Lauku ceļus domā atdot pašvaldībām

2020. gada 24. janvāris 00:00

449

«Zemgales jostu» Satiksmes ministrija savos nākotnes plānos pazaudē.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits informējis Zemgales reģiona pašvaldību vadītājus par plānoto programmu valsts autoceļu tīkla attīstībai līdz 2040. gadam. Kā galvenā prioritāte uzsvērta ātrgaitas maģistrāļu izveide, aizvien vairāk reģionu ceļu nododot pašvaldībām.

Satiksmes ministrijas rīkotā publiskā domnīcā sadarbībā ar ekspertiem un valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) tapis ilgtermiņa skatījums par valsts autoceļu tīkla attīstību. Ar šo plānu Satiksmes ministrija janvārī sāka iepazīstināt plānošanas reģionus. Pirmais pasākums notika 21. janvārī Iecavā, kur ministrs piedalījās Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

Caur vēlmju prizmu
Sākot stāstu par nākotnes iecerēm, T. Linkaits uzreiz pamatoja plānojuma termiņu, kas sniedzas līdz pat 2040. gadam. «Visām valstīm ir ilgtermiņa satiksmes tīklu attīstības redzējums, kāpēc lai mums nebūtu?!» retoriski vaicāja ministrs. Viņaprāt, plāns ir pietiekami ambiciozs, bet bez nākotnes vīzijas izpaliek arī tālākā virzība.

«Paskatījāmies uz ceļu jomu caur prizmu, kā to vēlētos lielākā daļa valsts iedzīvotāju un kā mēs paši to gribētu. Aptaujas uzrādīja, ka lielākā daļa vēlas galveno valsts ceļu pārbūvi, veidojot četru joslu maģistrāles,» tā savu stāstu par nākotnes plāniem sāka LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Pēc atbildēm arī izvēlēti principi, uz ko balstīt ceļu tīkla attīstību. Vispirms pieņemta atziņa, ka Rīgas apvedceļš arī nākotnē būs Latvijas galvenā ceļu artērija. Tālāk nākusi ideja par maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometru stundā un četru joslu ceļu ar barjerām pa vidu, kā arī trokšņu barjerām malās. Mērķis esot arī domāt par ērtākiem krustojumiem. M. Lazdovskis par piemēru minēja luksoforu maršrutā no Ķekavas līdz Rīgai. «Ja mēs parēķinātu, cik daudz degvielas patērē transportlīdzekļi, tur stāvot un gaidot, tā būtu milzīga summa,» viņš pauda.

Nepieciešams savienojums
Prezentācijas laikā aiz maģistrāļu projektiem ēnā palika reģionālo ceļu attīstība. Vienīgā replika, ko varēja sadzirdēt no Satiksmes ministrijas, – ir plānots arī turpmāk lauku ceļus nodot pašvaldību pārziņā; tās labāk varētu zināt, cik tajos ieguldīt un kā tos izmantot.

Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis pievērsa uzmanību, ka jaunajā kartē trūkst viena posma maršrutā, kas regulāri plānos atzīmēts kā «Zemgales josta». Šis maršruts savieno Tukumu, Dobeli, Eleju un Bausku, un būtu loģiski, ja tas turpinātos līdz Aiz-
krauklei. «Mums Zemgalē šis ir radiālais ceļš, un tas ir būtisks,» uzsvēra A. Okmanis. Tomēr plānojumā reģionālo ceļu tīklā iezīmēts savienojums līdz Vallei, un tas arī viss. Bez pilnvērtīgi pabeigta maršruta par «Zemgales jostas» savienojuma īstenošanu runāt nevar.

Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji norādīja, ka tas tomēr ir nepieciešams. M. Lazdovskis atzina, ka, plānojot reģionālo ceļu attīstību, šis priekšlikums ir apspriežams un vērā ņemams.

Rīgā var, Bauskā nevar?
Viena no Satiksmes ministrijas piedāvātajām maģistrālēm saistīta arī ar Bauskas un Iecavas novadu. Gan satiksmes ministrs, gan arī pašvaldību vadītāji piekrita, ka pašreizējā A7 ceļa infrastruktūra ir jāpilnveido, lai tā atbilstu pašreizējai satiksmes intensitātei. M. Lazdovskis uzsvēra, ka transporta plūsma regulāri pieaug pat par desmit procentiem gadā un nākotnē būs jādomā par vismaz četru joslu maģistrāli. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks norādīja, ka jau tagad ir grūti pārvietoties maršrutā no Iecavas uz Bausku, jo ceļš ir samērā šaurs. No Iecavas uz Rīgu brauktuve ir paplašināta, un tur apdzīt esot vieglāk, izbraukt varot ātrāk. Viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā labāks būtu četru joslu ceļš.

Pozitīvi, ka Satiksmes ministrijas plānos bija iezīmēts ne tikai Ķekavas apvedceļš, kura projektēšanu plānots sākt jau šogad, bet arī Bauskas un Iecavas apvedceļš, kā arī divi šādi posmi Vidzemes reģionā.

Tomēr visinteresantākā bija ziņa par iecerēto sadarbību šajā jomā ar «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas būvniecību. M. Lazdovskis atklāja, ka pie Rīgas plāno vēl vienu tiltu pāri Daugavai un to domāts celt sadarbībā ar «Rail Baltica» projektu; tiltu varētu šķērsot gan vilciens, gan automašīnas. Jāatgādina, ka līdz šim jautājumos par to, vai pāri Mēmelei «Rail Baltica» projektā nevarētu vienlaikus būvēt tiltu arī autotransportam, ministriju pārstāvji norādīja, ka tie ir dažādi projekti un varētu būt grūti savienojami. M. Lazdovskis, izvērtējot šādu iespēju, atzina, ka tehnoloģiski neredz problēmas šāda projekta īstenošanai.

Ja pār Daugavu šādu projektu sadarbībā ar «Rail Baltica» izdosies īstenot, bet pār Mēmeles upi ne, būs jāprasa skaidra atbilde uz jautājumu – kāpēc Rīgā var, bet Bauskā nevar?

Velobrauktuves reģioniem
Pašvaldības uztrauc arī veloceļu jautājums. «Vēlos aicināt veloceliņus neatstāt pašvaldībām, bet gan īstenot kopā ar valsts ceļu projektiem, kā tas notiek Lietuvā, kur no katras pilsētas blakus šosejai ir vismaz piecus kilometrus garš veloceļš,» sacīja A. Okmanis. T. Linkaits atzina, ka būs jāprecizē, kam jāveic veloceļu plānošana, rosinot to uzticēt plānošanas reģioniem.

Liela interese no pašvaldību puses bija arī par pausto ideju, ka pēc novadu reformas īstenošanas būs atvēlēts finansējums, lai varētu ar asfaltētiem ceļiem savienot novadu centrus ar lielākajām apdzīvotajām vietām. T. Linkaits pauda, ka tas nav Satiksmes ministrijas pārziņā, – šo ideju rosinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Plānos apspriesta summa apmēram 300 miljonu eiro apmērā, bet tā jau būšot ministra Jura Pūces rūpe, kur šo naudu sameklēt.

Pēc stratēģijas prezentēšanas plānošanas reģionos to iecerēts apspriest Latvijas Lielo pilsētu asociācijā. Pēc tam paredzēts iesaistīt nozares ekspertus, būvniekus, Autoceļu padomi un virzīt plānu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Pašvaldību vadītāji gan lielu optimismu par piedāvātajām idejām nepauda. Lieli plāni esot bijuši visos laikos, bet to realizācija – tas ir pavisam cits jautājums. «Svarīgi ir radīt vienotu, pārdomātu vīziju, uz ko vēlamies tiekties. Tas ir priekšnoteikums, lai kopā ar Finanšu ministriju turpinātu aktīvu darbu pie papildu finansējuma avotu meklēšanas autoceļiem,» pauda T. Linkaits.

UZZIŅAI

Satiksmes ministrijas piedāvātās galvenās izmaiņas līdz 2040. gadam:
ātrgaitas vismaz četru un pat sešu joslu maģistrāļu izveide ar atļauto braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā – A7, kā arī maršrutos no Rīgas uz Jelgavu, Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni un Smilteni; kopējais maģistrāļu garums – apmēram 1000 kilometru;

nodrošināt iespēju divu stundu laikā aizbraukt līdz Rīgas apvedceļam no Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes un Smiltenes;

veidot Rīgas aglomerācijas reģionu, kurā līdz Rīgas apvedceļam varēs nokļūt līdz 30 minūšu laikā, – Tukums, Jelgava, Bauska, Ogre, Sigulda, Saulkrasti.

Avots: Satiksmes ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauku ceļus domā atdot pašvaldībām

Kategorijas