītājus – uzvedums vairāk nekā stundas garumā pagāja vienā elpas vilcienā, un zāle klusumā visu vēroja. Skatītāji atdzīvojās tikai lugas noslēgumā.

«Uzvedums iznācis ļoti labs. Esmu mamma vienam no aktieriem, attiecīgi gana daudz biju iesaistījusies radīšanas procesā. Katru svētdienas vakaru jaunie aktieri strādāja. Ļoti laba režija. Prieks, ka daudz jauniešu iesaistījušies. Skaisti tērpi, patīkams vizuālais noformējums, un tekstu aktieri labi zināja,» priecājas Dace Bolšteina. Savukārt Maija More bija atnākusi paskatīties uz radinieces sniegumu, kam šajā iestudējumā arī bija loma. «Izrāde patika. Lugu savulaik esmu lasījusi, bija saistoši vērot uz skatuves. Interesanti tomēr, kā gan manai vārda māsai iet!» viņa noteic smaidot.

Kopumā aptaujātie atzina, ka arī lugas tēmas mūsdienās ir pietiekami aktuālas. Vienīgi grūtāk izprast Annas Brigaderes lugā rādītos raksturus. Spēcīgās sievietes valda pār vīriešiem, un viņas ir tas dzenulis, kas liek pretējai pusei mainīties. Vai tā ir pamācība, vai vēlme izprast vienam otru – to katram jāmēģina izdomāt pašam.

Gūst pieredzi
Jauno aktieru guvums no lugas ir dažāds. Citam tā ir pirmā iespēja uzstāties uz skatuves, citam trešā, bet cits guvis jau labu pieredzi. Daži sevi izpauda vairākās lomās. Tā Maijas tēva Sviļa lomā bija Mārcis Vīnbergs, kurš spēlēja arī Velēnu vecīti. Divas lomas izmēģināja arī Niks Vīns un Kristers Vežbickis. Laimas lomā ļoti labi sevi parādīja Ance Straujā.

«Šī bija mana pirmā izrāde. Tā īsti uztraukuma nebija – ļoti daudz ir mēģināts. Dalība iznāca gan tāda negaidīta – Valda Karnīte uzaicināja uz teātri, un es tā vieglprātīgi piekritu. Kad vajag, lai sauc! Un viņa arī pasauca,» stāsta N. Vīns.

Krists Kristofers Barovskis iejutās velna Ņurgas lomā. Viņam šī ir jau trešā izrāde, bijusi arī teātra sporta nodarbību pieredze. «Kad iznācām šodien uz skatuves zem lielajiem prožektoriem, sapratu, ka iznākums būs labāks, nekā iedomājos. Par to liecina arī iespaidi, ar kādiem dalās skatītāji,» saka K. K. Barovskis. «Aktierim piedalīties izrādē nozīmē saprast, uz ko esi spējīgs. Pirms atnācu, teātris nebija tas, kas interesētu. Tagad aizrāva, iepatikās. Cerams, ka tas iedvesmos arī skatītājus un kāds no viņiem arī izmēģinās savus spēkus,» pauž jaunais aktieris.

Izlutinātības sekas
Vislielākā slodze lugā divu galveno lomu tēlotājām. Visgarākie teksti, visaktīvākie dialogi un vislielākā uzmanība. Katrai no viņām jācenšas izjust savu tēlu un spēlēt atbilstīgi.

«Maija ir ļoti mierīgs cilvēks, kas cenšas būt izpalīdzīga. Grib, lai citiem būtu labi un lai darbs būtu izdarīts. Kad spēlējām, redzējām, cik ļoti daudz no ainām ir attiecināms uz mūsdienām. Kad cilvēki negrib palīdzēt, bet citi bez atlīdzības paveic milzīgu darbu. Luga parāda, cik svarīgi ir izpalīdzēt citiem,» par savām izjūtām stāsta Maijas lomas izpildītāja Evita Agate Janušjaviča. Viņai nācās iegaumēt arī visgarāko tekstu. «Regulāri apmeklēju nodarbības, «malu» tekstu pa apli, līdz tas ieiet galvā. Svarīgi, lai sākumā saka priekšā arī no malas. Un tad, kad sāc domāt līdzi, tu arī sāc spēlēt. Galvenais šajā pasākumā ir uzdrīkstēties,» pauž jauniete.

Bernita Rautenšilde, kas uzvedumā ir Paija, atzīst, ka lomā bija grūti iejusties. «Vairāk gribas būt kā Maijai. Paija ir ļoti īpatnējs cilvēks, ļauna pret pamāsu. Tas tāpēc, ka meitene ir izlutināta, jo māte apprec bagātnieku un rada augstākas personas izjūtu pār citiem. Tomēr darboties lugā bija interesanti,» saka Bernita.

Laba dramaturģija
Lai izrāde izdotos, lielu darbu ieguldījuši ne tikai aktieri. Režisores V. Karnītes vadībā darbojušies arī citi speciālisti – veidotas dekorācijas, domāts par gaismām un skaņas efektiem. Strādāja arī izrādes vadītāji.

Tērpu māksliniece ir Guna Matveja. «Savulaik lugai «Mēmais bruņinieks» gatavoju visus tērpus. Šajā uzvedumā bija dažādi – daži tērpi, kas palikuši no iepriekšējām lugām, daži pašas speciāli gatavoti, daži sameklēti no malas. Tērpus radīt nav vienkārši. Sākumā pārrunājam visu, izlasu lugas tekstu, nāku uz mēģinājumiem, skatos, kā aktieri kustas. Kad gatavo tērpu, ir svarīgi, lai aktierim būtu ērti, lai tērpi būtu funkcionāli. Mans gandarījums no ieguldītā darba ir tas, ka ir labs kopskats, ka vizuāli uz skatuves viss labi izskatās. Tad saproti, ka bija vērts naktīs negulēt,» stāsta G. Matveja.

Lugas režisore V. Karnīte vērtē, ka ļoti svarīgi ir palīdzēt pašiem jaunajiem aktieriem izprast lugas simboliku. «Elle – tās ir mūsdienu atkarības un vāja rakstura iezīmes. Varis tur nokļūst kā gļēvs, bezrakstura cilvēks, un tādi ir arī velna bērni. Runājām arī par to, kāpēc pamātei Maija nepatīk. Maija ir spēcīga personība, gatava iziet savu mērķu dēļ cauri ellei. Nav nekāds eņģelis ar spārniņiem,» stāsta V. Karnīte.

Režisore uzsver, ka luga izvēlēta, lai jauniešiem piedāvātu labu dramaturģiju. Tiesa, luga gan nav nākusi viegli – jaunie aktieri atzinuši, ka tūlīt vēl vienai tik plašai lugai nav gatavi.

Fragments no Annas Brigaderes lugas «Maija un Paija»:
Maija: «Tur ir viens tāds puisis, (..) tikai drusku paslinks, to es gribu izvest saulītē.»

Laima: «Pats ar savu gribu gāja, pats ar savu gribu lai dzīvo.»

Maija: «Viņam grūti.»

Laima: «Vai tu zini, kāds tavs puisis tagad? (..) Sarains un kraupains.»

Maija: «Glaudāms un kopjams.»

Laima: «Gļēvs un truls.»

Maija: «Pārstāvams un aizstāvams.»

Laima: «Slinks un nikns.»

Maija: «Mierināms un skubināms.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavā «pieķeras» klasikai

Kategorijas