Lauku attīstības prioritātes

Pārpublicēts no informatīvā izdevuma «Lauku Lapa»

2020. gada 28. janvāris 00:00

Virzība iespējama ar modernām zināšanām un līdzsvarotu vidi.

Pārpublicēts no informatīvā izdevuma «Lauku Lapa». Intervijas pilns teksts lasāms LLKC žurnāla «Latvijas Lopkopis» decembra numurā

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultē un izglīto lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un jauniešus saimnieciskās darbības sākšanā un attīstībā, informē un izglīto iedzīvotājus, organizējot seminārus un sagatavojot informāciju par aktuālākajiem lauku attīstības jautājumiem. Nākamais plānošanas periods no 2020. līdz 2027. gadam būs izaicinājumu pilns, ko izvirza gan klimata pārmaiņas, gan cilvēkam draudzīgas lauku vides stratēģiskā attīstība Eiropā un Latvijā.

Šie svarīgie jautājumi izgaismojas sarunā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.

LLKC ir Latvijā lielākais konsultāciju sniedzējs gan lauksaimniecībā, gan lauku attīstībā. Kuri pērn bija nozīmīgākie darbi, un kādi ir uzdevumi šim gadam?
– Lielākais darbs pērn bija «Novada garša» – vietējo ražotāju produktu noieta veicināšanas pasākumi. Noslēguma saietā Rīgā, «Hanzas peronā», piedalījās ap simt ražotāju. Pasākumos arī citur Latvijā pārliecinājāmies, ka ir liels pieprasījums pēc produktiem, kuru izejvielas izaudzētas Latvijā un kas tapuši pašu ražotāju rokām.

Pieļauju, ka mūsu sāktais darbs dara uzmanīgus lielražotājus, kā arī vairuma un mazumtirgotājus, kam svarīgāks ir apgrozījums un peļņa, nevis pārtikas izejvielu izcelsme. Mums ir būtiski, lai pašu ražotā pārtika nonāktu ne tikai pie pircējiem tirgū, bet arī skolu, slimnīcu un pārējo valsts iestāžu ēdienkartē. Zinu, ka tas nav viegli, jo mazajiem ražotājiem iepirkumos nākas stāties pretī šajā jomā ļoti spēcīgam vairumtirgotāju tīklam. Taču sāksim pamazām – veidojam «Novadu garšas» katalogu, kurā jau iekļauti vairāk nekā 290 mazo Latvijas saimniecību ražotāju.

Ļoti aktīvi esam darbojušies konsultāciju programmā un šogad vēl nopietnāk strādāsim pie profesionālo pakalpojumu pilnveidošanas mūsu tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – ieguldīsim vairāk gan savos konsultantos, gan zemniekos, lai Latvijā attīstītos modernas saimniecības. Eiropas inovāciju partnerības projektā «Lauku saimniecību elektroniskās pārvaldības sistēmas izveide» esam sākuši interneta vietnes manslauks.lv izstrādi, kas palīdzēs saimniekiem strādāt efektīvāk un, galvenais, samazināt laiku darbu plānošanā, vadībā un uzraudzībā. Tas ļautu vairāk laika veltīt sev un ģimenei. Arī pats vairāk enerģijas veltīšu profesionālā konsultāciju virziena stiprināšanai, lai mūsu saimniekiem būtu pieejami modernākie saimniekošanas modeļi un to pielietošanas risinājumi.

Kooperācijas, precīzāk – kopdarbības, veicināšana ir vēl viens virziens, kura stiprināšanā redzam savu lomu. Vairs nav tie laiki, kad zemnieks var tikai slaukt govis vai audzēt graudus, mūsdienu izaicinājums ir spēt arī veiksmīgi paša saražoto pārdot. Kooperācija ir viens no mehānismiem, kas šo jautājumu palīdz risināt. Tas attiecas uz visām lauksaimniecības nozarēm, tajā skaitā mājražošanu. Mums ir daudz darba, lai skaidrotu kooperācijas darbības mehānismus, veidotu līderus šajā jomā, jo jau esošajiem kooperatīviem parādās līderu deficīts. Vadītājam jābūt ar labām zināšanām un meistarību, lai spētu radīt jaunu sadarbības kultūru zemnieku un patērētāju starpā.

Šogad jāpabeidz darbs pie Lauku attīstības programmas (LAP) izstrādes 2021. – 2027. gadam. Eiropas Komisija noteikusi, ka dalībvalstīm ir lielākas tiesības definēt atbalsta pasākumus lauksaimniecībā nekā līdz šim. Kā virzās jaunās LAP izstrāde?
– Ir Eiropas Savienības (ES) uzstādījumi lauksaimniecības attīstībai, un ir Latvijas nostādnes. Vecā Eiropa laukus redz citādi, tā nav tikai vide biznesam. Ja runājam par efektīvu biznesu, tad savienot to ar vides aizsardzību, sociālo vidi un ilgtspējīgu saimniekošanu ir grūti. Sagaidām, ka diskusijas būs ļoti smagas.

Pagaidām nedomāju, ka Latvijā ES finansējuma izlietošanā prioritātes būtiski mainīsies. Visticamāk, nekādas revolūcijas nebūs, ja nu vienīgi vides jautājumi un sabiedrības spiediens liks pārskatīt mūsu darbības un plānus.

Pērn pavasarī LLKC veica iedzīvotāju aptauju par prioritātēm jaunajai LAP, un priekšplānā izvirzījās vēlme pēc līdzsvarotākas attīstības laukos infrastruktūras jomā, pakalpojumu pieejamības, atbalsta mazajām un vidējām lauku saimniecībām un palīdzības no centriem attālākiem novadiem. Cilvēki vēlas, lai laukos vairāk būtu daudzveidīga uzņēmējdarbība, kas radītu pakalpojumus un darba vietas. Man ir bažas, vai aptaujās izteiktās vēlmes politiķi ņems vērā. Nākotnē būs aktuāls jautājums, vai LLKC iesaistīsies vēl kādu šāda veida aptauju rīkošanā, ja politikas veidotāji neņems vērā cilvēku viedokli, uzticību zaudēs gan viņi, gan mēs. Varbūt esmu pārāk skeptisks, jo ceļš uz LAP izstrādi ir tikai pusceļā, kāda būs mūsu attīstība līdz 2027. gadam, atkarīgs no mūsu un ES lēmumiem nākamgad. Skaidrs, ka sabiedrības nostāja pret lauksaimniecību mainās, un ļoti ceru, ka mēs kopā sapratīsim, cik svarīga ir mūsu savstarpējā sapratne.

Amatā stājies jaunais ES lauksaimniecības komisārs Janušs Voicehovskis, pēc tautības polis. Viņš kā vienu no veicamajiem darbiem ES Kopējai lauksaimniecības politikai ir definējis līdzsvarotu lauku attīstību, norādot, ka intensīva saimniekošana nevar būt ilgtspējīga.
– Tas ir saprotams. Daži mēģina pasmaidīt par Igaunijas centieniem atgriezt laukos cilvēkus, šim mērķim atvēlot 100 miljonu eiro. Jautājums – vai arī mums tas ir svarīgi? Lauki nevar vienlaikus būt rūpnieciska vide un apdzīvota vide ar ainaviskiem elementiem. Līdzsvars būs jāatrod. Tādēļ mums priekšā ir izšķiršanās, vai iesim eiropeisku ceļu, kas piemērots veselīgai dzīves telpai, vai izvēlēsimies citu attīstības modeli, kas labumu dod tikai nelielam skaitam uzņēmēju.

Vai ar naudas atbalstu vien var veidot vidusslāni – attīstīt mazās un vidējās saimniecības?
– Nepieciešama profesionālā izglītība. Ja, piemēram, lopkopībā nebūs vidējās profesionālās izglītības, neattīstīsies nedz piena, nedz gaļas lopkopība. Bez zināšanām tas nevar notikt. LLKC viens šo darbu nevar paveikt. Ir nepieciešamas profesionālās skolas. Protams, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte var iesaistīties un gatavot praktiskā darba darītājus – profesionāļus fermām, taču vai tas būtu augstskolas stratēģiskais mērķis?!

Pašreizējā Zemkopības ministrijas vadība vēlas panākt izmaiņas izglītības sistēmā, jo nevar būt nākotne nozarēm, kam nav pamatzināšanu seguma. LLKC nevar nosegt robus pamatzināšanās, mācot ābeci, kā jāstrādā ar augsni un dzīvniekiem. Cerības ir uz Bulduru, Smiltenes, Malnavas un Kandavas tehnikumiem, kas šo darbu dara un turpinās pilnveidoties.

Viens gan ir skaidrs – profesionālajā jomā notiek ļoti straujas izmaiņas, un mācību programmas skolās nevar būt kā mūžīgi mūžos akmenī iecirstas. Pirms pieciem gadiem rakstītas mācību programmas šodien jau var būt novecojušas. Pirms pieciem gadiem robotus fermās lika tikai daži, tagad tā ir plaša prakse ne tikai vecajās ES valstīs, bet arī pie mums. Tā ir nākotne – Nīderlandes piemērs rāda, ka 200 govju fermā visus darbus var paveikt viens cilvēks, jo pārējo dara roboti. Tādēļ izglītības sistēmai jābūt ļoti elastīgai, sekojot līdzi jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstībai.

Vai LLKC var būt inovāciju centrs – vieta, kur saimniekiem apgūt jaunākās zināšanas efektīvai saimniekošanai?
– Tas ir mūsu mērķis. Mēs runājam ar Zemkopības ministriju par to, ka pakāpeniski veidojamies par inkubācijas centru, vietu, kur ikviens, kam nepieciešami izsvērti lēmumi saimniekošanā, var gūt ekspertu novērtējumu un atbalstu. Tiesa, jāapzinās, ka informācija un zināšanas, kas palīdz attīstīties, ir liela vērtība. Jā, tas maksā dārgi, ko apliecina arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) prakse, reģionos veidojot uzņēmējdarbības attīstības centrus, kas uzņēmēju vidē tiek atzinīgi vērtēti. Mums nav nodoma kopēt LIAA, taču mums ir laba bāze šādu inkubatoru veidošanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauku attīstības prioritātes

Kategorijas