Interese par tehniku kopš bērnības

2020. gada 31. janvāris 00:00

1069

Rīt 60. dzimšanas diena baušķeniekam Jānim Cimermanim.

Jubilārs dzimis un uzaudzis Ceraukstes pagastā kuplā sešu bērnu ģimenē, kurā bijis otrais vecākais bērns; Jānim ir četri brāļi un māsa.

Bērnībā, dzīvojot vecāku mājās pie Mēmeles, pastāvīga izklaide ir bijusi peldēšana, patika nav zudusi arī tagad. J. Cimermanis atklāja, ka viņam upē peldēšanās sezona mēdz būt visai gara – rudeņos, ja ūdens no lietavām nav pārlieku saduļķots, tā turpinās līdz pat oktobrim.

Saremontēt kādu gludekli
Kopš bērnības Jānim paticis darboties ar tehniskām lietām – saremontēt kādu gludekli vai ko citu. Tāpēc izvēle pēc Griķu astoņgadīgās skolas beigšanas iestāties Rīgas Industriālajā politehnikumā nav bijusi nejauša. Tur apguvis skaitļojamo mašīnu remonta un ekspluatācijas specialitāti.

Pavisam neilgu laiku, līdz iesaukumam PSRS armijā, Jānis paguva pastrādāt jaunapgūtajā arodā Bauskas rajona skaitļošanas stacijā. Rajonu skaitļošanas centri tolaik veica ievērojamu skaitļošanas darbu apjomu dažādu nozaru uzņēmumiem un organizācijām; veica mehanizētu grāmatvedības un plānošanas datu apstrādi. Bauskā skaitļošanas stacija atradās tagadējā novada domes namā Uzvaras ielā 6. «Viss otrais stāvs bija pilns ar apjomīgām skaitļošanas mašīnām, tur strādāju veču komandā, kas uzraudzīja mašīnu darbu,» atcerējās Jānis.

Iegūto kvalifikāciju gan maz iznācis likt lietā, jo drīz vien jaunās datu apstrādes tehnoloģijas mašīnu skaitļošanas iekārtas atstāja pagātnei. Kad Jānis atgriezies darbā pēc dienesta armijā, skaitļošanas stacija pakāpeniski likvidēta, savukārt tehniku pārvietoja uz metāllūžņiem.

Ar gāzi nav joki
Citi Jāņa līdzaudži atzītu, ka viņam paveicies ar obligātā karadienesta vietu – tā bija karaspēka daļās tepat Latvijā – Ādažos un Dobelē, kur ieguvis seržanta dienesta pakāpi. Dienesta laikā sūtīts īpašos komandējumos, braucot ar vilcienu uz tuvākām un ļoti tālām vietām PSRS teritorijā – Maskavu, Brjansku un pat Ceļinogradu (tagad Nursultana) Kazahijā (Kazahstāna). Armijas laikā Jānis sācis nodarboties arī ar fotografēšanu; pats arī gatavojis bildes, aizrāvies ar to arī vēlāk – līdz krāsainais foto sāka dominēt pār melnbalto.

Pēc dienesta J. Cimermanis strādājis Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātā par ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgāšanas iekārtu elektromehāniķi. Lai gan nozare bija cita, tomēr «draudzība» ar tehniku joprojām bija viņa profesionālā nodarbe. Bet kopš 1993. gada nodarbināts gāzes apgādes uzņēmumā visai specifiskā profesijā – pazemes gāzes vadu elektroaizsardzības elektromontieris. Darba misija ir uzraudzīt, lai gāzes vadu tīkls nenonāktu līdz avārijām. Speciālista pārraudzībā ir visa bijušā Bauskas rajona teritorijā esošie pazemes gāzes vadi no Lietuvas un Gailīšu pagasta robežas līdz Misas upei, pavisam 22 elektroaizsardzības katodu stacijas.

«Ar gāzi nav joki, bet man ar to jābūt uz «tu». Darbs ir ļoti atbildīgs un nepadarīts var kļūt bīstams,» atzīst Jānis. Viņa ziņā ir uzraudzīt pazemes gāzes vadu aizsardzību pret koroziju, ko nodrošina ar elektroaizsardzību. «Tērauda cauruļvadi vairāk nekā 300 kilometru garumā reizi trīs gados jāpārstaigā un ar speciālu aparatūru jāpārbauda, vai visur ir nepieciešamais strāvas līmenis. Ja ierīce uzrāda neatbilstību, tad jārok vaļā un jālūkojas, kas noticis,» stāstīja Jānis. Viņa pienākumos ir regulēt arī gāzes spiedienu tā, lai tas visā gāzes vadā būtu atbilstošs noteiktajam. Jubilārs atzina, ka ar darbu ir apmierināts – visu laiku ir kustībā, nav jāsēž uz vietas. «Bet tehnoloģijas mainās, un, iespējams, nākotnē arī šo darbu varēs veikt, sēžot kabinetā pie datora,» minēja speciālists.

Izvēlies, ko vēlies
«Dzīvē ir svarīgi atrast īsto profesionālo nodarbošanos – tādu, kas patīk. Izvēlies, ko vēlies, un tad jātur līdz galam,» pauda jubilārs. Viņa ģimenē vecāki bērniem nav uzspieduši, kādā profesijā izglītoties; visi saņēmuši atbalstu savai izvēlei un pie tās arī turas. To pašu attieksmi Jānis saglabājis arī pret savu bērnu lielajām izvēlēm dzīvē. Abi – Edgars un Līga – tagad jau pieauguši, beiguši augstskolas un ir patstāvīgi. Jubilārs ir priecīgs, ka bērni dzīvo netālu un ar viņiem ir labas attiecības. Tagad prieku dāvā arī divgadīgais mazdēliņš Ernests.

Brīvo laiku vasarās jubilārs labprāt pavada tēva mājās, kur saimnieko brālis, bet viņš ar prieku piedalās stādīšanas un ražas novākšanas talkās. Blakus dzimtas namam ir iesācis būvēt sev vasaras māju. «Tā vieta pie upes tik pierasta no bērnības; būs tur arī pašiem savs stūris, kur pabūt ar bērniem un mazbērnu,» stāstīja Jānis. Vasarās jubilārs mēdz ar savu auto doties ekskursijās pa Latviju; kopā ar meitu izbraukājuši Latgali. Jānis interesējas par sportu un seko sporta notikumiem TV pārraidēs, īpaši skatās hokeja spēles. Kādreiz arī pats ir nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem – tehnikumā aizrāvies ar regbiju, spēlējis volejbolu Sadzīves pakalpojumu kombināta komandā, kura vairākkārt bijusi čempione rajonā. «Ja pie mums iestājas ziema, tad vēl labprāt slēpoju un slidoju,» atklāja jubilārs.

J. Cimermanis pozitīvi vērtē Bausku kā dzīvesvietu – pilsēta kļūst arvien sakoptāka un acij tīkamāka; notiek vērienīgi festivāli un pilsētas svētki, kurus viņš labprāt apmeklē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Interese par tehniku kopš bērnības

Kategorijas