BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

SIA «Lielmežotne» piešķirto atbalstu elektroenerģijas iepirkumam Ekonomikas ministrija plāno atņemt

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2020. gada 15. janvāris 07:08

2885
SIA «Lielmežotne» piešķirto atbalstu elektroenerģijas iepirkumam Ekonomikas ministrija plāno atņemt

Deputātu priekšvēlēšanu solījumi pirms 13. Saeimas ievēlēšanas bieži bija saistīti ar plāniem atcelt vai samazināt obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijai. Atcelt nav izdevies, bet mēģinājumi samazināt maksājamās summas noveduši arī līdz lēmumam atcelt atbalstu SIA «Lielmežotne» biogāzes ražotnei.

Vecā gada noslēgumā, 30. decembrī, Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumu atcelt SIA «Lielmežotne» tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Kompānijai noteikts pienākums mēneša laikā atmaksāt a/s «Enerģijas publiskais tirgotājs» visu atbalstu par elektroenerģijas pārdošanu obligātajā iepirkumā, kas izmaksāts laikā no 2018. gada 8. augusta. Kopumā 1,6 miljonus eiro. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.

Par iemeslu šādam lēmumam Ekonomikas ministrija (EM) min Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu. SIA «Lielmežotne» 2018. gada 8. aprīlī iesniedza koģenerācijas stacijas «Mežotnes selekcija» gada pārskatu par 2017. gadu. EM konstatēja, ka koģenerācijas elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apmērs ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apmēru – tas nozīmē, ka saražotā elektroenerģija netiek izmantota elektrostacijas uzturēšanai jeb pašpatēriņam, kas neatbilst noteikumiem.

Ministrija izteica brīdinājumu un uzdeva trīs mēnešu laikā to novērst. Vēlāk, izvērtējot gan «Lielmežotnes» iesniegto pārskatu, gan a/s «Sadales tīkls» uzskaites datus par saņemto un nodoto elektroenerģiju, EM konstatēja, ka atbilstība kritērijiem nav izpildīta visā trīs mēnešu periodā. Tādējādi ministrija atcēla tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un noteica atmaksāt visu atbalstu, kas saņemts laika periodā no 2018. gada 8. augusta, – 1,6 miljonus eiro.

SIA «Lielmežotne» vadība gan vēl nav gatava padoties. «Notiek intensīvas pārrunas ar atbildīgajām ministrijām. Ja nevarēs ar ministriju vienoties, iesim tiesisko ceļu,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Cielavs. Viņš teic, ka pašlaik pilnas skaidrības par radušos situāciju nav, tāpēc grūti komentēt, kas notiks tālāk.

Par situācijas ķīlniekiem zināmā mērā kļuvuši Mežotnes ciema iedzīvotāji – ar biogāzes ražoto siltumu apgādā piecas dzīvojamās mājas, Mežotnes sākumskolu un vēl divas ēkas. Mežotnes pagasta pārvaldnieks Zigurds Kalējs atzīst, ka arī viņam ir maz skaidrības, kas tālāk notiks.

«Informācijas pašlaik ir ļoti maz. Mēs kā klienti esam uztraukušies. Ja SIA «Lielmežotne» atteiks šo pakalpojumu, citu iespēju centralizēti nodrošināt siltumu nav. Katlumājas Mežotnes centrā vairs nav, – šī ēka ir pārdota. Ja «Lielmežotne» atsakās, tad pašvaldība katlumāju diez vai varēs uzcelt. Mežotnes centrā daudzdzīvokļu mājām būs jādomā par sava dabasgāzes apkures katla iekārtošanu,» atzīst Z. Kalējs. Šādā situācijā līdzekļi pārbūvei būs jāiegulda pašiem iedzīvotājiem – pašvaldība šādu atbalstu nedrīkst sniegt.

Edgars Cielavs gan pauda, ka 2019./2020. gada apkures sezonā apkures pakalpojumu ciemā nodrošināšot kaut vai par uzņēmuma līdzekļiem, lai arī katru mēnesi jācieš apmēram 25 tūkstošu eiro zaudējumi. «Biogāzes elektrības pašizmaksa vēl ir pārāk liela, lai varētu ražot bez valsts atbalsta,» atzīst E. Cielavs.

SIA «Agro Iecava» biogāzes stacijas vadītājs un Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Pelšs vērtē, ka biogāzes ražotājiem tagad jābūt ļoti uzmanīgiem. Līdzīgs gadījums pieredzēts pagājušajā gadā Vidzemē, kad vienam ražotājam radās nodokļu parāds, kuru finansiāli nespēja dzēst trīs mēnešu periodā, un arī viņiem atcēla atbalstu. No valdības puses tomēr ir spēcīga vēlme samazināt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

«Bizness ir kļuvis diezgan bīstams. Kontroles mehānismi ir ļoti dažādi, ne tikai klātienē. Turklāt kontroles mehānismus Ekonomikas ministrija vēlas padarīt aizvien stingrākus. Uzskatu, ka nebūtu adekvāti pieprasīt slēgt ražotnes, ja pārkāpumi un soda naudas ir salīdzinoši nelielas,» uzsver M. Pelšs. Biogāzes ražotāji apzinās, ka jāstrādā ļoti precīzi un stingrā režīmā, lai nepieļautu pat mazākos pārkāpumus. «Mums tagad jābūt priekšzīmīgākajiem no priekšzīmīgajiem,» teic M. Pelšs.

Attiecībā uz SIA «Lielmežotne» viņš uzskata, ka, balstoties uz Ekonomikas ministrijas paziņojumu, uzņēmējiem no Mežotnes pagasta būs grūti kaut ko mainīt. Vēlamais variants – censties panākt vienošanos ar ministriju.

E. Cielavs atzīst, ka piedzīvota savā ziņā liela vilšanās sadarbībā ar valsts pārvaldes struktūrām. «OIK pastāvēšanas laikā jau desmit reizes mainīti likumi – šādā situācijā grūti nosaukt valsti par labu sadarbības partneri,» teic
E. Cielavs.

Tomēr pat bez tik aktīvām Ekonomikas ministrijas darbībām teorētiski biogāzes jomā atbalsts drīz vien varētu samazināties – sākot ar 2021. gadu, biogāzes ražošanas stacijām sāks beigties līgumi par atbalstu elektroenerģijas iepirkumam. Ir vairāki varianti, ko darīt tālāk.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA informācija, ekonomikas ministrs janvāra sākumā paziņoja, ka plāno ar 2021. gadu sākt OIK likvidēšanu. Šajā saistībā daudz negatīvu vārdu ticis biogāzes ražotnēm. «Iepriekšējā periodā bija ārkārtīgi dāsna, absurda atļauju izsniegšana stacijām. Izsniegto atļauju apjoms ir četras reizes lielāks nekā Latvijai nepieciešamā elektroenerģija. Labi, ka viņi visi nav savas stacijas uzbūvējuši, jo tad mēs vispār nezinātu, ko ar šo elektrību darīt. Mēs nenormāli par to pārmaksātu, jo dažām stacijām pārkompensācija 4,4 reizes pārsniedz biržas cenu. Tiek pļauta kukurūza, pūdēta biogāzes stacijās, bet zemi apstrādā ar dīzeļtraktoriem. Kur te ir tas «zaļums»?» tā paudis R. Nemiro. Viņš uzsvēra, ka EM darbība, sakārtojot kontroles sistēmu, ļāvusi 2019. gadā ieekonomēt
24 miljonus eiro. «Mēs paaugstinām atkritumu, nevis kukurūzas obligāto izmantošanu biogāzes stacijās, un atkritumu īpatsvars turpmāk tikai kāps. Darbs notiek, un mēs redzam rezultātus,» skaidro ministrs. Savukārt zaļās enerģijas attīstību viņš saskata vēja parku izbūvē mežu teritorijā, kas pārdotu elektroenerģiju par biržas cenām, bez virskompensācijām.

M. Pelšs gan uzskata, ka būtu vērts domāt par līgumu pagarināšanu ar biogāzes stacijām. «Ir arī prasība palielināt atjaunojamās enerģijas apjomu. Tagad sākt izbūvēt jaunas stacijas būtu vēl dārgāk. Tāpat būtu vērts domāt par biogāzes izmantošanas dažādošanu, piemēram, vairākās Eiropas valstīs sabiedriskais transports izmanto biogāzi,» vērtē uzņēmējs.

UZZIŅAI

Ekonomikas ministrija 2012. gada 20. septembrī piešķīra SIA «Lielmežotne» tiesības pārdot koģenerācijas elektrostacijā «Mežotnes selekcija» saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apmēru gadā līdz 8000 megavatstundām.

SIA «Lielmežotne» 2018. gadā strādāja ar 4,108 miljonu eiro apgrozījumu un guva 503 085 eiro peļņu. Tā liecina «Firmas.lv» informācija.

SIA «Lielmežotne» dibināta 1996. gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 46 860 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Edgars Cielavs (75%), Mārtiņš Puriņš (11,36%), Vitolds Tūls (3,03%), Andrejs Pukovs (2,27%), Vita Jegorova (2,27%) un vēl četri dalībnieki.
Kategorijas

Kategorijas