BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēļu zāle Bauskā atgriežas pretī Dieva namam

Sandra Danosa

2020. gada 30. janvāris 07:19

4665
Spēļu zāle Bauskā atgriežas pretī Dieva namam

Savā agrākajā atrašanās vietā Bauskā, Plūdoņa ielā 8, atgriezīsies SIA «Alfor» piederošā «Fenikss laimētava», jo līdzšinējām nomātajām telpām Pionieru ielā 2 līgums nav pagarināts. Izgāzies arī mēģinājums azartspēles organizēt citviet Bauskas centrā, jo pašvaldība lēmusi, ka licences spēļu zālēm jaunās adresēs neizsniegs.

SIA «Alfor» valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns pauda, ka vietvara ar šādu spriedumu slēgusi vienu nozari, atsakoties no nodrošinātām darba vietām un stabiliem pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Viņš neslēpa, ka raduši risinājumu, lai izmantotu telpas Bauskā, Plūdoņa ielā 8, kur iepriekš atradusies laimētava un kur ir spēkā esoša licence spēļu zāles darbības nodrošināšanai. Tādējādi tiks saglabātas esošās 11 darba vietas un turpināti nodokļu maksājumi Bauskas pašvaldībai.

J. Zuzāns uzsvēra, ka pērn «Fenikss laimētava» Bauskas novada pašvaldības budžetā iemaksāja 9264 eiro iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī azartspēļu nodokli 34 353 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 25 000 eiro apmērā. «Kopā tie ir gandrīz 70 000 eiro, kas katru gadu būtu jāiegūst no citiem līdzekļiem, ja pašvaldības deputāti mērķtiecīgi izvēlas no tiem atteikties,» paziņoja J. Zuzāns.

Lai arī Bauskas novada pašvaldības nostāja ir tāda, ka pilsētā spēļu zāles izskaužamas, tomēr juridisku šķēršļu laimētavas pāriešanai uz tās iepriekš izmantotām telpām neesot.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apliecināja, ka SIA «Alfor» 2004. gada 2. augustā tika izsniegta spēļu zāles licence Plūdoņa ielā 8 Bauskā. Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma prasībām uzņēmējs katru gadu ir veicis minētās spēļu zāles licences pārreģistrāciju. Tā ir spēkā esoša un 2004. gadā izsniegta, balstoties uz Bauskas pilsētas domes 2004. gada 17. jūnija domes sēdes lēmumu Nr. 6 «Par spēļu zāles atvēršanu Plūdoņa ielā 8 Bauskā». Azartspēļu un izložu likuma 42. panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldības atļauja tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku.

Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina paskaidroja, ka, neskatoties uz to, ka 2012. gadā stājās spēkā jaunais teritorijas plānojums, kas noteic, ka teritorijas lietošanas mērķis Plūdoņa ielā 8 vairs nepieļauj azartspēļu organizēšanu, šajā gadījumā darbojas tiesiskās paļāvības princips, un pašvaldība diemžēl nekādi nevarot apturēt spēļu zāles atvēršanu Plūdoņa ielā 8.
Pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likuma 42. panta 6. daļu, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās. Ja pašvaldība pieņemtu lēmumu atcelt izsniegto atļauju, tad, balstoties uz šī paša likuma 42. panta 7. daļu, atļauja zaudētu spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 «Pašlaik ir jāizvērtē, vai šajā gadījumā ir iespēja izmantot 42. panta 6. daļu un sagatavot motivētu lēmumu par to, ka azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, un, pamatojoties uz to, atcelt 2004. gadā izsniegto atļauju. Ja tiks pieņemts lēmums gatavot šādu lēmumprojektu, tad tas jebkurā gadījumā stāsies spēkā tikai pēc pieciem gadiem,» uzsvēra I. Šomina.

Biedrības «Bauskas vecpilsēta» nostāja vienmēr ir bijusi aicināt nepieļaut azartspēļu organizēšanu un spēļu zāļu izveidi pilsētas vēsturiskajā centrā. Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2012. – 2030. gadam kā viena no novada attīstības nozīmīgākajām jomām minēta vide un tūrisms. Viens no galvenajiem potenciāliem – pievilcības veicināšana vecpilsētā un plašāka iesaiste tūrismā.
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore atzina, ka spēļu zāles atvēršana vecpilsētā iedzīvotāju acīs pazeminās vecpilsētas prestižu, kā arī nodarīs kaitējumu biedrības ieguldītajam un plānotajam darbam pozitīvā tēla veidošanā. I. Bronko-Pastore uzskata, ka Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs saglabājams, lai radītu patīkamu vidi pilsētniekiem un viesiem.
Pieredze rādot, ka Bauskā vietās, kur tiek organizētas azartspēles, pieaug vardarbība un vandalisms, un ar sekām ir jātiek galā pašiem cietušajiem.

«Mūsuprāt, iedzīvotāju nepakļaušana atkarību riskam, veselība un labklājība, droša vide ir primāra un nav mērāma azartspēļu iestāžu nodrošinātajās darba vietās vai nomaksātajos nodokļos,» akcentēja I. Bronko-Pastore.

Bauskas katoļu draudzes prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns bija pārsteigts, ka pašvaldība nav stājusies pretī un ar tik vieglu roku devusi zaļo gaismu šādas iestādes atvēršanai turklāt paša dievnama priekšā. «Manā dzimtajā pilsētā Ilūkstē nekad neatļautu pie baznīcas atvērt spēļu zāli! Tur uz goda ir priekšsēdētājs un deputāti, taču šeit izskatās, ka nav saimnieka pilsētā ar stingru mugurkaulu. Liecamies visu priekšā. Vismaz būtu radījuši kādus šķēršļus, birokrātiskās dzirnavas un kaut kā paralizētu šī biznesa darbību, kas būtu ieguvums kādai ģimenei, kura nezaudētu savu mammu vai tēti, dēlu vai meitu,» teic monsinjors J. Zviedrāns. Viņš atminas tos laikus, kad iepriekš «Fenikss» šeit atradies. Ne viens vien tā apmeklētājs dusmas izgāzis uz dievnamu, kam regulāri logu rūtis tikušas izdauzītas. Viņš neslēpj, ka tagad būs grūti laiki priekšā.

«Ar trokšņiem, pudeļu dauzīšanu, skaļu mūziku esmu jau apradusi,» teic topošajai spēļu zālei blakus dzīvojošā Maija Sitņikova. Pati neesot no vandaļiem cietusi, arī īpašu pretenziju pret spēļu zāles pāriešanu vecajās telpās neesot. Citādās domās gan ir viņai kaimiņos mītošā Melita Pizāne. Sirmgalve atminas, ka tajā vietā reiz bijusi vecā Bauskas tirgus bufete, kur varējis kafiju iedzert un kādu konditorejas izstrādājumu notiesāt. Pēc tirgus likvidācijas, atverot laimētavu, arī pašas dēls tur sācis iegriezties. «Ja es būtu priekšnieks un valdnieks, ar visām četrām šos bardakus, atkarību perēkļus, sākot no šņabja bodēm un beidzot ar azarstpēlēm, izsvēpētu no pilsētas laukā. Būtu labāk mums te piena bodi atvēruši, lai vecļaudīm nav augšā pa kalnu jākāpj uz lieltirgotavu,» savā vērtējumā dalās teju astoņdesmit gadu vecā baušķeniece.

«Tā ir traģēdija. Ne jau laimētava, bet zaudētava. Notiekošais tikai apliecina, ka šim biznesam ir ļoti grūti stāties pretī,» paziņo blakusnama iemītniece Ilga Koļenko. Viņa atklāj, ka šajā nostūrī nekad nav mierīgi bijis. Pirms kāda laika pašai nakts vidū caur loga rūtīm prāvs pusķieģelis ielidojis, vasarā blakus dzīvesvietai esošajā Dambja laukumā klusums nav iedomājams. Viņa slavē Valsts policijas Bauskas iecirkņa darbiniekus, kuri vienmēr reaģējuši uz baušķenieces zvaniem, pat pamācījuši, lai pati neiet ar nekārtības cēlājiem skaidroties, jo varot sekot izrēķināšanās. Viņasprāt, atļaujot šeit spēļu zāles ierīkošanu, vietvarai vajadzējis domāt arī par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. I. Koļenko ir pārliecināta, ka vajag atjaunot patrulēšanu nakts stundās. Ar to, ka dienas laikā vai līdz pulksten 22 kāds atbraucot, nepietiek. «Visticamāk, viņi tepat uz Dambja laukuma pulcēsies, tad izlems doties pēc laimesta uz spēļu zāli. Tur, protams, būs visa buķete – gan alkohols, gan skaidrošanās un sirdssāpes, ka viss pazaudēts. Izies ārā, un atkal tuvākā ir upes mala. Nemaz nav jābrīnās, ka kāds arī beigās ūdenstilpnes straumē atradīsies,» spriež I. Koļenko. Viņa akcentē arī pilsētnieku kūtrumu un vienaldzīgumu. Šeit vajadzējis sekot protestu vilnim, neapmierinātību bijis jāizsaka arī katoļu draudzei, taču visi savā čaulā ieslēgušies un nereaģē.

Valsts policijas Bauskas iecirkņa priekšnieks Ainars Stankevics atklāja, ka ar patlaban pieejamiem resursiem patrulēšanu nakts stundās nav iespējams nodrošināt. Arī Bauskas novada pašvaldības policijai nav līdzekļu, lai vietvaras likumsargi varētu strādāt diennakts režīmā, apliecināja Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis. Abi ir vienisprātis, ka, saskaņojot šāda rūpala atvēršanu, vajadzējis plānot arī, kā kārtību un mieru uzturēs.