BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina būt neiecietīgākiem pret korupciju

Kaspars Kalējs

2020. gada 21. janvāris 00:00

259
Aicina būt neiecietīgākiem pret korupciju

Baušķenieki diskutē ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu.

Pagājušajā nedēļā Bauskas jauniešu diskusiju cikla «Varas gaiteņu atklāsmes» dalībnieki Kaspars Kalējs un Austris Stankevics tikās ar Konkurences padomes (KP) vadītāju Skaidrīti Ābramu.

Diskusiju cikls «Varas gaiteņu atklāsmes» ir projekts, kura mērķis – diskutēt ar amatpersonām Latvijā, sarunās iesaistot jauniešus. Vairākas reizes mēnesī notiek tikšanās ar ministriem un citām valsts amatpersonām, lai pārrunātu sabiedrībā aktuālas tēmas.

Kas ir Konkurences padome?
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama savu darbavietu raksturo tā: «Konkurences padome ir tā iestāde, kas jebkurā valstī dara visu iespējamo, lai sabiedrībai dzīve būtu labāka. Konkurences padomes uzdevums ir ieviest tirgū zināmu kārtību, lai tirgus var attīstīties, lai godīgi uzņēmēji varētu normāli strādāt. Konkurences padome skatās, lai ekonomikā būtu līdzsvars.» S. Ābrama uzsvēra, ka šajā iestādē var strādāt tikai tie cilvēki, kas ir pārliecināti par savu darbu, kuriem nav būtisks atalgojums, kuri gatavi darboties idejas vārdā.

Viens no darbības virzieniem ir karteļi. To diemžēl Latvijā ir daudz. Kartelis ir tad, kad uzņēmēji sanāk un vienojas par noteiktām cenām, vienojas par tirgu. «Karteļu specifika jau laika gaitā ir pierādījusi, ka tā ir ļoti cieši saistīta ar citu veidu noziegumiem, piemēram, korupciju. Konkurences padome sadarbojas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) kopš 2006. gada, kad Daugavpils pašvaldības augsta amatpersona bija iniciējusi karteli par naftas produktu piegādi,» stāsta S. Ābrama, «pēdējais «skaļais» kartelis, kas pašlaik tiek izmeklēts, bet vēl nav pierādīts, saistīts ar būvniecības jomu, arī šajā incidentā mēs sadarbojamies ar KNAB, Valsts kontroli, Iepirkumu uzraudzības biroju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru.»

Kartelis arī mūspusē
Skaidrīte Ābrama intervijā minēja, ka arī mūspusē, Bauskā un Iecavā, pirms diviem gadiem bijis kāds skaņu, gaismu aprīkojuma piegādātāju kartelis – dažādiem kultūras pasākumiem nepieciešamās skaņu, gaismu aparatūras tika piegādātas šī negodīgā biznesa rezultātā.

«Bauskā vēl tika aktualizēts zobārstniecības jautājums – Bauskā ir vairāki zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji, taču tikai viens, pašvaldības kapitālsabiedrība, saņēma finansiālu atbalstu no vietvaras. Tas bija konkurences neitralitātes principu pārkāpums. Norādījām, ka vajadzētu atbalstīt ne tikai savu uzņēmumu, bet ar noteiktiem kritērijiem jādod iespēja saņemt atbalstu arī citiem uzņēmumiem,» pastāstīja S. Ābrama.

Nekonstatē tirgus nepilnību

KP vadītāja S. Ābrama pastāstīja, ka kopš 2013. gada Konkurences padome vairākkārt aktualizējusi jautājumu par pašvaldību laikrakstu izdošanu, jo KP ir konstatējusi, ka pašvaldības sagatavo ne tikai informatīvus rakstus vai saistošos noteikumus, bet publicē arī televīzijas programmas, dažādas reklāmas, maksas sludinājumus, lapas ar kultūras aktualitātēm.

«Tādā veidā neatkarīgais laikraksts, kam maksa par avīzi vai par reklāmas pakalpojumiem ir vienīgais ienākumu avots, nevar vairs «izdzīvot», ir spiesti slēgt redakcijas. Mans viedoklis ir tāds, ka pašvaldībām nevajag izdot laikrakstus, jo nav šādas tirgus nepilnības. Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka pašvaldība vai valsts iestāde drīkst iejaukties komercdarbībā, veidojot kapitālsabiedrību, tikai tad, ja nav konkrētu pakalpojumu sniedzēju, tātad – ir tirgus nepilnība,» atklāja S. Ābrama. Viņa teic, ka tiek strādāts, lai pašvaldība nevarētu iejaukties brīvā tirgus ekonomikā, un uzsvēra, ka neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi veicina viedokļu dažādību.

Jābūt neatkarīgai
«Mana dziļākā pārliecība ir tā, ka Konkurences padomei ir jābūt neatkarīgai organizācijai. Pašlaik KP ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, tā, manā skatījumā, ir nepareiza konstelācija (uzstādījums, izvietojums – red.) vispirms jau tāpēc, ka Ekonomikas ministrija ir kapitāldaļu turētāja lielajos valsts uzņēmumos, no kuriem daudzi ir dominējoši. Ir vairāki gadījumi, kad šādi uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu tirgus varu. Konkurences padomei jābūt neatkarīgai, lai ar «brīvām rokām» var vērsties pret jebkuru uzņēmumu,» uzskata Skaidrīte Ābrama. KP jābūt neatkarīgai arī tāpēc, lai aizstāvētu savu budžetu, resursus, pieprasījumu, kas, priekšsēdētājasprāt, ir nepietiekami.

Stingrāk uzraudzīs pašvaldības
Viens no svarīgākajiem konkurences tiesību notikumiem 2019. gadā ir pieņemtie grozījumi Konkurences likumā. Jau no šī gada 1. janvāra tie paredz – ja valsts vai pašvaldība neievēro vienlīdzīgus konkurences principus, vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem, tad Konkurences padome var rosināt pārrunas, var sākt pārkāpuma lietu un piemērot sodu. KP būs tiesīga piemērot naudas sodu apmērā līdz trim procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.

«Trīsdesmit gadu laikā, kopš Latvijā ir konkurences tiesības, padome sešas reizes ir vērusi likumu un iniciējusi izmaiņas un grozījumus, jo tirgus ir dinamisks un attīstās,» teic S. Ābrama, «Amerikas Savienotajās Valstīs ir tā, ja ir izveidots kartelis, tad ir liela iespēja nokļūt aiz restēm par to, ka amatpersona ir iesaistījusies vai iniciējusi karteli. Latvijā par cietumsodu mēs nedomājam, Latvijā vajadzētu šādā gadījumā amatpersonām uzlikt daudz lielāku naudas sodu, nekā tas ir tagad, vai arī liegt amatpersonām iespēju kādu laiku darboties vadošos amatos».

Konkurences padomes vadītāja aicina drosmīgi cīnīties par savām tiesībām, aicina sadarboties un lūgt palīdzību, konsultāciju, ja ir kādas neskaidrības. «Esam ieinteresēti uzņēmumiem sniegt konsultācijas. Mums ir vairāki informācijas kanāli, ir labi izveidota mājaslapa, kur ikviens interesents var atrast vajadzīgo; dodamies arī pa Latviju un runājam par konkurenci,» pauž KP priekšsēdētāja.

Nolēmusi atstāt darbu
Skaidrīte Ābrama ir iesniegusi atlūgumu personisku motīvu dēļ, vadītāja vēlas atpūsties, jo visu šo laiku ir daudz strādāts. Viņa sabiedrībai novēl būt drosmīgākai, atvērtākai, pašiem domāt par savu tiesību aizsargāšanu, negaidīt, kamēr kāds kaut ko izdarīs, būt neiecietīgākai pret «kartelistiem» un korupciju.

Žurnāla «Ir» jaunākā numura intervijā ar Paulu Raudsepu Skaidrīte Ābrama plašāk atklāj, kāpēc viņa pēc nostrādātiem gandrīz astoņiem gadiem un vairāk nekā divus gadus pirms pilnvaru termiņa beigām 15. aprīlī nolēmusi atstāt amatu. Atbilde ir pavisam vienkārša – aprīlī viņa būs sasniegusi pensionēšanās vecumu, un «jāuztaisa pārtraukums profesionālajā karjerā un dzīvē». Minējumus par kādu politisko ietekmi vai spiedienu viņa absolūti noraida.