Arī trusis var būt īsts draugs

Mīlulis. Pilntiesīgs dakteres ģimenes loceklis – zilais Rex šķirnes pundurtrusis.
Ar ģimenes ārsti Vecumnieku novadā Aiju Jurovu šoreiz tiekamies ne slimību un vainu ārstēšanas sakarā, iemesls ir gluži jauks un pūkains – viņas ģimenes mīlulis pundurtrusis Mellītis. Tas jau nepilnus trīs gadus ir pilntiesīgs ģimenes loceklis.
Mellītis un Poga
Aijas Jurovas ģimenē nelaimes gadījumā bija gājusi bojā īpaši mīļa kaķenīte, un, lai bērniem remdētu sirdssāpes, tika steidzami meklēts jauns kaķēns. Bet tajā brīdī zvaigznes bija izkārtojušās tā, ka neviens kaķēns nebija dabūjams. Un tad ieradās zilais Rex šķirnes pundurtrusis. Godprātīga audzētāja, no kuras trusis iegādāts, uzzinot, ka ģimenē ir bērni, ieteikusi tieši šo šķirni. Trusi uzdāvināja Aijas māsa, Aijas dēlu Renāra un Mareka krustmāte. Sākumā tika pieņemts, ka tā ir meitene, kurai vārds būs Mellene. Laiks ieviesa precizējumus – ģimenes mājā, pagalmā un visu sirdīs iekārtojās Mellītis.
Pēc mēneša trusītim piebiedrojās vēl viens mazulis – kaķenīte Poga. Tā viņi kopā uzauga, aizgūstot viens no otra ēšanas, spēlēšanās un uzvedības paradumus. Izveidojās ļoti cieša draudzība, un kaķenītei Pogai izdevās atradināt savu mazo rotaļu biedru no nelāgā graušanas paraduma. Tas gan nodrošina Mellītim pilnīgu pārvietošanās brīvību pa visu ģimenes māju, bet no saimniekiem prasa regulāru veterinārārsta kontroli par mazā grauzēja zobiem.
Mellītim ir pašam sava istaba. Tur ir klavieres un klavieru soliņš, uz kura pūkainis labprāt atpūšas, jo uzskata to par savu privātīpašumu. Kad Renārs un Mareks vingrinās klavierspēlē, kas Mellītim nepatīk, šķiet par skaļu, no gulēšanas uz soliņa dzīvnieks neatsakās. Klavierspēles laikā pianists un klausītājs ir cieši blakus.
Pie ārsta pavada visa ģimene
Mellītis nespēj atteikties no saviem īpašajiem gardumiem – rozīnēm un pistācijām. Bet, kā jau daktera ģimenē, šie kārumi tiek stingri dozēti: trīs rozīnes un viena pistācija dienā – tikai dzīvespriekam, lai trusīša veselībai nenodarītu nekādu ļaunumu. Viņa ēdienkarte veidota atbilstīgi likumiem, un veselībai, īpaši zobiem, seko veterinārārste Agnese Krūmiņa. Gājiens uz Vecumnieku veterināro ambulanci ir ģimenes pasākums – Mellīti pie ārsta pavada visa ģimene.
Mājās iekārtotas vairākas truša tualetes. Dzīvnieks ļauj sevi mazgāt dušā un žāvēt kažociņu ar fēnu.
Mellītim ir arī sava privātā dzīve. Draugu kompānijā ir četri pašu kaķi un viens labi audzināts, kopts ruds runcis, kas ik dienu nāk ciemos un vakarā dodas uz savām mājām. Kad bijis remonts, pūkainis labprāt kavējis laiku vīru kompānijā – piebiedrojies meistaram pīppauzē.
Dodas lielajā pasaulē
Mellītis, kā Aija ar humoru stāsta, izejot no mājas, pabāž purniņu pa ārdurvīm, novērtē laika apstākļus un tad pieņem attiecīgu lēmumu – tas ir īpašs rituāls. Ja laika apstākļi ir pa prātam, dzīvnieks dodas lielajā pasaulē – pagalmā, ko norobežo žogs. Mellītis arvien meklē žogā kādu spraugu, kur izlīst, bet ģimene gādā par to, kā žogu pielabot, lai nebūtu spraugas.
Par Mellīša ceļojumiem otrpus žoga klīst leģendas. Trusītis ļoti labi orientējas mājas apkārtnē. Reizēm tas dodas apciemot sugas brāļus uz netālajām kaimiņu mājām, dažkārt pastaigājas ceļmalā pie eglītēm, viens pārgājiens dokumentēts pat «Facebook» Vecumnieku grupas vietnē.
Vecumnieku iedzīvotāja Elīna, pundurtrusītes Mimī saimniece, atminas skatu, kas viņu pārsteidzis, – reiz no Vecumnieku baznīcas puses pa ceļu steidzies garausis. Tagad viņa zina, ka tas ir Mellītis un kur meklēt viņa saimnieci.
Kad jautāju Aijai, kas viņu ģimenē un mājā ir Mellītis – karalis un komandieris –, Aija atbild pārliecinoši – draugs.
Veterinārārstes Agneses Krūmiņas padomi par trušu veselību
Truši jāvakcinē pret divām infekcijas slimībām – miksomatozi un hemoraģisko slimību divas reizes gadā – rudenī un pavasarī –, kad nav aktīvi asinssūcēji kukaiņi, jo tie šo slimību pārnēsā. Trušus vakcinē, sākot no četru nedēļu vecuma, un revakcinē pēc mēneša, vēlāk – divas reizes gadā.
Iegādājoties trusi, tam jābūt vakcinētam, noteikti jābūt veterinārārsta apliecinājumam. Jaunajiem saimniekiem nereti tiek apgalvots, ka vakcinācija veikta, taču tā nebūt nav, un dzīvnieki saslimst un mirst. Visam jābūt redzamam uz papīra un dokumentētam, piekodina Agnese. Apzinīgi trušu audzētāji izsniedz izziņu gan par veikto vakcināciju, gan ļoti saprotamu informāciju par dzīvnieka turēšanu, ēdināšanu un kopšanu.
Kastrāciju un sterilizāciju ieteicams veikt laikus – četru piecu mēnešu vecumā. Tas palīdz novērst nevēlamu uzvedību, kas saistīta ar dzimumhormonu aktivitāti meklēšanās laikā: truši var uzbrukt saimnieka kājām, rokām, maziem bērniem, citiem mājdzīvniekiem, kļūt nervozi un pat dusmīgi, kā arī iezīmēt teritoriju.
Stāsta turpinājumu par trušiem un vēl vairākus veterinārārstes padomus to veselības uzturēšanā lasiet kādā no turpmākajiem avīzes numuriem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»