Biškopība stiprina bioloģisko daudzveidību

2020. gada 28. janvāris 00:00

493

Biškopība stiprina bioloģisko daudzveidību

Dravnieku starpsezonas sarunās atklājas gada rūpes.

Bauskas bitenieki gadskārtējā noslēguma sanāksmē sacīja paldies par 12 rosīgiem darba gadiem Oskaram Spalim, kura pienākumi tagad uzticēti Dacei Griķei. Viņa trāpīgi sacīja, ka «biškopība ir «diagnoze»», solīdama turpmāk cītīgi vadīt Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Bauskas nodaļu.

Precizējot jāpaskaidro, ka nodaļas vadības oficiālā maiņa notika pagājušā gada nogalē, bet šis gads būs pirmais, kad jaunievēlētā vadītāja pārņem dravnieku organizēšanu un izglītošanu pilnībā. Tas viņai vienlaikus jāsavieno ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītājas ikdienu. D. Griķei biškopība ir tuva nozare, tajā viņa guvusi pieredzi, saimniekojot savā dravā, iesaistījusies arī LBB Bauskas nodaļas rīkotajos semināros un citās aktivitātēs.

Plašāku un dziļāku skatījumu dzīvās dabas norisēs jaunajai līderei paver studijas Latvijas Universitātes vides zinātnes maģistrantūras programmā. Pirmais izglītošanās posms devis pārliecību, cik svarīga ir bioloģiskā daudzveidība. Maģistra darba tēma nākotnē varētu būt saistīta ar bitēm. D. Griķe sacīja, ka ieklausīsies Bauskas nodaļas bitenieku ierosinājumos, lai papildinātu viņu zināšanas semināros un gūtu derīgu informāciju pieredzes un mācību izbraukumos.

Rosīgākais mazākums
Oskars Spalis bija sagatavojis pārskatu par paveikto un raksturoja savas līderības laikā izjusto. Viņš neslēpa, ka sākotnēji juties sarežģīti. Piesaistot palīgus un iepazīstot LBB darbu tuvāk, izdevies baušķeniekus aktivizēt. Tas bija skatāms attēlos, ko demonstrēja uz lielā ekrāna. Dažas interesantākās epizodes: Bauskas nodaļa spēja komplektēt grupu LBB rīkotajām paplašinātām mācībām; bijuši vairāki izbraukumi; pieredze papildināta kaimiņvalstī Lietuvā pie Biržu kolēģiem, Latvijas dravās, kā arī Bauskas un Vecumnieku novadā. O. Spalis uzskata, ka ir nozīmīgi iepazīt kolēģu darbu, jo katram savs rokraksts ar kādu īpatnību. Tas secināts, arī regulāri piedaloties LBB rīkotajos ikvasaras izbraukumos pie Latvijas veiksmīgiem biteniekiem. Oskaram pieticis uzņēmības sagatavot projektu, lai iegūtu Eiropas Savienības fondu atbalstu un pilnībā mainītu darbu paša dravā, tās aprīkojumā un tehniskajā nodrošinājumā.

Kaut arī Bauskas nodaļā reģistrēts ap simt biedru, aktīvākā daļa ir teju 30 procentu. Tas ilggadējo līderi skumdinājis, un palicis neatbildēts jautājums, kādēļ tā.

Veidojas medus banka
Sanāksmē piedalījās bišu gani, kurus ierasts sastapt semināros un izbraukumos. Katrs raksturoja pērno sezonu, taču, izņemot pāris dravnieku, visiem rūpe par vienu – medus pārdošanu. Arī mierinājums līdzīgs: labi, ka tas ir produkts, ko, turot piemērotos apstākļos, var glabāt gadus piecus un ilgāk. Ir pat tāds secinājums, ka pircēju tik iecienītais tikko bitēm atņemtais un izmestais svaigais medus ir mazvērtīgāks par sakristalizējušos, kurā visas labās īpašības pastiprinājušās.

Šķiet, tikai patērētāju izglītošana var līdzēt produkta objektīvākai novērtēšanai. LBB rīko dažādus pasākumus, lai ļaudis taptu zinošāki, piemēram, medus brokastis skolās. Pērn Vecumnieku novada Valles skolā tajās piedalījušās pāris mūsu novadu dravnieces.

Ilggadējais dravnieks ceraukstietis Gunārs Smalganovičs atzina, ka pēdējie divi ir bijuši labi medus gadi, kādi tomēr nemēdz vienmēr būt. Ja veidojas medus banka jeb uzkrājumi, tas ir pieņemami.

Cits atjauno, cits samazina
Juris Vanags bites pieradinājis Bauskas novada Īslīces pagastā, prātīgi darbojas ar tām ilgus gadus. Tagad viņš secina, ka būs vien drava jāsašaurina, jo pat Rīgā tirgošanās nesokas. Savukārt baušķeniece Leonora Markusa bilst, ka Bauskā tirgus vēl lēnāks. Par to pārliecinājusies arī Valda Raupīte, kura uzsver, ka vajadzīga pacietība un ka viršu medum ir lielākais pieprasījums. Viņa rudeņos ar palīgiem ved saimes uz Ādažiem, tikai pērn tas nav izdevies. Simt saimes netur vienuviet, piemēram, liepu medus ienesumu vāc pie bijušās Jaunsaules skolas.

Codietis Jānis Mūrnieks arī aprūpē simt saimju, bet tās visu laiku atrodas vienā vietā, Mēmeles krastā. Saimnieks sagatavojis projektu, lai atjaunotu stropus, jo vecie esot no «kolhozu laikiem». Aivaram Radziņam, kurš dravo Vecumnieku pagastā, ir paša pārbaudīti paņēmieni, kā bišu produktus izmantot dziedniecībā. Kad diskusijas raisījās par rapšu ienesumu, Aivars sacīja, ka viņš dažkārt ved saimes tieši uz šādām ganībām. Codietis Aigars Ķikurs trāpīgi piebilda, ka «bites piesiet nevar» un viņa pagastā tās spēj nokļūt arī līdz tālākiem rapšu laukiem.

Ceraukstietim Jānim Baradakam bišu dzēlieni līdzējuši sadakterēt muguru. Viņš arī iesaka novērtēt bišu maizi, kas esot vairākas reizes vērtīgāka par ziedputekšņiem un nezaudē labās īpašības dažus gadus. L. Markusa katru rītu pa tējkarotei baudot šo produktu un par veselību nesūdzas. Tā katrs sanāksmes dalībnieks sniedza mazu ieskatu savā ikdienā.

UZZIŅAI

Latvijas Biškopības biedrība (LBB) ir biškopju profesionālā organizācija, kas apvieno gan profesionāļus, gan iesācējus un amatierus. Kopējais biedru skaits 2020. gada sākumā pārsniedza 3180 biedru jeb aptuveni divas trešdaļas no kopējā biškopju skaita valstī. Biedrība dibināta 1994. gadā un pērn svinēja 25 gadu jubileju.

LBB sastāvā ir 27 reģionālās nodaļas. Biedrības valdē darbojas Iecavas novada biteniece Ruta Āboliņa. Gan viņa, gan Oskars Spalis ir LBB brīvprātīgie konsultanti.

Ir sākusies Eiropas pilsoņu iniciatīva «Glābiet bites un lauksaimniekus!», lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus, atbalstītu lauksaimniekus un glābtu bites un dabu. Kampaņā sākotnēji iesaistījušās 90 organizācijas no 17 Eiropas Savienības valstīm. Latvijā šo aktivitāti atbalsta Ekodizaina kompetences centrs, Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds. Pirmie iniciatīvu parakstīja TV raidījumu vadītāja Māra Sleja, ārsts Pēteris Apinis, biškopis Jānis Sietiņsons un citi.

Latvijas biškopji piedalās Eiropas mēroga akcijā «Eiropas medus brokastis», lai nodrošinātu tuvākajās skolās un bērnudārzos bezmaksas medus degustāciju skolēniem, stāstot par medu, bitēm un to nozīmi apputeksnēšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tādējādi popularizē biškopības produktus, nozari un biškopja arodu jauniešu auditorijai.

Avots: Latvijas Biškopības biedrība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biškopība stiprina bioloģisko daudzveidību

Kategorijas