Aicina nomainīt pašvaldību «betona» prioritātes

2020. gada 31. janvāris 00:00

921

Aicina nomainīt pašvaldību «betona» prioritātes

Labklājības ministre Bauskā tiekas ar sociālā dienesta un pašvaldības pārstāvjiem un jauniešiem.

Bauskas novada jaunieši, studenti Kaspars Kalējs un Austris Stankevics diskusiju ciklā «Varas gaiteņu atklāsmes» uz Bausku uzaicināja labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), kas tikās arī ar Bauskas novada sociālā dienesta un pašvaldības pārstāvjiem.
Vispirms Bauskas novada sociālā dienesta telpās 27. janvārī R. Petraviča runāja ar Bauskas novada sociālā dienesta darbiniekiem un pašvaldības pārstāvjiem. Sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska pastāstīja, ka ministre pārsteigusi ar labām zināšanām gan par labklājības jomu valsts mērogā, gan arī Bauskas novadā. Piedāvāti konkrēti plāni un risinājumi, ko D. Romanovska vērtēja ļoti pozitīvi.

Pēc šīs tikšanās notika kārtējā diskusija ciklā «Varas gaiteņu atklāsmes», kur piedalījās Codes pagasta jaunieši un Bauskas un Iecavas novada iedzīvotāji. Diskusijas laikā ministrei uzdeva jautājumus, uz kuriem viņa sniedza atbildes. Publicējam daļu no diskusijas laikā jauniešu uzdotajiem jautājumiem un ministres sniegtās atbildes. Plašāka informācija ir atrodama facebook.com lapā «Varas gaiteņu atklāsmes».

Kādas pārmaiņas plānotas sociālajā jomā? Kādu labumu tās sniegs sabiedrībai?
– Esmu sadalījusi prioritātes. Viena no tām ir sociālā darba likums. Tas noteiks minimālo pakalpojumu grozu, kas jānodrošina pašvaldībām saviem iedzīvotājiem. Protams, nevar prasīt, lai visas pašvaldības nodrošinātu vienādu pakalpojumu klāstu – Rīgā tas ir plašāks un iedzīvotājiem ir lielākas iespējas saņemt pakalpojumu, bet nevaram sagaidīt, ka Baltinava nodrošinās tādu pašu. Iedzīvotāji ir nevienlīdzīgā situācijā, daudzi nevar saņemt pakalpojumus savā dzīvesvietā.
2021. gadā notiks administratīvi teritoriālā reforma, kas radīs dažas korekcijas. Tad ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu, kas būs pašvaldībām jānodrošina saviem iedzīvotājiem. Varēs piedāvāt vairāk, bet ne mazāk. Pašlaik pašvaldībās prioritāte ir betonam – sporta būves, ceļi. Sociālā joma atpaliek. Nav regulējuma, cik procentuāli jāatvēl sociālajiem pakalpojumiem un sociālajai jomai. Šādus noteikumus aicina izstrādāt arī sociālie darbinieki, lai viņiem pašiem un pašvaldībai būtu skaidrs, kas jādara.
Šajā kontekstā būs arī bāriņtiesas reforma. Pašlaik daudzas lietas dublējas – vienu un to pašu dara bāriņtiesa un sociālais dienests. Tā nav efektīva saimniekošana.

Latvijā nabadzības riskam pakļauti 23,3 procenti cilvēku. Kā to mazināt?
– Tas ir satraucoši. Sevišķi daudz ir senioru, daudzbērnu ģimeņu. Lai kaut nedaudz mazinātu nabadzību, pabeigta minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveide. No 1. janvāra paaugstināta minimālās pensijas aprēķina bāze no 64 līdz 80 eiro.
Plāni paredzēja straujāku kāpumu, bet budžeta dēļ tas nebija realizējams pilnā apmērā. Ieguvām tikai vienu trešdaļu finansējuma. Valsts pensijas palielinājumam atvēlēja 9,8 miljonus, bet, lai realizētu pilnā apmērā, bija nepieciešami 30 miljoni eiro. Kāpums nebija tik straujš, kā es to vēlējos. Tomēr tas ir pirmais solis, kas sperts. Minimālā pensija nebija palielināta pēdējos desmit gadus. Pasts paaugstināja tarifus, un, lai neradītu papildu slogu, šogad bija jākompensē sadārdzinājums pensionāriem, kas pensiju saņem ar «Latvijas Pasta» starpniecību.
Vidējā pensija Latvijā ir apmēram 350 eiro. Vismaz puse pensionāru saņem mazāk. Arī jaunpiešķirtās pensijas ir tikpat lielas. Iepriekšējos gados, kad sāka uzkrāt pensiju kapitālu atsevišķi katrai personai, bija citas algas, un līdz ar to arī iemaksas bija gana mazas. Arī pašlaik situācija nav spīdoša. Tiem, kas dosies pensijā pēc gadiem desmit, pensijas būs mazas. Bieži vien jaunieši domā, ka pensijas gadi ir ļoti tālu, taču iesaku līdzekļus pensijas kapitālam uzkrāt jau ar pirmo darbdienu.

Vai tiem, kas strādāja PSRS laikā, ir mazāka pensija nekā tiem, kas pensijā aiziet 2020. gadā?
– Vidējā pensija arī tagad nav liela. Tiem, kas strādāja padomju laikos, pensiju aprēķina pēc īpašas formulas. Ir arī pārejas posms no 1996. līdz 1999. gadam – ja cilvēkam šajā posmā bijuši mazi ieņēmumi, rēķina no vidējās tā laika algas, ja darba stāžs ir vismaz 30 gadu. Cilvēkiem, kas visu savu dzīvi ir atdevuši darbam Padomju Savienības laikā, nevaram pateikt, ka nepienākas pensija. Viņi ir cīnījušies par mūsu valsts neatkarību, cēluši valsti, un viņiem jāsaņem cilvēku cienīgi dzīves apstākļi.

Kā vērtējat ļoti lēno deinstucionalizācijas projekta ieviešanas gaitu?
– Šogad plānots, ka 30 pašvaldības pabeigs deinstitucionalizācijas projektus. Šķēršļi, kas radušies, pamatā ir celtniecības izmaksu sadārdzinājums. Tā notiek ne tikai šajā projektā, bet arī visā valstī citās jomās. Jāmeklē papildu finansējums, lai pašvaldības šo procesu realizētu līdz galam. Pagājušā gada nogalē Valmieras pilsēta bija pirmā, kas atvēra savus grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējumiem.

Labklājības līmenis Latvijā ir zems – pēc 2016. gada datiem esam sestie no beigām Eiropā. Vai tas ataino reālo iedzīvotāju labklājību Latvijā?
– Labklājību nevairosim ar pabalstiem. Labklājības ministrija mums ir, bet labklājības īsti nav. To varam paaugstināt, tikai uzlabojot valsts ekonomiku. Ekonomiskā izaugsme ir tā, kas veicinās labklājību. Visciešākā saistība ar Ekonomikas ministriju ir nodokļu politikai. Pati esmu Nodokļu politikas apakškomisijā. Vērtējam, kādai jābūt nodokļu sistēmai, lai zemo algu saņēmējus atslogotu no pašlaik gana lielā nodokļu sloga.
Vajadzīgas lielas pārmaiņas. Ir ļoti daudz izņēmumu – mikrouzņēmumi, pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji, kas sociālos maksājumus iemaksā no brīvi izraudzīta objekta, viņu sociālās garantijas un pensija būs minimālā vai pat zem minimālās.
Ļoti daudz cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. No 2021. gada paredzēts celt minimālo algu līdz 500 eiro. Vēlos panākt, lai atvieglojumus par apgādībā esošu personu izjustu arī mazo algu saņēmēji, pašlaik vairāk palīdzam tiem, kam ir lielākas algas.

Ko jaunieši var darīt, lai uzlabotu labklājību Latvijā?
– Lai iegūtu augstu atalgojumu, nepieciešama izglītība. Jauniešiem ļoti rūpīgi jāpārdomā sava nākotne – kā mācīties, ko gribēšu darīt? Jāizlemj, vai būt vienkārša darba darītājam vai augsti kvalificētam darbaspēkam, kā pašlaik Latvijā trūkst.

Kas paveikts laikā, kopš esat labklājības ministre? Kādi ir jūsu nākotnes mērķi?
– Lai gan pagājušajā gadā bija tāds «tehniskais» budžets, izdevās palielināt īpašās kopšanas pabalstu bērniem ar invaliditāti par 100 eiro – no 213 uz 313 eiro, kā arī ieviest pabalstu adoptētājiem. Šāda pabalsta iepriekš nebija. Mērķis – katram bērnam nodrošināt ģimeni, veicināt adopciju, lai atbrīvotos no bērnunamiem.
Palielinātas pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalsts. Audzis atalgojums valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kas ir nozīmīgs ieguldījums, jo šis darbs ir gan morāli, gan fiziski smags. Tā motivējam strādāt, piesaistīt labākus darbiniekus un pretim saņemt augstas kvalitātes pakalpojumu.
Paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonus ieguldīt valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras un dzīves apstākļu uzlabošanā. Šajās institūcijās cilvēki pavada visu mūžu, arī viņiem vajag patīkamus dzīves apstākļus, jaukas telpas.
Mana prioritāte ir seniori – cik vien varēšu, mēģināšu paaugstināt pensijas, lai atvieglotu senioru dzīvi Latvijā. Otra prioritāte – bāriņtiesu reforma, lai aizstāvētu savu bērnu intereses, lai jebkuru lēmumu pieņemtu bērnu interesēs. Jāveicina preventīvais darbs sociālajā dienestā, lai strādātu ar ģimenēm, lai nenonāktu līdz tam, ka bērni jāizņem no ģimenes, lai pamanītu pirmos riskus. Domājot par demogrāfiju, jāpalielina ģimenēm atbalsts.

Kas pašlaik notiek ar partiju «KPV LV»?
– Partijas attīrīšanās. Sākām ar diviem izteiktiem līderiem. Viņu savstarpējās nesaskaņas ierāva konfliktā visu partiju. Vēlos uzsvērt, ka reālais darbs sākās ar to brīdi, kad aizgājām valdībā. Viens ir būt opozīcijā un visu laiku kliegt, cik viss ir slikti un nepareizi, bet otrs – būt pozīcijā un pildīt tos solījumus, ko esam vēlētājiem devuši. To mēs varam izdarīt, esot valdībā. Turpinām tikties ar vēlētājiem. 8. februārī jāpārvēl jauna valde. Ir daudz jaunu biedru iesniegumu. Šis ir brīdis, kad mēs būvējam partiju no jauna. Visi esam jauni cilvēki politikā bez iepriekšējas pieredzes.

LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Paveiktais:
ar 1. janvāri paaugstināta minimālās pensijas aprēķina bāze no 64 līdz 80 eiro. Šim mērķim valsts atvēlēja papildus 9,8 miljonus eiro;
palielināts īpašās kopšanas pabalsts bērniem ar invaliditāti par simts eiro – no 213 uz 313 eiro;
ieviests pabalsts ģimenēm, kas adoptē bērnus;
pabeigta minimālā līmeņa ienākumu novērtēšanas sistēmas izveide;
palielināts atalgojums valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Plānotais:
izveidot sociālā darba likumu, kas noteiks minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kurš jānodrošina pašvaldībām saviem iedzīvotājiem;
veikt bāriņtiesu reformu, nodrošinot, lai nepārklājas bāriņtiesas un sociālā dienesta funkcijas;
šogad paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonus eiro ieguldīt valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras un dzīves apstākļu uzlabošanā;
veicināt sociālā dienesta preventīvo darbu ar ģimenēm.

Asistentu atalgojuma problēmas sola risināt

Viena no aktuālākajām tēmām sociālo pakalpojumu jomā pēdējos gados ir saistīta ar asistentu atalgojumu. Asistentu pakalpojumu plaša pieejamība ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem deinstitucionalizācijas īstenošanā. Asistenti palīdz invalīdiem ar funkcionāliem vai garīgas attīstības traucējumiem iekļauties sabiedrībā, gūt nepieciešamo izglītību vai citas prasmes. Dažkārt asistenti nodrošina iespēju vecākiem sākt uzņēmējdarbību, iekļauties darba tirgū. Tomēr atalgojums šīs nozares darbiniekiem vēl aizvien ir ļoti zems un neveicina profesionālo izaugsmi.

Uz jautājumu par asistentu atalgojumu un profesionālās izaugsmes iespējām R. Petraviča sniedza šādu atbildi: «Asistenta atalgojums ir minimālās algas apjomā – to nevar noteikt zemāku. Ar šādu atalgojumu asistentus piesaistīt ir ļoti grūti, visbiežāk viņu lomā ir personas radinieki. Šis jautājums ministrijā ir aktuāls vairākus gadus. Bija izstrādāti pieci dažādi modeļi, kā risināt problēmu. Nav vienota viedokļa, kāds būtu optimālais modelis. Ir daudz individuālu variantu, katram nepieciešams kaut kas cits. Optimālais modelis, kas pašlaik daudz maz apmierinātu, maksās vismaz 40 miljonus eiro gadā. Pašlaik asistentu apmaksai atvēlam 17 miljonus gadā un nākamā gada budžetā prasīsim 40 miljonus asistenta pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr šādu summu diez vai piešķirs.

Esmu par ārštata padomnieci izvēlējusies sievieti, kas pati aprūpē bērnu ar īpašām vajadzībām – smagiem funkcionāliem traucējumiem. Viņa aktīvi ir iesaistījusies asistenta modeļa izveidē.»

«Bauskas Dzīve» aptaujāja māmiņas, kuru bērniem ar invaliditāti ir nodrošināts asistents, un viņas atzīst, ka teorētiski ministres teiktais atbilst patiesībai, bet praktiski tomēr atalgojums nesasniedz minimālo algu. Minimālajai algai atbilst stundas atalgojums, bet asistenti parasti nestrādā ar aprūpējamajiem astoņas stundas dienā. Parasti viņi pavada personas uz pasākumiem, nodarbībām vai izglītības iestādēm, un reti kad tas pārsniedz piecas sešas stundas dienā. Tajā pašā laikā papildu pienākumus, kas ļautu kompensēt trūkstošās stundas, šādā sistēmā uzņemties ir grūti, un rezultātā asistentu ienākumi ir nelieli. Šādi ienākumi un noslodze samazina iespējas apgūt papildu prasmes un nerada vēlmi pilnveidot sevi šādā darbā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina nomainīt pašvaldību «betona» prioritātes

Kategorijas