Padomu pūralāde

2020. gada 14. janvāris 00:00

Svaigs gaiss telpās arī ziemā
Telpas jāvēdina arī gada aukstajā laikā. Nevēdinātā telpā sarūk skābekļa daudzums, līdz ar to cilvēki ātrāk nogurst vai pat saslimst. Slikts mikroklimats kaitē arī mājoklim un mēbelēm.
Savukārt, vēdinot telpas, notiek ne tikai liekā mitruma izvadīšana, bet arī gaisa apmaiņa, kas veicina skābekļa pieplūdi.
Mājās ar centrālapkuri cilvēki nereti logus tur vaļā 24 stundas diennaktī – tas nav pareizi. Tā tiek lieki sildīta āra teritorija un gaiss, kā arī tiek radīti nepārtraukti siltumenerģijas un arī elektroenerģijas zaudējumi.
Turklāt, visu dienu atrodoties pie atvērta loga, paaugstinās risks saaukstēties, tāpēc, lai nesaslimtu, vēdināšanas laikā ieteicams telpu pamest.
Pēc ekspertu ieteikumiem, vispareizāk ir telpas vēdināt cikliski, piemēram, pāris minūšu reizi stundā, atverot logu pilnībā. Jāatceras gan pirms tam izslēgt apsildes ierīces – nogriezt radiatora termostatu uz nulli vai atvienot no elektrības sildītāju. Pēc loga aizvēršanas to darbību atkal atjauno.

Arī telefonam ir auksti
Viedierīces neiesaka lietot laukā, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -20°C, jo aukstā laikā to darbība var tikt traucēta un pastāv risks izslēgties vai neatgriezeniski sabojāties.
Dodoties ārā, telefonu iesaka turēt tuvāk ķermenim, piemēram, bikšu kabatā vai jakas iekškabatā. Pret šo ieteikumu gan iebilst veselības speciālisti, norādot uz aparātu kaitīgo starojumu.
Ja ierīce tomēr ilgstoši atradusies aukstumā, piemēram, aizmirsta automašīnā, to ienes siltumā un kādu laiku ļauj sasilt istabas temperatūrā.
Salā, lai saudzētu gan ierīci, gan rokas, var izmantot tā saucamo brīvroku («hands-free») sistēmu – austiņas, kas ļaus uz telefona zvaniem atbildēt, neizvelkot aparātu no somas.
Der atcerēties, ka aukstumā ierīču akumulatori izlādējas ātrāk. Tas nozīmē, ka garākos pārbraucienos vai ceļojumos jānodrošinās ar ārējo akumulatoru («power-bank») vai regulārām uzlādēšanas iespējām, piemēram, mašīnā.

Aukstā laikā svarīgi – saudzēt rokas
Aukstā laikā, lai izvairītos no vīrusiem, biežāk mazgājam rokas, līdz ar to āda un nagi kļūst īpaši sausi un raupji. Tāpēc jāatceras par to saudzēšanu.
Pirmais noteikums ir nēsāt cimdus. Ja uz ielas bieži nākas izmantot mobilo telefonu, vērtīgs pirkums būs cimdi ar iestrādātu materiālu skārienjutīgu ierīču lietošanai.
Otrais – mājas uzkopšanu veic ar gumijas cimdiem, lai mazāk saskares ar sadzīves ķīmiju.
Trešais – regulāri, vairākas reizes dienā, pabarot ādu ar treknu krēmu (mitrinošie lai paliek vasarai). Krēma sastāvā jābūt A un E vitamīnam, kalcijam, selēnam, zivju un naktssveces eļļai. Reizi nedēļā var palutināt rokas ar parafīna vanniņām. Mājas apstākļos var izlīdzēties ar krēmu vai olīveļļu – bagātīgi ieziež rokas, uzvelk speciālus cimdiņus vai ietin plastmasas maisiņos un patur siltumā (zem segas vai halāta kabatās) vismaz 15 – 20 minūtes.
Nagu stiprināšanai noderēs ienadžu eļļa, ko katru dienu iemasē kutikulās, vai sālsūdens, kurā pirkstus patur 15 minūtes.
Der atcerēties, ka pēc šīm procedūrām ieteicams uzreiz nedoties laukā aukstumā, bet ļaut kosmētiskajiem līdzekļiem labi iedarboties.

Ja noticis negadījums
Statistikas dati rāda, ka ziemā avāriju skaits ir lielāks un cietušie biežāk mirst.
Tāpēc mediķi iesaka nebūt vienaldzīgiem, ja redzat grāvī automašīnu vai arī to stāvam ceļa malā. Nemaz nerunājot par cilvēkiem, kuri apsēdušies vai pakrituši.
Ja cietušo kustināt nedrīkst, ieteicams to silti sasegt. Šim nolūkam var izmantot gan auto aptieciņā pieejamo folijas segu, gan jebkuru auduma vai apģērba gabalu. Ja cietušo iespējams pārvietot, jāmēģina viņu nogādāt siltās telpās vai arī novietot savā auto uz atlaista priekšējā pasažiera sēdekļa. Ja cilvēks ir pie samaņas, var iedot padzerties ko siltu.
Papildus visam jāatceras izsaukt palīdzību, savam auto iedegt avārijas apgaismojumu un, pirms kāpt ārā no spēkrata, uzvilkt atstarojošo vesti.

MĪTS VAI PATIESĪBA?

Bez ādas – liesāk?
Vai tiesa, ka vistas gaļai jānoņem āda, lai samazinātu taukvielu daudzumu un kalorijas?
Nenoņemot putna gaļai ādu pirms gatavošanas procesa, var saglabāt tās sulīgumu, jo visas dabiskās uzturvielas un sulas neiztek, tāpēc vistu labāk gatavot ar ādu un to noņemt tieši pirms ēšanas.

Kam izpaust informāciju par sevi?
Vai tiesa, ka nevienam nedrīkst izpaust savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi u. tml.?
Datu regula neaizliedz datu apmaiņu. Cilvēks drīkst izpaust informāciju par sevi, ja tā nepieciešama, piemēram, pirkuma veikšanai internetā, pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā. Vienīgais, ko nevajadzētu izpaust nevienam, ir paroles un PIN kodi, kas sargā informāciju, ko nevēlaties vai nedrīkstat atklāt citiem, jūsu naudu u. tml.

Holesterīns – tikai resnajiem?
Runā, ka augsts holesterīna līmenis skar tikai cilvēkus ar lieko svaru un cilvēkus pusmūžā.
Aterosklerozes process – tauku plātnīšu veidošanās artēriju sieniņās – sākas jau bērnībā un turpinās visa mūža garumā. Tajā pašā laikā holesterīns organismam ir nepieciešams, lai varētu veidoties nervu apvalki un notikt nervu impulsu pārvade, kā arī norisināties citi svarīgi procesi organismā. Lai tas nepārsniegtu normu, ieteicams ēst veselīgi un arī pietiekami daudz kustēties.

Cukurs vai saldinātājs?
Cukuru mēdz saukt par balto nāvi. Vai mākslīgie saldinātāji ir nekaitīgāki?
Vienā gramā cukura ir četras kalorijas. Ja ar uzturu uzņem vairāk enerģijas, nekā iztērē ikdienas aktivitātēs, pārpalikums sāk uzkrāties zemādas tauku slānī un rada svara pieaugumu, apgrūtina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu un provocē 2. tipa cukura diabēta attīstību. Diemžēl mazkaloriju saldinātā-
ji – saharīns, aspartāms un taumatīns – ir ķīmiskas izcelsmes vielas. Lai gan tos uzturā var lietot droši, tomēr nav ieteicams to darīt ilgstoši – piecus gadus un ilgāk. Veselam cilvēkam ļaunumu nenodara, bet diabētiķiem slimību tomēr var padziļināt. Pēdējā laika atklājums ir Dienvidamerikā sastopamā auga stēvijas izdalītie glikozīdi, kas ir 200 – 300 reižu saldāki nekā cukurs, turklāt nesatur kalorijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Padomu pūralāde

Kategorijas