9 svarīgas investīciju definīcijas

2020. gada 1. februāris 08:20

Kapitāls ir finanšu, fiziskie, nemateriālie un cilvēkresursi, ko uzņēmumi izmanto, lai radītu vērtību saviem akcionāriem. Iedomājieties šos resursus kā visus uzņēmuma rīcībā esošos rīkus. Uzņēmumiem bieži vien ir tikai viens vai daži dibinātāji, kas ir apsēsti ar ideju, nelieliem ieguldījumiem un, iespējams, vēl pieejams mazā uzņēmuma aizdevums. Taču jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams papildu kapitāls, lai finansētu, realizētu un paplašinātu savu biznesu. Uzņēmums var finansēt šos ieguldījumus ar nopelnīto naudu, bet bieži jāpiesaista papildu finansējums no bankām, kredītiestādēm.

Parāds ir aizņemta nauda, kas ir jāatmaksā, visbiežāk ar procentiem. Parāds var izpausties kā banku aizdevumi vai obligācijas, katram no tiem ir dažādi nosacījumi:
● atmaksāšanas kārtība;
● kādas tiesības aizdevējiem ir attiecībā uz aizņēmēja aktīviem (nodrošinājums);
● vai procenti ir fiksēti vai mainīgi;
● kādas tiesību normas ir iekļautas, lai aizsargātu aizdevējus no negatīvām izmaiņām (vienošanās un citi noteikumi).

Līdzīgi kā patēriņa kredītu gadījumā, šo vērtspapīru struktūra, iekļautie nosacījumi un procentu izmaksas lielā mērā ir atkarīgas no aizņēmēja kredītvēstures un pašreizējiem tirgus apstākļiem.

Pašu kapitāls ir līdzdalības daļa uzņēmumā, tā ir vērtība, kas pieejama akcionāriem pēc visu parādu nomaksas. Tēlaini izsakoties - jums ir kūka, bet pie tās varat tikt tikai pēc tam, kad aizdevēji būs paņēmuši savus kūkas gabalus. Tā parasti ir visaizraujošākā investēšanas daļa, sniedzot investoriem iespēju, ka viņu īpašuma daļas kļūst vērtīgākas, ja uzņēmums piedzīvo izaugsmi, bet kapitāls ir arī riskantāks nekā parāds, pakļaujot investorus riskam, ka viņu ieguldījumu vērtība samazināsies, ja uzņēmums neizpildīs plānoto vai, vēl ļaunāk, bankrots noārda visu vērtību. Tā kā parāda vērtspapīri ir fiksētas summas, kas ir jāatmaksā pilnā apmērā, pirms pašu kapitāla turētāji kaut ko saņem, uzņēmuma kopējās vērtības svārstības kopumā ietekmē pašu kapitāla vērtību, ko var redzēt akciju tirgū, kad investori pērk un pārdod akcijas, virzot to cenas augšup un lejup.

Primārā emisija rodas, kad uzņēmums piedāvā akcijas tieši ieguldītājiem, piemēram, izmantojot IPO (sākotnējais publiskais piedāvājums) vai papildu kapitāla piedāvājumu, vai piesaista banku vai ieguldītāju parāda finansējumu kapitāla tirgos. Primārie tirgi parasti ir daudz svārstīgāki nekā sekundārie tirgi, jo garantētāji cenšas novērtēt pieprasījumu un investori cenšas noteikt atbilstošu vērtību.

Sekundārā tirdzniecība notiek, ja ieguldītāji pērk un pārdod vērtspapīrus biržā vai ar brokera-tirgotāja starpniecību. Lielākā daļa tirdzniecības akciju tirgū notiek starp ieguldītājiem, nevis starp ieguldītājiem un pašiem uzņēmumiem. Kad privātais ieguldītājs iegādājas akcijas, viņš to dara no cita investora, kurš akcijas vairs nevēlas. Ar izpētes palīdzību pircējs, iespējams, ir saskatījis iespēju, bet pārdevējs varētu gūt peļņu vai samazināt zaudējumus pēc tam, kad bija veicis akciju pirkumu par augstu cenu.

Savstarpējs fonds ir ieguldījumu fonda veids, ko pārvalda profesionāls naudas pārvaldītājs, kurš iegulda fonda kapitālu diversificētā portfelī saskaņā ar fonda mērķiem un stratēģijām. Kopfondi ļauj ieguldītājiem ieguldīt diversificētos portfeļos, kurus varētu būt grūti izveidot ar nelielu kapitāla apjomu, kā arī gūt labumu no profesionālas vadības.

Biržā tirgotie fondi (ETF) ir ieguldījumu fondi, kas parasti reģistrē akciju vai obligāciju indeksu vai preces vērtību. Investori var pirkt un pārdot ETF tāpat, kā tie būtu kopīgi krājumi. Tās ir kļuvušas neticami populāras savas augstās ikdienas likviditātes un zemo izmaksu dēļ. Atšķirībā no aktīvi pārvaldītiem fondiem ETF parasti ir zemi izdevumi pasīvu ieguldījumu stratēģijas un zema fondu vērtspapīru apgrozījuma dēļ.

Svārstīgums mēra, cik laika gaitā ir svārstījusies akciju vai citu vērtspapīru vērtība. Vērtspapīri ar lielāku svārstīgumu nozīmē lielāku nenoteiktību attiecībā uz to nākotnes vērtību un lielāku iespējamību, ka ieguldītājs varētu zaudēt daļu vai visus savus sākotnējos ieguldījumus, citiem vārdiem sakot, riskantāku iespēju. Taču investēšana ir saistīta ar risku, vērtspapīri ar lielāku svārstīgumu parasti piedāvā lielāku peļņu (vai arī lielākus zaudējumus).

Diversifikācija ir par to, lai visas olas neliktu vienā grozā. Tā ir riska pārvaldības stratēģija, kuras mērķis ir samazināt portfeļa svārstīgumu, iekļaujot tajā vairākus vērtspapīrus, kas nav pilnībā savstarpēji saistīti. Diversifikācijas rezultātā dažu vērtspapīru cenu samazināšanos bieži kompensē citu vērtspapīru cenu pieaugums, bet tas nenozīmē, ka diversificēts portfelis vienmēr radīs pozitīvu peļņu kopumā. Ir reizes, kad tirgus kopumā kopā ar jūsu portfeli ir samazinājies, bet diversifikācijas mērķis ir samazināt risku, ka viena uzņēmuma vai nozares vājā darbība vai lejupslīde kādā reģionā ievērojami pazemina portfeļa vērtību.

Investēšana ir mūžīgs ceļojums un prasme, kas prasa gadiem ilgu pacietību un pētniecību. Taču finanšu zināšanas un spēja pieņemt labi pārdomātus lēmumus par naudu ir ārkārtīgi svarīga daļa no neatkarības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

9 svarīgas investīciju definīcijas

Kategorijas