«Vēveru» sirdis ir karstas

2020. gada 28. janvāris 00:00

Vidējās paaudzes deju kolektīvs Vecumniekos svin 35. gadskārtu.

Vidējās paaudzes deju kopa «Vēveri» ar krāšņu koncertprogrammu savās mājās, Vecumnieku tautas namā, sestdien, 25. janvārī, atzīmēja 35 gadu jubileju.

Tradicionālo tautas deju šajā reizē nebija. Svētki izskanēja ar kaislīgām dejām, košiem tērpiem, dedzīgiem acu skatiem, sirsnīgiem laba vēlējumiem, jo, kā vēstīja sarīkojuma nosaukums, – «Čigānu sirdis ir karstas un «Vēveru» arī».

Jubilejas koncerta scenāriju izlolojusi deju kopas vadītājas Sarmītes Vēveres vedekla Vita Vēvere, jo ideja sasaistīt «Vēveru» dejotprieku, enerģiju un degsmi ar «čigāniskiem akcentiem» dzimusi jau pērn pēc zaļumballes sadanča, kad Vita vēl strādājusi tautas namā par mākslinieciskās daļas vadītāju.

«Esam dulli un tikpat azartiski kā čigāni; arī mums ir karstas sirdis,» tēmas izvēli «Bauskas Dzīvei» pamato Sarmīte. «Gatavojot programmu, pārlapojām Kārļa Rudeviča dzejas krājumu «Čigāna sirds», meklējot rindas, kas vistrāpīgāk raksturo šo tautu – tās piesātināto dzīvi un dvēseli. Iedvesmu guvām, pētot arī citus materiālus, kas atklāj čigānu saknes, tradīcijas un vērtības.»

Dzīve, mīlestība un kaislība
Īpaši sarīkojuma programmai veidotie deju uzvedumi vēstīja par klejotājcilts pārstāvju dzīvesveidu, izjūtām un vērtībām. Pie virtuālā ugunskura, kas liesmoja visu vakaru, tika uzburta melna nakts, čigāna – ceļotāja un tirgotāja – daba, nebeidzama jautrība, alkas pēc mīlestības un arī smeldze. Improvizētā kroga noskaņa un trakulīgās dejas ļāva iepazīt leģendām apvītās tautas kolorītu. Starp dzejas rindām pulsējošie akcenti atbalsojās «Vēveru» visdziļākajā būtībā, jo viņu «debesu krāsa», viņu dzīve, mīlestība un kaislība, kas liesmo sirdīs un dvēselēs, ir deja.

Košā musturā savijās «Vēveru» un viņu draugu soļu raksti. Ar čigānu dejām klātesošos aizrāva vidējās paaudzes deju kolektīvi «Azanda» (Gulbenes novada Tirza, vadītāja Iveta Eiduka), «Stelpe» (Lāsma Skābuliņa), «Valle» (Astrīda Celmiņa), «Bārbele» (Agita Seglicka), Austrumu deju studija «Farida» (Baldone, Marina Rižova), deju kopa «Ir varianti» (Rundāle, Aiga Vangale), senioru dāmu deju kolektīvs «Rudens rozes» (Sarmīte Vēvere). Videosveicienu bija atsūtījusi «Deldze» no Jēkabpils novada Leimaņiem (Daiga Ģeidāne).

Draugi iedvesmo
Jubilejas sarīkojumā silti vārdi izskanēja kolektīva bijušajām vadītājām Baibai Škrjabai, Daigai Kalniņai, Ingai Lebedei, Inesei Kauliņai un, kā jokoja dejotāji, pašreizējai «ciltsmātei» – vienmēr optimisma pārņemtajai Sarmītei Vēverei un koncertmeistarei Rudītei Dambeniecei. Arī Sarmītei bija kas sakāms «Vēveriem», lasot zīmes jeb zīlējot savās plaukstās. «Paldies, ka jums ir kaisle uz deju, kustību prieks un karstas sirdis. Paldies, ka kolektīvā valda saticība, vienotība un atbalsts,» viņa pateicās.

Uzmundrinošas runas, ziedus un dāvanas azotē neturēja apsveicēji. Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, uzteica dalībnieku enerģiju un vaļaspriekam veltīto laiku, piebilstot, ka uz kolektīvu vienmēr varot paļauties un dejotāju sniegumu droši iekļaut programmā. Viņš «Vēveriem» nodeva dāvanu – videosveicienu – no Gruzijas draugiem, ko visi uzņēma ar skaļām ovācijām un aplausiem.

Ar vēlējumiem dancotājus dāsni apbēra Vecumnieku tautas nama kolektīvi: bērnu vokālais ansamblis «Zīļuki», senioru deju kopa «Ozols» un dāmas no «Rudens rozēm», amatierteātris «Vecmuiža», senioru koris «Atbalss», jauktais koris «Maldugunis», floristikas studija. Apsveicējiem pievienojās tautas nama vadītāja Jana Goževica un mākslinieciskās daļas vadītāja Inga Rakusova.

Tukšām rokām uz Vecumniekiem nebija braukuši arī tuvi un tāli draugi. Neslēpjot saviļņojumu, «Vēveri» atzina: «Draugi ir tur, kur mūs gaida, kur vienmēr «padzirda» ar labiem vārdiem un mīļām domām, kur iedvesmo dzīvei. Vienmēr prieks par kopā būšanu, ciemojoties Stelpē, Bārbelē, Vallē, Baldonē, Leimaņos, Vanagos, Džūkstē, Trikātā, Jēkabpilī, Bauskā, Rundālē, Neretā un Rīgā, arī Lietuvā un, protams, Gruzijā.»

Stiprākais un atbildīgākais pamats
Spilgts bija «Vēveru» sabiedroto – jauktā kora «Maldugunis» – atraktīvais iznāciens un dziesmas «Melnā pantera» melodijā ietērptie vārdi, kas trāpīgi raksturo «lunkanos dejotājus»: «Hei, dejo «Vēveri»,/ baigi lunkanie,/ šie gadi kopā/ nav pirmie, pēdējie.» Savukārt koris «Atbalss» vēlēja – lai «Vēveru» kulba vienmēr ir pilna ar jokiem, smiekliem un dziesmām, lai vienmēr ceļš zem kājām.

«Vecmuižas» režisore Vēsma Petruševica pauda, ka katram, nākot šajā pasaulē, Dievs līdzi dod kādu dāvanu, un «Vēveru» saimei tā ņemta no viena plaukta – kur glabāta dejas mīlestība.

Līga Lauriņa, floristikas studijas vadītāja, atzina, ka «talanti rada tautas nama, novada un Latvijas bagātību». ««Vēveri» 35 gadu garumā nesuši tautas tradicionālās kultūras karogu jo augstu, ir šī nama stiprākais un atbildīgākais pamats. Lai netrūkst degsmes un jaunrades, lai vīri stalti un meitas kā liepas!» viņa vēlēja. Īpašu sveicienu saņēma Ineta Kanna, kura gan dejo, gan darbojas floristikas studijā.

Ar trakulīgu apsveikumu, kas bija kā jautra izrāde, sevi pieteica Bārbeles folkloras kopa «Tīrums». Iejutušies čigānu tēlos, senču tradīciju uzturētāji gādāja arī par noskaņu pirms jubilejas koncerta, sagaidot sarīkojuma dalībniekus un viesus tautas nama vestibilā ar sentimentālu vijoles spēli, ģitāras strinkšķiem un zīlēšanu.

«Ar patīkamu kņudoņu pakrūtē gaidījām šo dienu. Izdevās gan koncerts, gan saviesīgā daļa. Saņēmām pārsteidzoši daudz apsveikumu un laba vēlējumu, piedzīvojām pārsteigumus, sajutām sirsnību un atbalstu. Tas dod spēku «Vēveru» sirdīm arī turpmāk būt karstām,» pēc jubilejas sarīkojuma emocijās dalās Sarmīte Vēvere.

UZZIŅAI

Vēsturiskie Latvijas reāliju nosaukumi atklāj, ka senos laikos par vēveriem dēvēti audēji. Šī nodarbošanās trāpīgi atspoguļo arī deju kopas «Vēveri» sūtību – aust deju rakstus un prieku sev un citiem. Deju kopa pie sava nosaukuma tika vien pirms desmit gadiem, kad kolektīvs posās uz lielajiem Dziesmu svētkiem.

Deju kolektīvs izveidots 1985. gadā. Tā dibinātāja un vadītāja bija Baiba Škrjaba. Pēc tam ar dejotājiem strādājušas Daiga Kalniņa, Inga Lebede, Inese Kauliņa, bet kopš 2005. gada – Sarmīte Vēvere.

«Vēveriem» visilgāk uzticīga ir Zaiga Tilta (iepriekš – Miķelsone) – viņa kolektīvā dejo 30 gadu, bet Māris Dombrovskis – 26.

Vidējās paaudzes deju kolektīva pirmie dalībnieki bija Vija Alenčika, Raimonds Kviesis, Sarmīte Vēvere, Ina Hila, Vizma un Jānis Janišoņi, Anda un Vitolds Ikami, Zaiga Podēna, Laimonis Kinauckis, Imants Zaļais. Pirmā skatītāju vērtējumā nodotā deja – «Trejdancis».

Avots: deju kopa «Vēveri».

DALĪBNIEKU PIEREDZE

Māris Dombrovskis «Vēveros» dejo 26 gadus, tāpēc jokojot iesaukts par ««Vēveru» mamutu». «No vīriem esmu ilggadējākais dejotājs, kolektīvā darbojos kopš 1993. gada. Uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā gan togad netiku, jo mani paņēma armijā,» atceras Māris. Viņam deja tuva jau no skolas laika, sevi bez «Vēveriem» nespējot iedomāties. Ir dancojis sieviešu drānās un augstpapēžu kurpēs, uz skatuves kāpis arī ar izmežģītu potīti.

Zaiga Tilta smej, ka kolektīvā esot visvecākā – jau 30 gadu saistīta ar «Vēveriem» – un ar to lepojas. «Vidējos» dejošot tik ilgi, kamēr vien varēs «kanti noturēt». Pērn saņēmusi novada pašvaldības apbalvojumu «Atzinības raksts» – par aktīvu iesaistīšanos kultūras un sabiedriskajā dzīvē, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību.
Viņa uz mēģinājumiem divreiz nedēļā brauc no Iecavas. «Tas ir dejotprieks, kas saista, noskaņa kolektīvā, jo ar gadiem esam kļuvuši kā viena ģimene,» viņa teic un uzsver, ka «Vēverus» vistrāpīgāk raksturo vārdiņš «degsme».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Vēveru» sirdis ir karstas

Kategorijas