Pasaule, ar kuru gribas parunāties

2020. gada 10. janvāris 00:00

Aizraušanās. Kristīnes Brūveles eņģeļu pulciņš vēl apskatāms izstādē.

Rundāles novada multifunkcionālajā centrā vēl nedēļu būs iespēja skatīt un iepazīt Kristīnes Brūveles eņģeļu pasauli. Tajā Kristīne «sapulcējusi» krietnu skaitu visdažādākā lieluma un noskaņojuma figūriņas.

Ar Kristīni Brūveli tiekamies, kad jau pierimusi svētku burzma un dzīve iegājusi jaunā gada sliedēs. Rundāles novada sociālā dienesta vadītājai rūpju loks gan nav mainījies, darba plānos un ailēs ir tikai cits gadskaitlis. Kopā ar profesionāliem kolēģiem ikdiena paiet rūpēs par cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts un palīdzība. Viena no Kristīnes atziņām ir, ka saskarsme ar grūtībās nonākušiem cilvēkiem ir gan pienākums, gan iekšēja vēlme palīdzēt, kas daudz prasa no speciālistiem, bet daudz arī dod. Kādā brīdī nāk atskārsme, ka svarīgi rast kādu spēka avotu dvēselei, lai varētu savu darbu veikt pēc vislabākās sirdsapziņas un ar vislielāko atdevi. Un tas katram ir savs.

Raudzīties uz dzīvi gaiši
Kristīne atzīst: «Nezinu, cik man to eņģelīšu īsti ir, neesmu skaitījusi un nemaz nevēlos to darīt, jo neesmu kolekcionāre klasiskā izpratnē. Man šie mazie brīnumi nozīmē gluži ko citu. Tie katrs ir ļoti atšķirīgi, jo ļoti dažāds bijis mans noskaņojums vai vietas, kurās tie mani uzrunājuši. Šādai interesei nav arī īpaša reliģiska pamata. Drīzāk tā ir pasaule, ar kuru gribas parunāties, kad ikdienā jūtos «izsmelta» vai sagurusi. Visvairāk eņģelīši mani uzrunājuši dažādās svētvietās Lietuvā, Krusta kalnā, un citur pasaulē – gan Francijas, gan Sicīlijas svētvietās. Tie atceļojuši arī no Aglonas, kur pabūts ārpus lielās svētceļotāju burzmas. Tādās vietās labprātāk esmu, kad tur nav pārāk daudz cilvēku. Savu attieksmi taču var paust pavisam klusi un neuzkrītoši, bez ārišķībām, kādas gadās redzēt masu pasākumos. No katras vietas tiem līdzi nāk labas atmiņas un prieks.»

Pirmais eņģelītis Kristīni esot uzrunājis laikā, kad slodze un dzīves steiga jau bijusi pāri spēkiem. Mācījusies divās augstskolās, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Baltijas akadēmijā. Sesijas abās bijušas vienā laikā, bijušas arī sadzīves rūpes, taču visu gribējies paveikt ļoti labi. Ne vienmēr spējam izskaidrot lietas, kas ar mums notiek, šķiet, tā bijis ar Kristīni Brūveli. Un eņģelītis bijis tas, kurš viņai it kā teicis: «Neraizējies tik ļoti par šo rūpju pilno pasauli – tā vienkārši tāda ir. Paskaties uz to ar manām acīm – gaiši un mierīgi.» Tā nu tas turpinās jau kuru gadu.

Kāds vienmēr mūs sargā...
Kristīne atzīst: «Dzīvē nav nejaušību, lietas vai cilvēki atnāk īstajā brīdī, tieši tad, kad atbalsts visvairāk vajadzīgs. Man patīk tie mīlīgie un laipnie, kas liek pasmaidīt, jo smaids palīdz izdzīvot un pārvarēt grūtības. Tagad man eņģelīšus arī dāvina, to gan dara vistuvākie cilvēki, kas mani ļoti labi pazīst. Ticu, ka mums ikvienam tuvumā ir kāds, kas mūs īpaši «pieskata» – vai nu sargeņģelis, tuvs cilvēks, vai mājas gariņš. Svarīgi jau tas, kam mēs ticam un uzticamies, ko spējam saskatīt sev līdzās, un galvenais – novērtēt tā nozīmi mūsu dzīvē. Mums tikai jācenšas to nepazaudēt ikdienas daždažādo sīkumu gūzmā. Dzīve pierāda, ka tieši šķietamie sīkumi bieži vien izrādās vissvarīgākie. Tad vārdiņš «paldies» vai īstajā brīdī cilvēkam pateikts labs vārds var dot milzīgu ticību sev un spēku iet tālāk.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasaule, ar kuru gribas parunāties

Kategorijas