Cēlies no Latgales, rūdījies Kurzemē, tagad sava vieta Zemgalē

2020. gada 24. janvāris 00:00

892

Cēlies no Latgales, rūdījies Kurzemē, tagad sava vieta Zemgalē

70. dzimšanas diena vakar bija Jānim Mikulānam Ceraukstē.

Jāņa Mikulāna dzīves ceļš sācies Preiļu rajona Riebiņu ciemā, dzimis kā sestais un jaunākais bērns ģimenē. Tēvs bijis muzikants, spēlējis 120 stīgu cītaru un darinājis kokles. Kopš bērnības būdams muzikālā vidē, Jānis sācis muzicēt jau no septiņu gadu vecuma. «Mājās mums bija arī klavieres, četri no sešiem bērniem esam dziedājuši Latvijas Dziesmu svētkos,» stāsta jubilārs.

Kā jau tajos laikos pienācās, Jānis ir dienējis PSRS obligātajā karadienestā; sākumā nosūtīts seržantu skolā Borisovagrivā pie Ladogas ezera Krievijā. Par labām sekmēm mācībās jaunajam seržantam dota izvēle atgriezties Latvijā un dienestu turpināt pretgaisa aizsardzības raķešu daļā Ventspils rajona Lībciemā. «Viss jūras krasts bija piedzīts ar karaspēka daļām, arī tanku divīzijām, ik pa septiņiem kilometriem bija nākamā. Pie jūras krasta ceļiem vietvietām bija uzraksti «Šauj bez brīdinājuma!» krievu valodā,» atceras Jānis.

Atved uz Bauskas pusi
Bērnības sapnis bijis kļūt par lidotāju, bet neveiksmīgi ārstētas rokas traumas dēļ tas palika nepiepildīts. Pēc dienesta armijā Jānis iestājies Saldus celtniecības un veterinārijas tehnikumā, lai apgūtu celtnieka specialitāti. Pēc beigšanas piedāvāts pasniedzēja darbs turpat tehnikumā, bet tolaik pedagoga darbs tā īsti pie sirds negājis.

Vēlāk Saldus rajona kolhozā «Kurzeme» strādājis par būvdarbu vadītāju ilgus gadus – līdz «perestroikai» un deviņdesmitajiem gadiem, kad viss mainījās. Pēc tam pelnījis ar galdnieka darbu, interesantākā pieredze bijusi individuālo pasūtījumu galdniecībā, tur allaž darināts kaut kas jauns.

Saldus pusē Jānim pirmajā laulībā dzimuši trīs bērni – Anna, Signe un Lauris, kurus kādu laiku audzinājis viens. Tagad jubilāram ir jau nākamās paaudzes atvases – mazmeitas Helēna, Viktorija Elizabete un Eva.

Iepazīšanās, kam sekoja laulība ar ceraukstieti Ināru, atveda Jāni uz Bauskas pusi, kuru par savējo viņš sauc jau pēdējos 20 gadus. Šeit iesācis ar galdnieka darbu, taču atgriezies pie jaunībā izmēģinātā skolotāja aroda; bijis mājturības skolotājs vairākās pamatskolās – Griķu, Bauskas un Bauskas kristīgajā. Tagad jau vairākus gadus Pamūšas speciālajā pamatskolā apmāca topošos galdnieku palīgus. Lai varētu strādāt skolotāja darbu, Jānis ieguvis arī arodpedagoga diplomu augstskolā. Tagad pierādījies, ka apkārtējo pamanītais skolotāja talants viņa jaunības laikā jau daudzus gadus veiksmīgi likts lietā.

Piedzīvo divas atšķirīgas valstis
Jānis pieder tai paaudzei, kas var salīdzināt vērtības, tikumus un iespējas, dzīvojot mūžu vienā zemē, bet divās atšķirīgās valstīs un sabiedrībās, un par to ir savs viedoklis. Viņš uzskata, ka padomju laikā cilvēkiem bija augstākas morālās vērtības, taču latviešu nācija tika virzīta uz iznīcību, noliegta baznīca. Viņš atcerējās – strādājot par būvdarbu vadītāju, visi dokumenti bija jāraksta tikai krievu valodā.

«Savukārt mūsdienās ir otrādi – morāle iet uz leju, un tiek ievazātas svešas tradīcijas. Ir arī daudz ieguvumu – varam ceļot pa pasauli un gūt vērtīgus iespaidus. Latvieši kā tauta sāk atdzīvoties. Arī darbu var atrast, ja grib strādāt; var dzīvot labi,» uzskata Jānis. Viņaprāt, lielai daļai jaunās paaudzes pašlaik trūkst vēlmes un sapratnes, ka vispirms ir sevi jāpierāda ar darbu un tikai tad kārot pelnīt tūkstošus.

Jānim patīk ceļot – nesenos gados bijis Heidelbergā Vācijā, lai būtu klāt, kad meita saņēmusi doktora diplomu. Kopā ar kori «Grenctāle» ceļots uz Bavāriju un Ungāriju. «Optimismu, prieku un mieru man dod Dievs. Man ar Viņu labas attiecības, uz Dievu paļaujos. Kā apustulis Pāvils ir teicis: «Priecājieties iekš Tā Kunga vienmēr!» Nevajag skumt; kristietis nav ēzelis ar nokārtu galvu, bet priecīgs, jo ar Dievu kopā staigā,» ar gaišu smaidu sejā atklāj jubilārs. Jānis bērnībā audzis katoļu ģimenē, bet tagad kopš deviņdesmitajiem gadiem pieder adventistu draudzei.

«Par mīlestību, mani, tevi un...»
Jubilāra lielā dzīves aizraušanās ir mūzika, apguvis dažādus instrumentus – saksofonu, klarneti, klavieres un akordeonu. Tagad veselības saglabāšanas labad pūšamos instrumentus vairs nespēlē, bet akordeons joprojām ir sabiedrotais; pārvalda arī sintezatoru.

Jau jaunībā ir iemēģinājis roku mūzikas komponēšanā, un kopš 2010. gada atkal ar to aizraujas. Jānis atklāj, ka vairumā gadījumu savām dziesmām izvēlas mūspuses dzejdaru rakstītos vārdus. Viņa dziesmās skan Ivara Kārkliņa, Ināras Zeiles un Ginas Viegliņas-Vallietes dzejoļi. «Kārkliņam ir stipri vārdi – spēcīga dzeja, bieži ne uzreiz saprotama, tā ir kā svētā Pāvila vēstules, kas prasa iedziļināšanos. Taču Ginas dzeja gluži vienkārši prasās pēc melodijas,» atzīst mūziķis.

Apaļās jubilejas svinēšanas kulminācija arīdzan paredzēta dziesmu skaņās. Sestdien, 25. janvārī, plkst. 16 Bauskas novada Ceraukstes pagasta tautas namā notiks Jāņa Mikulāna 70. dzimšanas dienai veltīts koncerts «Par mīlestību, mani, tevi un...», kurā lielākoties skanēs paša jubilāra komponētās dziesmas. Kā sev un citiem sarūpētā dāvana jubilejā – autorkoncerts. Kompozīcijas izpildīs jauktie kori «Sarma» un «Grenctāle», kā arī senioru sieviešu ansamblis «Uguntiņas», jubilārs būs pie sintezatora. Jānis atklāj, ka pats dzied abos koros, un viņa radītās dziesmas kolektīvu repertuārā nav pirmo reizi. «Atbrauks meita un dēls, klases un kursa biedri, radi. Gaidīti visi, kas vēlas baudīt koncertu,» teic ceraukstietis. Pēc koncerta tuvinieku lokā skanēs arī Jāņa akordeons.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cēlies no Latgales, rūdījies Kurzemē, tagad sava vieta Zemgalē

Kategorijas