Sabiedrības uzticēšanās medijiem dažādie aspekti: Nebaidīties un būt iedzīvotāju pusē

Ginta Alberte, Gulbenes novada laikraksta «Dzirkstele» galvenā redaktore

2019. gada 13. novembris 22:20

Sabiedrības uzticēšanās medijiem dažādie aspekti: Nebaidīties un būt iedzīvotāju pusē

Pārstāvnieciskajai demokrātijai ir nepieciešama uzticēšanās tiktāl, ka cilvēki uzticas nozaru profesionāļiem. Piemēram, ja tiek reformēts Krimināllikums, kas nodrošinās taisnīgāku tiesas procesu, dos tiesu varai labākus instrumentus, mēs uzticamies tiesību profesionāļiem. Bez uzticēšanās sabiedrība nevar pastāvēt.

Pirms interneta laikmeta medijos bija ļoti strikti noteiktas robežas – lappušu skaits, zīmju skaits lappusē un tā tālāk. Tāpēc bija jāatlasa labākais no labākā. Neierobežotais lauks ziņām nozīmē gan zināmu standartu pazemināšanu vai to atcelšanu vispār, gan arī to, ka dažādas nozīmes un rakstura informācija tiek miksēta, apvienota vienotā plūsmā. Robežas, kas kādreiz ļāva orientēties, vai satura patērētājs atrodas sporta jaunumu pasaulē vai tenku lappusē, ir izzudušas. Tas mulsina un dezorientē lasītāju. Uzticēšanās medijam vienmēr būs saistīta ar pārbaudītu faktu publicēšanu, par ko lasītājs vai skatītājs var pārliecināties ilgtermiņā.

Standarta «Eirobarometra» pētījumi ataino to, ka pēdējos gados daudzās valstīs cilvēki zaudē uzticību valdībai, pašvaldībām, organizācijām un medijiem. Turklāt nākas cīnīties pret dezinformāciju un nepatiesu informāciju. Cīņā par uzticēšanos arvien lielāka loma ir ne tikai mediju platformām, bet arī viedokļu līderiem, kas palīdz nodot dažbrīd nepatiesus vēstījumus noteiktām grupām. Uzticēšanās ir svarīga, bet mūsdienās arī ļoti bīstama. Ir pētījumi, kas rāda, ka bieži cilvēki neatšķir patiesu informāciju no viltus ziņām. Tāpēc svarīga ir ne tikai medijpratība, kas māca cilvēkus saprast informāciju, bet īpaši – mediju un žurnālistu profesionāla darbība, kas veido uzticēšanos medijam, žurnālistam. Mediji šo uzticību var gan graut, gan vairot.

Mums kā reģionālajai avīzei viss darbs ir virzīts uz to, lai aizstāvētu kopienas intereses. «Dzirkstele» kā savas lokālās kopienas avīze jūt vietējās sabiedrības uzticēšanos gan ikdienišķos sadzīves jautājumos, gan lielās lietās, jo pie mums iedzīvotāji vēršas un meklē palīdzību, raugās ar cerībām.

Publiskojam pašvaldības klusās darbības
Pēdējais nozīmīgākais notikums bija Gulbenes novada domes lēmums par pašvaldības nekustamā īpašuma «Sils», kas sastāv no 142 hektāriem meža Jaungulbenes pagastā, pārdošanu. Cik bija mūsu spēkos, centāmies skaidrot situāciju un iztirzāt publiski, aizstāvot iedzīvotāju intereses, jo viņiem «Sils» ir nozīmīga vieta atpūtai. Pašvaldība izsoli gatavoja un rīkoja klusām, bet iedzīvotājiem ir tiesības zināt – cilvēki to, ka īpašums tiks pārdots, saprata tikai tad, kad izsole jau bija notikusi. Mums, redakcijas kolektīvam, bija pārsteigums, gatavojot šo rakstu sēriju, ka cilvēkiem «Sils» patiesībā nozīmē tik daudz. Iedzīvotāji vāca parakstus, apmeklēja domes un komiteju sēdes, mēs veidojām rakstu sēriju, rosinot deputātus pārdomāt un nepārdot, tomēr varas partijas nobalsoja par pārdošanu, jo pašvaldībai naudu vajadzēja infrastruktūras projektu īstenošanai, un sabiedrībā neieklausījās.

«Dzirkstele» rosināja domāt, bet rezultāta diemžēl šoreiz nebija, toties kā laikraksts izdarījām tik, cik varējām, neklusējām un veicām savu darbu. Tā arī reģionālā avīze var gūt sabiedrības uzticēšanos – neklusējot, reaģējot uz visiem informācijas signāliem, izzināt, pašiem pētīt un nebaidīties ne no kā! Nostāties iedzīvotāju un viņu interešu pusē – tikai tā var veidot uzticēšanos.

Politiķi uzskata: jāraksta labais vai nekas!
Nenoliegšu, ka ikdienas darbā saņemam arī daudz kritikas. Nedomāju, ka strādājam bez kļūdām – tā nav, jo reģionālās avīzes pašlaik ir ļoti novājinātas pašvaldību izdoto laikrakstu dēļ un tā rezultātā radītās izkropļotās tirgus situācijas pēc. Tā ir problēma, tomēr «Dzirkstele» ir spēcīgs un uzticams zīmols, tam ir nozīme, ar to ir jārēķinās. Protams, skaidrojot patiesību, arī mums gadās kļūdīties, tādēļ atgriežamies un atgriežamies pie tematiem.

Uzskatu, ka reģionālie laikraksti bauda daudz lielāku sabiedrības uzticēšanos nekā nacionālie laikraksti. Arī dažādu pētījumu dati rāda, ka cilvēki uzticas atsevišķiem TV raidījumiem, inteliģentā sabiedrības daļa – žurnālam «Ir», sabiedriskajiem medijiem un atsevišķiem interneta portāliem. Protams, arī sociālajiem medijiem. Visas lielākās nacionālās avīzes pašlaik ir ļoti bēdīgā situācijā, jo strādā kādu politiķu interesēs – kāds no viņiem to atklāti pasaka, cits ne.

Spēcīgi un neatkarīgi mediji ir demokrātiskas sabiedrības balsts. Diemžēl mūsu valstī tā nav, jo mediji tiek «spiesti» no visām pusēm. Piemērs tam ir sabiedriskajos medijos notiekošais un spiediens, ko jūt žurnālisti, kā arī nule kā uzzinātais par LNT ziņu dienesta likvidēšanu. To mēs redzam arī novados, jo valdošās partijas uzskata: jāraksta labais vai nekas! Tikai brīžos, kad viņi nonāk opozīcijā, atceras par neatkarīgiem medijiem.

Vājina laikrakstu tirgu
Pašlaik daļa sabiedrības par lokālajiem laikrakstiem uzskata pašvaldību izdevumus, un tā ir visā Latvijā. Tā ir ļoti bīstama tendence. Jau viena paaudze pēdējo 20 gadu laikā uzaugusi, lasot tikai pašvaldību izdevumus! Jauniešu auditorija, manuprāt, uzticas tikai sociālo tīklu dažādām vietnēm. Medijpratības ieviešana skolu mācību programmās varētu veicināt jaunās paaudzes izpratni par mediju lomu un uzticēšanos tiem. Bet, ja šodien pašvaldības vadītājs uz jautājumu, kādus medijus jūs patērējat, var atbildēt: «Facebook.com», tad trūkst komentāru...

Nedomāju, ka nākotnē atgriezīsimies sākumpunktā, kā bija agrāk. Pašlaik, izskatās, Latvijas valdība nav ieinteresēta, lai valstī pastāvētu spēcīgi un neatkarīgi mediji. Nenoliedzami, nākotnē mediji strādās arī sociālo tīklu profilos un gādās, lai viņu sagatavotie materiāli sasniedz pēc iespējas lielāku auditoriju.

Pašlaik uzticību medijiem grauj gan pašvaldību izdevumi, gan politiķi, kuri kultivē sabiedrībā viedokli par to, ka reģionālā avīze neraksta patiesību. Diemžēl viņi uzskata, ka ir tikai viena patiesība un tā ir viņu patiesība. Populisms pašlaik sit augstu vilni, un politiķi ļoti izmanto savu varu, arī mediju noniecināšanai. Un visa iepriekš minētā kontekstā, protams, tiek grauta preses ekonomiskā situācija, kas arī vājina laikrakstus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šo publikāciju saturu atbild Latvijas Žurnālistu asociācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sabiedrības uzticēšanās medijiem dažādie aspekti: Nebaidīties un būt iedzīvotāju pusē

Kategorijas