Rīt iespēja svinēt ķīniešu svētkus

25. janvārī pēc Austrumu horoskopa sākas Žurkas gads.
Rīt, 25. janvārī, pēc Mēness kalendāra iestāsies Ķīniešu Jaunais gads vai Austrumu Jaunais gads. Tas tiek svinēts Ķīnā un citviet Dienvidaustrumāzijā. Ķīnas dienvidu daļā šie svētki iezīmē ziemas sezonas beigas un pavasara iestāšanos. Tādējādi sestdien pēc Austrumu kalendāra sāksies Žurkas gads, ir iemesls svinībām, kā arī ko vairāk uzzināt par šiem grauzējiem.
Leģenda
Žurka ir pirmā no Austrumu horoskopa 12 dzīvnieku zīmēm. Teika vēsta – kad Nefrīta imperators izvēlējās dzīvnieku zīmes, tika izstrādātas divas pamatmērauklas. Ikvienam dzīvniekam, kas vēlējās, lai viņu pieņem, vai nu vajadzēja būt derīgam cilvēcei, vai arī dienā, kad notika dzīvnieku izvēle, pirmajam vajadzēja ierasties Debesu pilī.
Žurka izmisīgi vēlējās iekļūt izredzēto skaitā, tomēr saprata, ka cilvēcei no viņas labuma tikpat kā nekāda, tāpēc nolēma saukt palīgā viltību, lai pilī iekļūtu pirmā. Viņa zināja, ka vērsis ir slavens ar to, ka uz viņu var paļauties, tātad droši vien ieradīsies pirmais, tāpēc noteiktajā dienā agrā rītā žurka uzlēca vērsim uz raga.
Vērsis patiešām ieradās pilī pirmais – tik agri, ka pils durvis vēl bija slēgtas. Vērsis pacietīgi gaidīja ārpusē, līdz vārti lēni atveras, bet žurka šajā mirklī pēkšņi nolēca zemē un izskrēja caur vārtiem. Vērsis niknojās, ka piekrāpts; viņš taču bija pūlējies ierasties agri, tāpēc sūdzējās Nefrīta imperatoram.
Imperators noklausījās teikto, bet saprata, ka nevar rīkoties pret paša doto vārdu, tāpēc viltīgā žurka kļuva par pirmo dzīvnieku zīmi.
Templis ar tūkstošiem grauzēju
Indijas štatā Radžastānā atrodas Karni Matas hinduistu templis, kas ārzemniekiem bieži vien zināms kā 20 000 žurku templis. Bauskai draudzīgās Avestas pilsētas Zviedrijā iedzīvotājs Jūnass Palms minētajā templī ir bijis, viņš stāsta, ka tur tiešām mīt tūkstošiem žurku; vietējie un daudzie svētceļnieki tās baro ar graudaugiem un pienu, daži īpaši ticīgie par svētlaimi uzskata to, ka viņi var padzerties pienu no vienas bļodas ar svētajām žurkām.
Šie grauzēji tiek uzskatīti par hindu svētās Karni Matas pēctečiem uz laicīgās zemes. Viņa 15. gadsimtā esot dzīvojusi netālu no pilsētas un bijusi slavena ar savu viedumu, labsirdību un pārdabiskām dziedināšanas spējām. Teikas vēsta, ka Karni ciemata cilvēki, viņas tuvinieki un radinieki, pēc nāves nedodas uz aizsauli, bet gan tiek reinkarnēti par žurkām un gaida, lai atkal atgrieztos uz šīs zemes kā cilvēki.
Pa tempļa grīdu nemitīgi skraida žurkas, bet cilvēki tur ieiet drīkst tikai basām kājām, apavus atstājot ārpusē. Daži templī pat pavada naktis, Jūnass gan nakšņojis viesnīcā. Pašlaik viņš uzturas Taizemē un zina stāstīt, ka taizemiešu zemniekiem ir lielas problēmas ar žurkām, jo tās noēdot rīsu laukus, tāpēc viņi tās ķerot un grilējot pārtikai. Žurku gaļas barbekjū nopērkams arī Taizemes tirgos.
FAKTI
Žurkas:
zīdītāji;
visēdāji;
dzīves ilgums ir 2 – 3 gadi;
ķermeņa vidējais garums – 25 cm, aste var būt vēl tikpat gara;
svars: 350 – 450 g mātītēm un 450 – 650 g tēviņiem;
spējīgas ļoti labi piemēroties jebkurai videi;
zinātniskais nosaukums «Rattus».
INTERESANTI
Žurkas ir īpaši sabiedriski un draudzīgi dzīvnieki, tām ļoti patīk citu žurku kompānija, tās arī mīl uzturēties kopā ar cilvēkiem. Bez sabiedrības žurkas kļūst depresīvas.
Žurkām ir perfekta atmiņa.
Žurkas var pat ilgāk nekā kamielis iztikt bez ūdens.
Lai gan ir ļoti ziņkārīgi dzīvnieki, žurkas tomēr ir arī tramīgas, bailīgas un, sajūtot potenciālas briesmas, dod priekšroku
bēgšanai.
Aste žurkai veic vairākas funkcijas – tā palīdz noturēt līdzsvaru, komunicēt un regulēt ķermeņa temperatūru.
Žurkas var pārnēsāt mēra, leptospirozes, trakumsērgas, trihinelozes un dažu zarnu infekciju slimību ierosinātājus. Pašlaik aktualizējas jauna koronavīrusa izplatīšanās no Ķīnas. Viena no versijām ir, ka šī bīstamā vīrusa izplatības avots varētu būt bijis žurkas Vuhaņas zivju tirgū.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»