Izcils uzņēmējs un nesavtība

2020. gada 21. janvāris 00:00

934

Jānis Bisenieks – Mežotnes un Saulaines lauksaimniecības skolas veidotājs.

Atzīmējot agronoma, tautsaimnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Bisenieka 155 gadu jubileju, viņa vārdā nosauktais fonds Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā vienkopus pulcēja fonda izveidotājus, uzņēmējus, izglītības darbiniekus, pašvaldību pārstāvjus, lai godinātu ievērojamo novadnieku, spriestu par viņa devuma popularizēšanu, izvērtētu fonda paveikto, apmainītos idejām un ieskicētu turpmāko darbību.

No biedrībām līdz bankām
Jānis Bisenieks (12.12.1864.–02.03.1923.) dzimis Kroņvircavas Viduszīģeļu saimnieka ģimenē (mūsdienu Platones pagastā). Mācījies Jelgavas 3. elementārskolā, Jelgavas reālskolā, studējis Rīgas Politehnikuma Lauksaimniecības nodaļā.

Uzsverot J. Bisenieka personības nozīmību, publikācijā «Latvijas Vēstnesī» pirms vairākiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente akadēmiķe, profesore Baiba Rivža un Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents Sigizmunds Timšāns uzskaitījuši dažus viņa devumus. Tā ir banku un krājaizdevu sabiedrību veidošana, biedrību dibināšana vai dalība tajās (tai skaitā dibinājis Jelgavas lauksaimniecības biedrību, vadījis Jelgavas latviešu biedrību); pirmo lauksaimniecības izglītības kursu un skolu dibināšana – izveidojis Jelgavas lauksaimniecības skolu, vēlāk arī Mežotnes un Saulaines lauksaimniecības skolas Bauskas pusē.

Tā ir arī vērienīgu izstāžu rīkošana Jelgavā un dalība izstādēs Rīgā. Īpaši jāpiemin izstāde Jelgavā 1895. gadā – vienā gadā ar Dziesmu svētkiem. Pēc J. Bisenieka ierosinājuma tika organizēta lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, kurā piedalījās ap 500 dalībnieku. Laikabiedri atzina, ka ar šo izstādi sākās jauns latviešu lopkopības laikmets. Jāmin arī plaša lauksaimniecības mašīnu tirgus izveide Jelgavā, vēlāk visā Latvijas teritorijā un pat ārpus tās.

Jelgava – spēka avots
Līdz pat mūža beigām 27 gadu garumā J. Bisenieks izdeva pirmos plašākos lauksaimniecības zinātniskos rakstus, izdevis žurnālu «Zemkopis» un kalendārus, kuru uzturēšanā nereti ieguldīja savus līdzekļus. Iesaistījās kultūras norisēs un tās atbalstīja finansiāli. Sadarbībā ar studiju laiku draugu teoloģijas maģistru Franci Trasūnu popularizējis lauksaimniecības atziņas un veicinājis kultūras darbu Latgalē. Sadarbojies ar sporta biedrībām, it īpaši velosipēdistu sacensību rīkošanā Kurzemē. Mecenātisma pasākumiem var pievienot arī pusdienu galda organizēšanu mazturīgajiem studentiem.

Lai pavērtu ceļu saviem plašajiem mērķiem, J. Bisenieks 1906. gadā nodibināja Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību, kas apvienoja lielākos lauksaimniekus un lauku kooperatīvus.

Nozīmīgākais J. Bisenieka mūža devums saistīts ar Jelgavu. «Jelgava ir mans spēka avots,» teicis pats tautsaimnieks, kuram bijis svarīgi noturēt līdzsvarā materiālo un garīgo pasauli. To apliecina vēl kāda viņa atziņa: «Ko tas līdz, ka kāda tauta visu pasauli iemanto, bet ja dvēsele viņai pazūd.» Kaut J. Bisenieka devums dažādās jomās savulaik bijis ļoti nozīmīgs, Latvijā un Jelgavā viņa vārds aizvien ir maz zināms. Kā norādījuši B. Rivža un S. Timšāns, 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses saimniecisko norišu pētniecība padomju gados tika nolemta aizmirstībai. Tai skaitā noklusēta arī J. Bisenieka darbība.

Fondam jau 15 gadu
J. Bisenieka garīgais mantojums tika aktualizēts, kad ar neplānotu plašu apceri par nepieciešamību pētīt viņa devumu Latvijai profesora Arvīda Lepika simtgades sarīkojumā Latvijas Universitātē 1989. gada 18. septembrī uzstājās profesors Jānis Āboliņš. Savu ietekmi atstāja LLMZA kopsapulcē 2004. gada 23. janvārī Jelgavā izskanējušais akadēmijas locekļa S. Timšāna ziņojums par pētījumu «Korporācijas «Selonija» locekļu devums Latvijas lauksaimniecības zinātnē un tās vēstures apzināšanā».

Pētījums nepalika bez ievērības – pateicoties LLU bijušajam rektoram Voldemāram Strīķim, kopā sanākot LLU, Jelgavas domei, Jelgavas latviešu biedrībai un Hercoga Jēkaba klubam, 2004. gadā tika lemts par J. Bisenieka fonda izveidi Jelgavā. «Dzima ideja iemūžināt novadnieka Jāņa Bisenieka darbu, kopt viņa piemiņu, bet pats būtiskākais – iedzīvināt viņa vērtības,» stāsta fonda pašreizējā priekšsēdētāja Rita Vectirāne, izceļot J. Bisenieka devumu izglītības un inovāciju jomā, uzņēmējdarbībā un kopienas veidošanā.

J. Bisenieka fonds Jelgavā darbojas jau 15 gadu. Tā mērķi ir glabāt J. Bisenieka piemiņu, izzinot viņa veiksmīgo saimniecisko darbību un lielo devumu sabiedrībai; popularizēt novadnieka dzīves gājumu, rosību uzņēmējdarbībā, dāsno devumu Jelgavas izglītības, zinātnes, kultūras, sporta augsmē; apkopot uzņēmējdarbības pieredzi, veicināt uzņēmēju mecenātismu, godprātīgi izlietot novadnieku un citu personu ziedojumus, novēlējumus, kā arī citus līdzekļus; sekmēt un finansiāli atbalstīt rosīgu un radošu pilsētas sabiedrības dzīvi; atbalstīt jauniešu un studentu vispusīgu izglītību un līdzdalību pilsētas augsmē u. c.

Darīt savam un citu labumam
J. Bisenieka fonda kopā sanākšanā vairākkārt tika uzsvērts J. Bisenieka uzņēmēja talants un spēja dalīties. Kādreizējais J. Bisenieka fonda priekšsēdētājs V. Strīķis norādīja, ka J. Bisenieks mācēja vienot apkārtējos kopīgam mērķim, uzsverot katra stiprās puses. «Viņš uzskatīja, ka vienmēr ir vajadzīga virsvērtība – uzņēmums jāattīsta tā, lai rastos peļņa, saņemtu pats un vēl varētu dalīties.»

Savukārt LLU asociētais profesors Jānis Ābele jau 70. gadu sākumā bija sagatavojis rakstu par J. Bisenieku, taču publikācija par «buržujiem» netika atbalstīta. Viņš pasākumā tāpat uzsvēra J. Bisenieka prasmi dalīties. Profesors vērsa uzmanību uz nepieciešamību sadarboties, nevis konkurēt mūsdienu lauksaimniecības izglītības iestādēm un programmām un rosināja Bisenieka fondu uzņemties šīs sadarbības vadību.

J. Bisenieka fonds vairākus gadus organizēja eseju konkursu «Jāņa Bisenieka gara mantinieks». Par pirmo J. Bisenieka gara mantinieci tika atzīta akadēmiķe profesore B. Rivža. Domājot par J. Bisenieka vārda un devuma popularizēšanu, viņa rosināja ideju, ka Jelgavas biznesa inkubators varētu nest nozīmīgā tautsaimnieka vārdu. B. Rivža arī nāca klajā ar ideju fondā organizēt bakalaura un maģistra darbu konkursu.

Pirmais Jāņa Bisenieka fonda priekšsēdētājs vēsturnieks Andris Tomašūns uzsvēra, ka J. Bisenieka gara mantinieks šodien vispirms ir cilvēks ar proaktīvu skatu uz dzīvi, kurš ir pārliecināts, ka ar savu darbību var mainīt paša un citu dzīvi. Tāpat viņam jābūt vērstam uz sadarbību un kā uzņēmējam jādomā, lai labi būtu gan viņam, gan apkārtējiem. «Trešais – ļoti svarīgi, vai šis cilvēks prot dalīties: zināšanās, prasmēs, ienākumos. Svarīgi to ieaudzināt skolēnos viņu uzņēmējdarbības attīstībā,» uzskata A. Tomašūns.

Strādā ar jauniešiem
Pēdējos gados J. Bisenieka fonda darbība īpaši vērsta uz jauniešiem. Tā skolēni un profesionālo iestāžu audzēkņi aicināti piedalīties biznesa ideju konkursā, kura mērķis ir motivēt jauniešus veidot savu uzņēmējdarbību. Savukārt 10. un 11. janvārī Jelgavas tehnikumā vidusskolēni un profesionālo skolu audzēkņi tika aicināti piedalīties otrajā Biznesa naktī, ko organizē J. Bisenieka fonds sadarbībā ar Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociāciju, Jelgavas biznesa inkubatoru un Izglītības pārvaldi.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks un Jelgavas latviešu biedrības priekšsēdētājs Gunārs Kurlovičs uzskata, ka fondam jāmainās līdzi laikam un darīt to kopā ar jauniešiem ir pareizais virziens. «Nākotne visvairāk atkarīga no tiem, kas pašlaik studē,» tā G. Kurlovičs, piebilstot, ka ir pagājuši laiki, kad idejas bija jāsargā, lai tās nenoceltu kāds cits. Šodien idejas nav neko vērtas, ja tās netiek realizētas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izcils uzņēmējs un nesavtība

Kategorijas