Dabas dots talants un intuīcija

2020. gada 4. februāris 00:00

Rūpes par zirgiem Vecumnieku novada jātnieku sporta klubā «Gaita».

Vecumnieku novada jātnieku sporta klubs «Gaita» ir ģimenes uzņēmums. Tā īpašniece ir Tamāra Samuševa, bet viņas stiprais plecs un palīgs ir dzīvesbiedrs Jānis Siliņš. 2018. gadā Tamāra saņēma Vecumnieku novada domes atzinības rakstu par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības labā, veicinot novada popularitāti, 2019. gadā šādu atzinību saņēma arī Jānis Siliņš. Ikdienas darbā sporta klubs vairāk uzmanības velta bērniem, tuvinot viņus dabai un mācot izpratni par zirgiem.

Skolotājs – pieredzē gūtais
Tamāra atzīst, ka nodarbošanās ar zirgiem bija jau bērnības sapnis. Viņa dzimusi un uzaugusi piecu bērnu ģimenē, skolā gājusi Vecumniekos. Varbūt dzīve padomju laika dzīvoklī meiteni mudinājusi vērties dabā. Sākumā pie zirgiem gājusi līdzi deviņus gadus vecākajai māsai Elladai Kazašvili. Tad arī lielie, labsirdīgie dzīvnieki piesaistījuši Tamāras uzmanību un sirdi.

Dzīve iekārtojās tā, ka speciālajām studijām zirgkopībā nebija ne iespēju, ne laika. Apguldes lauksaimniecības tehnikumā šādu specialitāti apgūt vairs nebija iespējams, bet Saulaines lauksaimniecības tehnikumā uzņēmējdarbības programma Tamārai nelikās atbilstoša viņas interesēm. Izveidojās ģimene, piedzima pirmā meita Vanessa. Vajadzēja kopt arī jau iegādātos zirgus. Tāpēc par galveno skolotāju kļuva prakse, uzkrātā pieredze un īpašs dabas dots talants un intuīcija.

«Tagad mācos visu, kas vien var noderēt un palīdz dot labāko manam ganāmpulkam. Beidzu Latvijas Sporta akadēmijas desmit mēnešu kursus un ieguvu trenera kvalifikāciju. Esmu apguvusi lauksaimniecības zināšanas Saulainē. Ļoti svarīga ir veterinārā medicīna. Lai gan zirgs šķiet liels un stiprs, veselības ziņā tas ir ļoti jutīgs un trausls. Ne vienmēr tuvumā ir profesionāls veterinārārsts. Gadās, ka arī profesionāļi vēršas pie manis pēc padoma. Lai dzīvniekam varētu sniegt visatbilstošāko palīdzību, tas ļoti labi jāpazīst,» skaidro Tamāra Samuševa, «zirgus var iepazīt, ik dienu esot kopā ar tiem un vērojot dažādus viņu stiķus un niķus.»

Tamāra ir pārliecināta, ka zirgiem ir milzīgs pozitīvas enerģijas lauks. Varbūt tāpēc ar mūsdienu tehnoloģijām pārslogotais cilvēks līdzsvara meklējumos dodas pie tiem, jo šie dzīvnieki ir bezgala atsaucīgi un cilvēka uzmanības alkstoši.

Svarīga raksturu saderība
Aplokos sadalītā ganību platība ir ap 20 hektāriem. Tajos zirgi izvietoti nelielās grupās atbilstoši rakstura īpatnībām. «Nevar vienā barā likt kopā divus kaušļus, nebūs labi. Katrā bariņā tomēr ir savs šefs,» atklāj Tamāra. Par katru zirgu saimniecei ir raksturojums, zināma arī biogrāfija. «Visi zirgi nav manējie. Vairākus īpašnieki man uzticējuši kopt, pareizi nodarbināt – iestrādāt, t. i., pareizi apmācīt, lai saimnieks būtu drošs, ka viņš ar savu zirdziņu sapratīsies un izjādēs abi jutīsies labi,» saka Tamāra. Viņa atklāj, ka labprāt savu laiku klubā pavada māsas Indra un Zane Ropājas no Bārbeles. Meitenes ne tik daudz kārojot izjādes, cik pavadīt laiku kopā ar zirgiem. «Draudzējas, runājas, apčubina... Viņu mīluļi ir Domino, ko viņas atpirka no manis, un Lordas. Apmeklētāji sajūsminās par raibajiem zirgiem, to mums ir visvairāk. Pie mums brauc cilvēki no Ķekavas un Rīgas. Zirgi ļoti piesaista,» stāsta T. Samuševa.

Īpašs stāsts Tamārai ir par Baronu: «Atvedu īstu mežonīti. Baidījās no katras cilvēka kustības, rāvās staļļa visattālākajā stūrī, tiklīdz kāds gribēja noglaudīt. Skumji, bet laika trūkuma dēļ saimniece, rīdziniece, to bija kaut kur tikai izmitinājusi. Ar Baronu neviens nebija darbojies, un zirgs līdz trīs gadu vecumam nezināja, kas ir kontakts ar cilvēku, par fiziskiem treniņiem nemaz nerunājot. Bēdīgākais ir tas, ka tādu novārtā atstātu «dzīvo īpašumu» Latvijā ir daudz. Pie mums jau mēneša laikā bija vērojams neticams progress. Izrādās, Baronam ir jauks raksturs, tas ir sabiedrisks, bez jebkādām agresivitātes pazīmēm un šķiet apmierināts par iegūto uzmanību un rūpēm. Šādi zirgi pie manis nonāk ik pa laikam.»

Nav drošas peļņas garantiju
Tamāra teic, ka līdz nodarbēm ar nobriedušu piecus līdz septiņus gadus vecu zirgu reti tiek. Viņas pienākums esot trīs un četrus gadus vecu zirgu iestrādāšana, iejāšana. Ar jaunākiem to nedrīkstot darīt. Ļoti labi jājūt, ko no zirga var gaidīt un prasīt. Tas, kādas pamatprasmes zirgam iemācīt, esot atkarīgs no saimnieka vēlmēm un dzīvnieka potenciāla. Ja dzīvnieks ir hobijam un priekam, tad klientu prasības neesot augstas, galvenais – lai zirgs ir drošs partneris un nemet zemē u. tml. Cita lieta, ja zirgam pareģo sportista nākotni. Tad sagatavošanas programma esot daudz plašāka un sportists treniņus veic pats.

«Savus zirgus ir daudz vieglāk iejāt, ir savstarpēja paļāvība. Pārsvarā piedalos sacensībās Latvijā ar jaunzirgiem, bieži ar īpašnieku zirgiem, kuru sniegumu demonstrēju. Jo vairāk sacensību, jo vairāk iespēju atklāt zirga potenciālu un pieaug zirga vērtība. Latvijas zirgu tirgū cenas nav augstas, bet mūsu zirgus labprāt pērk starpnieki no Skandināvijas valstīm – Somijas, Zviedrijas. Katrs zirgkopis cer, ka viņa zirgam būs lieli panākumi, taču veiksmes stāsti rodas ilgā un pacietīgā darbā. Arī saimniecība daudzus gadus rūpīgi attīstīta. Tagad man nav jāstrādā citur, lai uzturētu fermu, bet tas ir prasījis gadus. Zirgkopībā nav drošas peļņas garantiju vai izmērāmu labumu kā gotiņām piena litri. Šajā nozarē vajadzīgi ilgtermiņa ieguldījumi desmit un vairāk gadu, arī tad rezultāts nav paredzams,» secina Tamāra Samuševa.

Par prieku lieliem un maziem
Gandarījumu un prieku sniedz ģimenes atbalsts un ieinteresētība it visā. Taču ap Tamāru un viņas lolojumiem pulcējas daudz entuziastu, draugu, kas ģimenes rūpju loku krietni atvieglo un labprāt brīvprātīgi palīdz. Tamāra ir ļoti pateicīga Zanei Adienei, kura ir uzticama palīdze. Tamāra smej: «Bieži vien svarīgos darbos vajadzīgs dublieris, arī man. Zanei droši varu uzticēt saimniecību, viņa man palīdz jau astoņus gadus.» Savukārt Zane teic, ka vienīgi barības piedevas un devas, kas glabājas dažādos podos un ķočos, labāk redz pie katra staļļa uzrakstītas, lai nesajūk, kas kuram pienākas.

Jānis Siliņš ar cieņu un respektu izturas pret Tamāras iecerēm un palīdz tās realizēt. Staļļi uzbūvēti pašu rokām un kopā ar draugiem talkojot. Jāņa prasmes joprojām ir neaizvietojamas, arī siena sagāde un ūdens piegāde zirgiem ir Jāņa ziņā. Sporta zirgiem un jaunuļiem aukstajos mēnešos vieta ir stallī, bet tiem, kas laukā, lietus periodos un ziemā saimnieki cenšoties muguras apsegt. Tamāra atzīst, ka tas vairāk par mierinājumu pašiem, bet pati nav pārliecināta, ka zirgiem to ļoti vajadzētu. Par poniju pārziemošanu nav bažu, tie ir atraktīvi gan vasarā, gan ziemā un sagādā prieku ikvienam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dabas dots talants un intuīcija

Kategorijas