BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pakļauti pasaules tirgus vējiem

Ruta Keiša

2020. gada 21. janvāris 00:00

9
Pakļauti pasaules tirgus vējiem

Cūkaudzētāji vēlas korektāku attieksmi no vietējiem pārstrādātājiem.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā pieaugusi par 25,7 procentiem. Arī veikalos cūkgaļa kļuvusi ievērojami dārgāka, un to nevar nepamanīt, lai gan kopumā cenas diemžēl augušas visiem pārtikas produktiem.

Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja, situāciju «Bauskas Dzīvei» skaidroja šādi: «Latvijas cūkaudzētāji nestrādā izolēti, cenas šeit ir atkarīgas no svārstībām Eiropas un pasaules cūkgaļas tirgū. Liela nozīme ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM) klātbūtnei Ķīnā, kas bija lielākā cūkgaļas patērētāja un ražotāja. Pašlaik viņu cūku ganāmpulks sarucis par 50 procentiem, un ķīnieši importē ļoti daudz gaļas. Tāpēc cenas pirms gadumijas bija «uzskrējušas» vēsturiski nepieredzētos augstumos.

Taču nu jau ir otrā nedēļa, kad cena strauji sarūk, nevis kāpj. Iemesls ir cūkgaļas cenas krišanās Ķīnā. Eksperti jau brīdināja, ka, nesamērīgi augot cūkgaļas cenām, patērētāji pāries uz citiem olbaltumvielu avotiem, vairāk patērēs putnu un liellopu gaļu un zivis. Ir arī daudz citu iemeslu, kas saistīti ar eksporta tirgu paplašināšanu. Lielas pārmaiņas tirgū varētu notikt pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Ķīnas tirdzniecības mierizlīguma parakstīšanas. Eiropas Savienībā (ES) ir visaugstākās cenas cūkgaļai pasaulē, jo tiek ievēroti arī pasaulē augstākie ražošanas standarti, piemēram, labturība, vides prasības, un ES cūkgaļas ražotājiem pasaules tirgū ir grūti konkurēt cenas ziņā ar tādām valstīm kā Brazīlija un ASV.»

Situāciju ietekmē lielvalstis
Dz. Lejniece atzīst, ka ir grūti pateikt, kā situācija attīstīsies turpmāk. «Latvijā ir jāsaprot – mēs esam tik mazi spēlētāji, ka nemaz neietekmējam cenas. 2017. un 2018. gads Latvijas cūkaudzētājiem bija ļoti smags, atradāmies uz izdzīvošanas robežas, jo bija augsta graudu un ļoti zema gaļas cena. Situācija attīstījās atkarībā no ĀCM uzliesmojumiem pasaulē. 2018. gadā strauju cenu kritumu izraisīja ĀCM Beļģijā un tam sekojošie liegumi eksportēt cūkgaļu. Tagad esam ļoti nobažījušies par Vāciju, kas ir viena no lielākajām cūkgaļas eksportētājām Eiropā, ĀCM Polijā jau nonācis līdz tās robežai. Sliktākajā gadījumā būs tāpat kā ar Beļģiju – tiks aizvērti visi eksporta tirgi, un iekšējā tirgū būs nenormāla gaļas pārprodukcija un cenas kritums. Turklāt Beļģija eksportē tikai piecus procentus, bet Vācija izved 35 procentus saražotā. Labākais scenārijs – notiek sarunas ar Ķīnas Lauksaimniecības ministriju par reģionalizācijas principa akceptēšanu. Tas nozīmē, ka tikai no ĀCM skartā valsts reģiona nevarētu eksportēt produkciju, nevis no valsts kopumā,» ainu ieskicē speciāliste.

Arī patērētājiem cenas nav prognozējamas. Laikā, kad ļoti strauji pazeminājās iepirkuma cena cūkgaļai, veikalos tā nebūt nesamazinājās. Gaļas pārstrādātāji publiskajā telpā vaimanā, ka izejvielām strauji augusi cena, taču Dz. Lejniece retoriski vaicā, kāpēc viņi neuztraucās tad, kad mēs nevarējām izdzīvot, bet viņi tieši tādu pašu cenu turēja saviem produktiem, lēti iepērkot izejvielas. ES cīnās par tā saucamo godīgo tirdzniecības sadalījumu starp ķēdes dalībniekiem, kur ražotājs diemžēl ir atstāts pēdējā vietā.

Aug pieprasījums pēc sivēniem

Lieki piebilst, ka pat visi tie Latvijas cūkaudzētāji kopā, ko pieņemts uzskatīt par lieliem, nevar ietekmēt tirgus cenas, bet sagaidīt korektāku attieksmi no vietējiem pārstrādātājiem gan. Tāpēc jo apbrīnojamāks ir to cūkaudzētāju sīkstums, kam kopjamas, piemēram, 13 sivēnmātes piemājas saimniecībā «Liellauki» Bauskas novada Ceraukstes pagastā. Īpašniece Brigita Koltova apstiprina: «Iepirkuma cenas jau ilgstoši nemainās, bet pieprasījums pēc sivēniem aug strauji, visiem klientiem nesanāk. Gaļai neaudzēju, bet varu tikai salīdzināt pārdodamo sivēnu cenas, kas īsā laikā teju dubultojušās. Taču cilvēki ar mieru pirkt par 55 – 60 eiro. Vai tas viņiem ir izdevīgi? Reti kuram, tomēr priekšroka tiek dota savā kūtiņā nobarotam ruksim, par kuru zināms, ko tas ēdis. Galvenās grūtības – nav, kas strādā laukos. Nemitīgi aug arī lopbarības un mikroelementu cenas, sivēnmātēm-zīdītājām par 40 kilogramu maisu – jau tuvu 20 eiro. Pāri paliek tikai darbaprieks. Mazās saimniecības praktiski ir iznīkušas un nez vai atjaunosies. Vairāk cerību ir lielfermām, kas vieglāk panes tirgus svārstības.»

Alekss Rasmusens, dāņiem piederošās SIA «Gaižēni» vadītājs, kam jau liela pieredze Latvijas cūkkopības nozarē, pastāstīja: «Lielāko daļu realizējam Latvijā, daļēji arī Lietuvā. Pašlaik, ziemas mēnešos, cena par vienu dzīvsvara kilogramu ir 1,42 eiro,  ir bijis arī viens eiro par kilogramu. Taču Eiropas tirgu «sašūpo» tādi notikumi kā ĀCM uzliesmojums, piemēram, Beļģijā, Vācijā, un apstājas eksports uz Ķīnu. Tad iekšējā tirgū rodas pārprodukcija, cenas krīt. Grūtākais, ka nevaram paredzēt, kurā brīdī kas var notikt.»