BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cinnijas 50 nokrāsas

Anita Moora-Tropa

2020. gada 14. janvāris 00:00

628
Cinnijas 50 nokrāsas

Mīlulis. Bivera Jorkšīras terjeru izvēlējusies veterinārārste, kas strādā Iecavā un Vecumniekos.

Kādā pelēkā un drēgnā vakarā manā lauku sētas pagalmā iebrauca tumši zils busiņš. Ieradusies Agnese un viņas dēliņš Adrians. Kopā ar viņiem no mašīnas priecīgi izlec arī kaut kas ļoti raibs un ļoti mazs. Tas ir jauks pārsteigums, Agneses ģimenē papildinājums – Jorkšīras terjers Cinnija. Cinnija nemaz neapjūk svešā vidē, bet droši dodas pagalma tumsā izpētīt jauno teritoriju. Agnese un Adrians vienā balsī sauc: «Ak nē!» Jo bez tumsas te ir arī dubļi – līņā.

No mājas iznāk mans Velsas korgijs kardigans Dālija. Dālija ir reizes četras augumā lielāka par mazo viešņu, mums piebiedrojas arī kaķi, bet Cinniju nekas nemulsina, viņas izturēšanās ir draudzīga, un uzvedība nevainojama. Pajokojam, ka satikušās divas puķes – Cinnija un Dālija, tikmēr jau abas suņu meitenes atradušas kopīgu valodu un draudzīgi mēģina spēlēties.

Apmatojums nerada alerģiju
Ejam mājās dzert tēju. Jautāju Agnesei par izvēli – kāpēc tieši Bivera Jorkšīras terjers?

Te nu jāpiebilst, ka Cinnijas saimniece Agnese Krūmiņa ir veterinārārste Iecavas veterinārajā klīnikā un Vecumnieku veterinārajā ambulancē, ko abos novados iedzīvotāji zina kā tautā sauktu vetklīniku, tāpēc viņas izvēle ir īpaši pamatota, balstīta ne tikai uz emocijām, bet arī uz profesionālām zināšanām un pieredzi.

Bivera Jorkšīras terjers ir mazs, dzīvespriecīgs, aktīvs, vienmēr pozitīvi noskaņots sunītis. Cinnija tāda arī tiešām ir. «Man iekrita acīs arī raibums un apmatojuma krāsa – neparasti raiba: balta ar melniem plankumiņiem un brūnām iezīmēm. Tādas otras nav!» stāsta Agnese.

Apmatojums visiem Jorkšīras terjeriem, arī Bivera Jorkšīras terjeram, nav alerģisks. Kaut arī Agneses ģimenē nevienam nav alerģijas no dzīvnieku apmatojuma, īpatnība ir tāda, ka Jorkšīras terjera mati izkrīt tāpat kā cilvēkiem, bet tas ir ļoti nemanāmi un arī viegli kopjami.

Sunīša apmatojuma kopšanai gan ir obligāti jāseko regulāri līdzi. Pēc katras pastaigas tas ir jāizmazgā un jāizķemmē, lai kažociņš nesaveltos. Var izmantot speciālus līdzekļus, kas atvieglo apmatojuma kopšanu un novērš tā savelšanos. Protams, ikdienišķa ķemmēšana un regulāra mazgāšana ir neatņemama sunīša kopšanas rutīna. Vienmēr ir iespēja, protams, frizējot suņuku, izvēlēties «zēngalviņu», bet Agnese uzskata, ka tā šī šķirne zaudē daļu no sava šarma.

Cinnija ik pa laikam dodas pie savas privātās suņu frizierītes Dzimtmisā – Zandas Kudiņas, kur meistarīgi tiek safrizēta, kā nākas. «Bet ikdienā man arī pašai dažreiz nedaudz ir jāpiefrizē,» piebilst Agnese.

Īpaša vērība zobiem
Cinnijai ir mierīgāks temperaments – paklausības ziņā piekāpīgāks un maigāks, piemēram, salīdzinot ar lielāko daļu toiterjeru – mazo sunīti ar lielu sirdi un lielām ambīcijām.

Par labu šādai izvēlei neapšaubāmi ir arī tas, ka Bivera terjers ir maza izmēra – piemērots dzīvošanai mazos dzīvokļos, ļoti labi saprotas ar citiem dzīvniekiem un arī bērniem. Mazo sunīti vienmēr var paņemt līdzi, kur tas ir atļauts, un arī pieskatīt parasti neviens neatsakās.

Cinnija automašīnā jūtas ļoti labi un pacietīgi gaida, kad varēs izkāpt. Savās mājās labi satiek ar kaķi, kopā spēlē ķerenes un bieži vien ēd no vienas bļodiņas.

Īpaša uzmanība jāpievērš suņuka zobiņiem, sākot ar piena zobu maiņu 4 – 5 mēnešu vecumā, beidzot ar pastāvīgo zobu regulāru apskati un zobiņu tīrīšanu. Ģenētiski visi mazo šķirņu sunīši šķirnes veidošanas ceļā ir modificējušies līdz ļoti mazam izmēram, turpretim zobu izmērs nav ticis līdzi, līdz ar to zobi atrodas daudz tuvāk cits citam, tā samazinās zobstarpu spraugas. Tas veicina barības uzkrāšanos un sekmē zobakmens veidošanos, kas izraisa virkni mutes dobuma problēmu.

Iekaisuma procesi mutes dobumā var migrēt pa visu organismu, kas var radīt nopietnu iekaisumu visā organismā. It īpaši jāpiemin sirds vārstuļi, uz kuriem iekaisuma ierosinātāji no mutes dobuma mēdz nonākt asinsrites ceļā un izraisīt kardiovaskulāras problēmas. Tāpēc visiem mazajiem suņiem zobi ir jātīra, jāsāk pieradināties  jau no kucēna vecuma.

Iedzimtas kaites, vakcinācija un reģistrācija

No iedzimtajām slimībām daktere Agnese min ciskas kaula galviņas išēmisku nekrozi («leg perthes»), ceļa kaula luksāciju («patellar luxation»), kas var dzīvniekam radīt sāpīgu pārvietošanos, arī dažādas acu iedzimtas patoloģijas (katarakta, tīklenes displāzija u. c.), kas var izraisīt dzīvnieka aklumu. Tāpēc svarīgi ir izvēlēties kucēnu, kura vecāki, kā arī priekšteči ir pārbaudīti uz šīm iedzimtajām patoloģijām. Jāpiebilst, ka ne vienmēr veiktās pārbaudes dos 100% garantiju, ka kucēnam nebūs šo problēmu, bet iespējamā riska varbūtību gan noteikti samazinās.

Mazā auguma sunīši bieži pielasa kažoku ar ērcēm, un tiem noteikti jālieto ērces atbaidošie līdzekļi.

Kā jau visiem suņiem, kā to prasa Dzīvnieku labturības noteikumi mūsu valstī, arī Cinnijai ir Eiropas pase un mikročips, viņa ir vakcinēta un reģistrēta Lauksamniecības datu centra datubāzē. Agnese, izmantojot «Bauskas Dzīves» starpniecību, iesaka šos noteikumus ievērot visiem suņu un kaķu īpašniekiem.

Kucēna izvēlei un iegādei ir jābūt atbildīgai, pamatotai, korektai un juridiski pareizi sakārtotai.

Draudzīga un vienmēr gatava rotaļām

«Cinnijas ir burvīgas, raibu raibas, skaistas puķes, tāpat kā mūsu Cinnija – raiba un dzīvespriecīga. Viņa ļoti labi saprotas ar bērniem – viņa dievina bērnus, vienmēr tiecas tur, kur dzirdamas bērnu balsis, un vienmēr grib rotaļāties un skriet,» jāpiekrīt Agneses teiktajam un precīzajai, pārdomātajai izvēlei.

Ar gandarījumu vēroju Cinnijas niansēm bagāto, nosvērto, draudzīgo raksturu un līdzsvaroto, lojālo attieksmi pret visu un visiem. Bivera Jorkšīras terjers ir ar izteikti rotaļīgu temperamentu, taču, ja saimnieks izvēlēsies mierīgi atpūsties, sunītis ar prieku pielāgosies un pavadīs laiku, gulšņājot līdzās.

Kad sirsnīgā trijotne brauc prom, suņu meitene priecīgi un pakļāvīgi dodas saimniecei līdzi. Adrians gan vēl mēģina mazliet paspēlēties – Cinnija ar neizpratni uz viņu palūkojās: mēs taču abi esam paklausīgi. Tad abi draudzīgi iekārtojās busiņā – cieši blakus uz priekšējā sēdekļa, līdzās šoferītei un māmiņai Agnesei, jo abiem mazajiem pasažieriem ir vienlīdz svarīgi redzēt ceļu uz mājām.