Cūkgaļa kļuvusi ievērojami dārgāka

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā cūkgaļas iepirkuma cena
gada laikā pieaugusi par 25,7 procentiem. Arī veikalos cūkgaļa kļuvusi
ievērojami dārgāka, un to nevar nepamanīt, lai gan kopumā cenas diemžēl
augušas visiem pārtikas produktiem.
Dzintra Lejniece, Latvijas
Cūku audzētāju asociācijas vadītāja, situāciju «Bauskas Dzīvei»
skaidroja šādi: «Latvijas cūkaudzētāji nestrādā izolēti, cenas šeit ir
atkarīgas no svārstībām Eiropas un pasaules cūkgaļas tirgū. Liela nozīme
ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM) klātbūtnei Ķīnā, kas bija lielākā cūkgaļas
patērētāja un ražotāja. Pašlaik viņu cūku ganāmpulks sarucis par 50
procentiem, un ķīnieši importē ļoti daudz gaļas. Tāpēc cenas pirms
gadumijas bija «uzskrējušas» vēsturiski nepieredzētos augstumos.
Taču
nu jau ir otrā nedēļa, kad cena strauji sarūk, nevis kāpj. Iemesls ir
cūkgaļas cenas krišanās Ķīnā. Eksperti jau brīdināja, ka, nesamērīgi
augot cūkgaļas cenām, patērētāji pāries uz citiem olbaltumvielu avotiem,
vairāk patērēs putnu un liellopu gaļu un zivis. Ir arī daudz citu
iemeslu, kas saistīti ar eksporta tirgu paplašināšanu. Lielas pārmaiņas
tirgū varētu notikt pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Ķīnas
tirdzniecības mierizlīguma parakstīšanas. Eiropas Savienībā (ES) ir
visaugstākās cenas cūkgaļai pasaulē, jo tiek ievēroti arī pasaulē
augstākie ražošanas standarti, piemēram, labturība, vides prasības, un
ES cūkgaļas ražotājiem pasaules tirgū ir grūti konkurēt cenas ziņā ar
tādām valstīm kā Brazīlija un ASV.»
Dz.
Lejniece atzīst, ka ir grūti pateikt, kā situācija attīstīsies turpmāk.
«Latvijā ir jāsaprot – mēs esam tik mazi spēlētāji, ka nemaz
neietekmējam cenas. 2017. un 2018. gads Latvijas cūkaudzētājiem bija
ļoti smags, atradāmies uz izdzīvošanas robežas, jo bija augsta graudu un
ļoti zema gaļas cena. Situācija attīstījās atkarībā no ĀCM
uzliesmojumiem pasaulē. 2018. gadā strauju cenu kritumu izraisīja ĀCM
Beļģijā un tam sekojošie liegumi eksportēt cūkgaļu. Tagad esam ļoti
nobažījušies par Vāciju, kas ir viena no lielākajām cūkgaļas
eksportētājām Eiropā, ĀCM Polijā jau nonācis līdz tās robežai.
Sliktākajā gadījumā būs tāpat kā ar Beļģiju – tiks aizvērti visi
eksporta tirgi, un iekšējā tirgū būs nenormāla gaļas pārprodukcija un
cenas kritums. Turklāt Beļģija eksportē tikai piecus procentus, bet
Vācija izved 35 procentus saražotā. Labākais scenārijs – notiek sarunas
ar Ķīnas Lauksaimniecības ministriju par reģionalizācijas principa
akceptēšanu. Tas nozīmē, ka tikai no ĀCM skartā valsts reģiona nevarētu
eksportēt produkciju, nevis no valsts kopumā,» ainu ieskicē speciāliste.
Arī
patērētājiem cenas nav prognozējamas. Laikā, kad ļoti strauji
pazeminājās iepirkuma cena cūkgaļai, veikalos tā nebūt nesamazinājās.
Gaļas pārstrādātāji publiskajā telpā vaimanā, ka izejvielām strauji
augusi cena, taču Dz. Lejniece retoriski vaicā, kāpēc viņi neuztraucās
tad, kad mēs nevarējām izdzīvot, bet viņi tieši tādu pašu cenu turēja
saviem produktiem, lēti iepērkot izejvielas. ES cīnās par tā saucamo
godīgo tirdzniecības sadalījumu starp ķēdes dalībniekiem, kur ražotājs
diemžēl ir atstāts pēdējā vietā.
Lieki
piebilst, ka pat visi tie Latvijas cūkaudzētāji kopā, ko pieņemts
uzskatīt par lieliem, nevar ietekmēt tirgus cenas, bet sagaidīt
korektāku attieksmi no vietējiem pārstrādātājiem gan. Tāpēc jo
apbrīnojamāks ir to cūkaudzētāju sīkstums, kam kopjamas, piemēram, 13
sivēnmātes piemājas saimniecībā «Liellauki» Bauskas novada Ceraukstes
pagastā. Īpašniece Brigita Koltova apstiprina: «Iepirkuma cenas jau
ilgstoši nemainās, bet pieprasījums pēc sivēniem aug strauji, visiem
klientiem nesanāk. Gaļai neaudzēju, bet varu tikai salīdzināt pārdodamo
sivēnu cenas, kas īsā laikā teju dubultojušās. Taču cilvēki ar mieru
pirkt par 55 – 60 eiro. Vai tas viņiem ir izdevīgi? Reti kuram, tomēr
priekšroka tiek dota savā kūtiņā nobarotam ruksim, par kuru zināms, ko
tas ēdis. Galvenās grūtības – nav, kas strādā laukos. Nemitīgi aug arī
lopbarības un mikroelementu cenas, sivēnmātēm-zīdītājām par 40 kilogramu
maisu – jau tuvu 20 eiro. Pāri paliek tikai darbaprieks. Mazās
saimniecības praktiski ir iznīkušas un nez vai atjaunosies. Vairāk
cerību ir lielfermām, kas vieglāk panes tirgus svārstības.»
Alekss
Rasmusens, dāņiem piederošās SIA «Gaižēni» vadītājs, kam jau liela
pieredze Latvijas cūkkopības nozarē, pastāstīja: «Lielāko daļu
realizējam Latvijā, daļēji arī Lietuvā. Pašlaik, ziemas mēnešos, cena
par vienu dzīvsvara kilogramu ir 1,42 eiro, ir bijis arī viens eiro par
kilogramu. Taču Eiropas tirgu «sašūpo» tādi notikumi kā ĀCM
uzliesmojums, piemēram, Beļģijā, Vācijā, un apstājas eksports uz Ķīnu.
Tad iekšējā tirgū rodas pārprodukcija, cenas krīt. Grūtākais, ka nevaram
paredzēt, kurā brīdī kas var notikt.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»