Vadīt krāsu un skaņu māju

2020. gada 28. janvāris 00:00

1030

Anitas Velmunskas, Bauskas mūzikas un mākslas skolas direktores, pieredze.

Bauskas mūzikas skola darbojas jau 61 gadu, bet mākslas skola pērn svinēja trīsdesmitgadi. Pirms trim gadiem abas profesionālās ievirzes izglītības iestādes tika apvienotas. Bauskas mūzikas un mākslas skolas (BMMS) mūzikas un mākslas pamatprogrammā pašlaik mācās 287 audzēkņi. Vēl darbojas sagatavošanas grupas, pieaugušo mūzikas un mākslas programma, jauniešu mūzikas programma, ko apmeklē vismaz pieci desmiti interesentu. BMMS radoši un pašaizliedzīgi vada Anita Velmunska – izglītības un kultūras jomas spilgta līdere Bauskas novadā.

Anita, vai reformas vispārizglītojošo skolu sistēmā netieši iespaido arī BMMS darbību?
– Pievērsīšos dažiem svarīgiem aspektiem. Jāuzsver, ka profesionālās ievirzes skolās visu laiku tiek īstenota kompetencēs balstīta izglītība, individuāls darbs ar audzēkņiem, karjeras izglītība. Mūzikā un mākslā galvenais uzdevums ir iemācīt pamatus, prasmes, tās noslīpēt. BMMS un citās mūsu nozares skolās pilnīgi viss izglītošanās process notiek praktiskā darbībā, kas attīsta ne vien radošumu, bet arī jauniešu spriestspēju, veido pasaules uzskatu. Tāpēc vispārizglītojošās skolās plānotās reformas mūs neskar.
Taču ir cita problēma. Bauskas novada skolu optimizācijas dēļ BMMS ir zaudējusi daudzus audzēkņus. Bērni pēc vispārizglītojošo skolu slēgšanas vai statusa maiņas mācās citur. Attāluma vai stundu grafika dēļ viņi nevar turpināt mācības BMMS.
Ieviešot jauno izglītības modeli, vispārējās izglītības iestādēs palielinās ārpusstundu aktivitāšu daudzums. Tas, protams, ir ļoti labi, taču mācību process BMMS tiek traucēts, jo skolēni bieži vien nevar pagūt apmeklēt mūzikas un mākslas nodarbības.

Par Bauskas mūzikas skolas direktori kļuvāt pirms septiņiem gadiem, bet apvienoto BMMS vadāt jau trīs gadus. Kāda ir profesionālās ievirzes iestādes vadības specifika?
– Producēšana, menedžments, režija, pārvaldība, psiholoģija, skolas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana, saimniecisko un sabiedrisko attiecību jautājumu risināšana. Informācijas apjoms, kurā direktoram jāiedziļinās, jāanalizē, ir tik milzīgs, ka reizēm visu nevar pagūt. Neizprotu birokrātijas mehānisma iemeslu, kāpēc jāizstrādā tik daudz dokumentu un nepamatotu prasību. Esam burtiski «nokrauti» ar papīriem, digitālā informācijas plūsma ir nebeidzama.
Katru nedēļu notiek BMMS vadības sanāksmes, kad konkretizējam nedēļas svarīgākos uzdevumus, analizējam saņemtos dokumentus, plānojam radošo un saimniecisko darbību. Manuprāt, skolām būtu nepieciešama lielāka autonomija, mazāka dokumentu plūsma un lielāka uzticēšanās administrācijai un profesionāļiem.
Man ir divi atbildīgi, enerģiski, radoši vietnieki mūzikā un mākslā, kā arī profesionāls saimnieciskā darba pārzinātājs. Skolas veiksmes un panākumu atslēga ir pedagogu pieredze, profesionalitāte, radošums un jaunība. Abās programmās veiksmīgi strādā vairāki jauni, perspektīvi skolotāji. BMMS ir laba speciālistu komanda un sadarbības partneri.

Vietējā sabiedrībā skolai ir augsts prestižs un svarīga loma Bauskas novada un reģiona kultūras dzīvē. Pastāstiet par BMMS audzēkņu sasniegumiem mūzikā un mākslā!
– Izglītības abas jomas viena otru papildina. Māksla ir introverta, nav pompoza un vērsta uz plašu publiku. Vislielākā atzinība topošajiem mūziķiem ir klausītāju aplausi un smaids. Mākslas nodaļā ir aizkustinoši vērot bērnu mirdzošās acis, veicot radošus uzdevumus vai saņemot atzinību par lieliski paveiktu darbu. Katru gadu BMMS mākslas nodaļas audzēkņi piedalās valsts konkursā, kurā iesaistās Latvijas visas mākslas profesionālās izglītības iestādes. Dalībnieku skaits ir ap pieciem simtiem. Uzdevumi kļūst aizvien komplicētāki. Pērn dalībniekiem bija jāizgatavo grāmatiņas makets un jāilustrē dzejolis, bet šogad viņi izmēģinās spēkus scenogrāfijā. Pagājušajā gadā valsts konkursā mūsu audzēkne Marta Tēraude saņēma atzinību. Tas ir nozīmīgs sasniegums.
Tagad pastāstīšu par nesenu notikumu, kas mani bezgala aizkustināja. Pirms Ziemassvētkiem BMMS mūzikas nodaļas klavieru klases audzēknis Enzo (Zhuens Jangs) Latviešu biedrības namā Rīgā atskaņoja komponista Andra Baloža kompozīciju kopā ar Rīgas J. Mediņa mūzikas skolas kamerorķestri. Iedomājieties – mazais Enzo stalti uznāk uz skatuves, sasveicinās ar diriģentu Normundu Dreģi un pirmās vijoles spēlētāju. Koncerts bija izcils. Tas ir katra pedagoga un arī skolas vadītāja sapnis. Bet kādu darbu jaunā talanta izaugsmē ir veltījuši skolotāji un vecāki! Enzo skolotāja ir Ineta Rozentāle. Pēc koncerta zēna vecāki tik sirsnīgi pateicās skolai, ka mani samulsināja. Mēs, latvieši, droši vien esam pārāk vēsi, baidāmies emocionāli izrādīt jūtas.
Pēc tam zēns kopā ar orķestri uzstājās Hermaņa Brauna fonda labdarības koncertā Lielajā ģildē. Viņu uzaicināja Normunds Dreģis, jo 2019. gadā koncertu ciklā-konkursā «Talants Latvijai» Enzo ieguva pirmo vietu. Īpašus gandarījuma mirkļus spēj sagādāt vecāki, audzēkņi, absolventi, kuri novērtē mūsu skolas devumu personības izaugsmē un talanta attīstībā.
Katra nedēļa skolā ir citādāka – šonedēļ mūsu skolas kolektīvs priecājas par ģitāristu un akordeonistu nodaļas audzēkņu un skolotāju sasniegumiem valsts konkursa reģiona kārtā. Esam vienoti gan panākumos, gan problēmjautājumos un labāko risinājumu meklējumos.

Profesionālās ievirzes izglītība arī atrodas uz pārmaiņu sliek-šņa. Ministra Naura Puntuļa vadībā Kultūras ministrija sāk izstrādāt jaunas vadlīnijas, kas vērstas uz izcilību.
– Man šķiet, ka termins «izcilība» nav attiecināms uz bērniem, kas atrodas attīstības procesā. Tāds apzīmējums der vienīgi pieaugušajiem. Mūzikas un mākslas pamatizglītībai jābūt līdzvērtīgi pieejamai visiem, kas to vēlas. Nav tādu kritēriju, kas noteiktu, vai mazs bērns ir izcils. Mēs taču neveidosim elitāram šauram lokam sasniedzamas un pieejamas skolas. Latvijā ir ļoti laba mūzikas un mākslas skolu sistēma. Nepārdomāti un sasteigti lēmumi tai var kaitēt.

Klausītāji atzinīgi novērtējuši koncertciklu «Dzimuši Bauskai», kas ir jūsu iniciatīva. Vai cikls turpināsies?
– Katru gadu rakstu un Valsts kultūrkapitāla fondā iesniedzu projektu «Dzimuši Bauskai». Konkursos tas jau kļuvis par zīmolu. Ideja radās 2016. gadā. BMMS absolventi – profesionāli mūziķi – ar saviem skolotājiem un klausītājiem togad pirmo reizi koncertā satikās Īslīces kultūras namā. Šis projekts man ir kā katarse. Paši visu organizējam – meklējam māksliniekus, izsludinām cenu aptauju, gatavojam koncertu hronometrāžu, vizuālo noformējumu, veicam reklāmas un sabiedrisko attiecību darbu. Veiksmīgi sadarbojamies ar Bauskas kultūras centru. Skolas lietvede Ingūna Paegle ir mana «labā roka», viņa spēj realizēt un papildināt mūsu dažkārt trakās idejas. Mūs spārno mūziķu un klausītāju pateicība un piepildītās zāles.
Pamazām koncertu ciklā «Dzimuši Bauskai» gribam integrēt mūziku un mākslu līdzīgi kā festivālā «Bildes». Ik gadu izstrādājam arī daudz citu mūzikas un mākslas projektu. Konkursos vērojama arvien pieaugoša konkurence ne tikai samazināta finansējuma, bet arī ļoti stingru kritēriju dēļ.

Kādas ir jūsu nākotnes vīzijas?
– Tās ir atspoguļotas BMMS jaunajā attīstības plānā līdz 2025. gadam. Attīstības tendences, virzienus un ieceres esam prezentējuši un pamatojuši Bauskas novada domē. Mūsu mērķis ir izveidot vienotu kultūrtelpu Bauskā, kur kopā atrastos mūzikas un mākslas nodaļa. Tā būtu vērtīga profesionālās darbības vide, mākslas un mūzikas pamatu apguves un mūžizglītības vieta, lokāli un reģionāli nozīmīgs klasiskās un laikmetīgās mākslas centrs. Varbūt mākslinieki un mūziķi ir pārāk lieli sapņotāji, bet mēs dedzīgi vēlamies pārdrošos sapņus piepildīt.

ANITA VELMUNSKA

Dzimusi Skaistkalnē (Vecumnieku novads).

Absolvējusi Jelgavas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu, Daugavpils Pedagoģisko institūtu, Jelgavas Lauksaimniecības universitātes maģistra programmu pedagoģijā.

Izglītības sistēmā darbojas 35 gadus. Bijusi mūzikas skolotāja, daudzus gadus – Bauskas rajona izglītības nodaļas metodiķe, vēlāk – nodaļas vadītājas vietniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vadīt krāsu un skaņu māju

Kategorijas