Pateicība – ceļš uz veselību un laimi

Starptautiskā Paldies diena – atgādinājumam par pateikšanos tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.
Rīt, 11. janvārī, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un UNESCO iniciatīvas pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Paldies diena, lai atgādinātu, cik svarīgi ir ik dienu izrādīt pateicību. Ne velti «paldies» un «lūdzu» parasti ir nākamie vārdi pēc «mamma» un «tētis», ko māca mazajam cilvēkam.
Vārds «paldies» ir apveltīts ar lielu spēku un nes daudz svētības, jo ne velti latviešu valodā tas radies no vārdiem «palīdzi, Dievs!», bet krievu valodā «spasibo» no «spasi, Bog!» (‘glāb, Dievs!’).
Maģisks vārds
Psiholoģe Iecavā, bāriņtiesas locekle Ilze Naguraviča, kas strādā arī Bauskas 2. vidusskolā un Latvijas Pašvaldību mācību centrā, «Bauskas Dzīvei» par šo tēmu sacīja: «Paldies dienas nozīme ir vairāk simboliska, lai ikviens no mums aizdomātos, cik svarīgs ir no sirds pateikts pateicības vārds. To vajadzētu mācīt bērnam jau no mazotnes, pateikt paldies par ēdienreizi, par dāvanu. Galvenā ideja ir ieaudzināt bērnos novērtēt otra cilvēka pūles, ko viņš sniedz tieši tev, kā arī mācīt ieraudzīt labo, tas ir viens no morāles pamatprincipiem.»
Paldies jāmācās pateikt vispirms sev, iesaka psiholoģe. Mēs paši vislabāk zinām, cik pūļu, enerģijas un spēka esam ielikuši. Ieteicama esot metode – katru dienu pierakstīt labo savā dzīvē, vienlaikus pasakot sev paldies. «Latviski vārds «paldies» ir teju maģisks, jo ietver sevī pateicību Dievam. Ir vērts biežāk teikt paldies. Paldies par tikšanos, par smaidu, par uzklausīšanu, par acu skatienu, par dāvātajiem ziediem, par mācību, par gardo maltīti, par laiku, ko tu man devi...» uzsver I. Naguraviča.
Svarīga sociālā prasme
Spēju pateikties var ieviest kā ikdienas rituālu, piemēram, pateikt paldies nogurušai pārdevējai, ka mūs apkalpoja vēlā vakara stundā, nevis izrādīt neapmierinātību par lēno darba tempu. «Tā dzīvot kļūst vieglāk, un dienas beigās pateikties Visumam par doto iespēju nodzīvot šo dienu un iegūt jaunu dzīves mācību ir tikai pašsaprotami un arī iedvesmojoši. Būtiska pateikšanās ir līdzcilvēkiem, tuviniekiem, kaimiņiem, kolēģiem. Tikai reizēm ikdienā aizmirstas šo maģisko vārdu pielietot. Pateicības vārdi nemaksā neko, bet patīkami sasilda sirdi, iedvesmo labajam, sniedz cilvēcisku atbalstu un uzmanību. Ap mums ir cilvēki, kuri nav nejaušība, tie ir cilvēki, kuri rūpējas par mums, māca un atbalsta. Viņi mūsu dzīvē ir skolotāji un ir pelnījuši pateicību,» uzskata psiholoģe.
«Prasme pateikties vai pateikt kaut ko labu ir viena no svarīgākajām sociālajām prasmēm. Neirozinātņu pētījumi pierāda, ka spēja justies pateicīgam, novērtēt labo, ko citi ir devuši, ir būtiska mūsu pašu psihiskajai veselībai. Spēja ieraudzīt pašam savas veiksmes, prasmes un talantus nozīmē veselīgu pašvērtējumu,» tā Ilze Naguraviča.
Mācīties ar spēli
Latvijā izdota fantastiska spēle «Pasaki sev. Pasaki citiem», kas domāta no piecu līdz simt piecu gadu vecumam. Spēli var spēlēt gan ģimenē, gan pirmsskolā, gan skolā, gan darbā ar kolēģiem, gan svētku notikumos, stāsta psiholoģe. Spēle ir kā palīgs, kas attīsta spēju vizualizēt un teikt labus vārdus. Tā ir kā palīglīdzeklis, kas parāda, kā ātri un vienkārši var veidot pozitīvu un uzticēšanās pilnu gaisotni ne tikai skolas, bet arī darba un mājas vidē.
«Strādājot ikdienā ar mācību grupām, esmu pārliecinājusies, ka, izmantojot šāda veida metodes, grupas gaisotne ievērojami uzlabojas, dalībnieki kļūst atvērtāki, vairāk vērsti uz sadarbību, jo viņos mazinās uztraukums un trauksme. Tie, kuri ikdienā to nepraktizē, ar spēles starpniecību pārliecinās, ka pateicības vārdi darbojas, cilvēka pašsajūta viennozīmīgi uzlabojas. Tādēļ mudinu novērtēt sevi, savus līdzcilvēkus, sakot pateicības vārdus, jo tas paver citu attiecību kvalitāti, mazina izdegšanas sindromu, palīdz izveidot jaunas attiecības,» iedrošina I. Naguraviča.
Skolās – izteiktāk pasākumos
Vai un kā pateicību māca izglītības iestādēs? Agnese Čakša, Rundāles novada speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Saulespuķe» vadītāja, stāsta: «Paldies pateikšana ir it kā vienkāršs un tik ikdienišķs process, ka bieži vien neaizdomājamies par to, kā mēs to darām un kā to iemācāmies. Visjaunākajā vecumā bērni to sāk mācīties no pieaugušā piemēra, pieņemot to kā rituālu. Attīstoties valodai un izpratnei, viņi pamazām sāk pazīt situācijas, kurās jāsaka «paldies», – pēc ēšanas, kad kaut ko saņem. Augot lielākiem, situācijas kļūst arvien sarežģītākas, tad ir iespēja vērot, vai bērns pasaka «paldies» bez pamudinājuma, sajūtot, ka šajā situācijā var pateikties. Visā pirmsskolas apmācības procesā turpinās pedagogu mērķtiecīgs darbs, palīdzot bērniem saskatīt dažādus veidus un iespējas, kā pateikt «paldies». Klasiski tas notiek Māmiņdienā, kad bērni gatavojuši dāvaniņas savam vismīļākajam cilvēkam, arī dzejolīši un dziesmiņas ir piemeklētas ar domu – kā paldies par rūpēm un mīlestību.»
SPII «Saulespuķe» vecākā grupiņa šogad devās ciemos uz kaimiņu bērnudārzu «Mārpuķīte», lai vērotu audzēkņu iestudētu teātra izrādi. Pedagogi saskatīja šajā notikumā iespēju – bērni bija cepuši piparkūkas, un tika sasaiņots gards ciemakukulis mazajiem aktieriem kā pateicība par iespēju vērot izrādi, stāsta direktore.
«Man kā iestādes vadītājai ir ļoti svarīgi pateikt paldies saviem darbiniekiem, jo bez viņiem šī iestāde nespētu funkcionēt. Var šķist – katrs taču vienkārši dara savu darbu, bet arī to var paveikt ar dažādu attieksmi un atdevi. Priecājos, ka man ir iespēja Rundāles novadā pateikties saviem darbiniekiem, izvirzot viņus apbalvojumam pedagogu konferencē un 18. novembra apbalvošanas pasākumā. Arī ikdienā cenšos pamanīt darbinieku iniciatīvas,» atklāj A. Čakša.
Novērtējums ar rīcību
«Uzņēmumā pateicamies cilvēkiem visādos veidos – gan vārdos, gan materiāli, gan rīkojot saliedēšanas pasākumus – parasti tie ir divi gadā, gan radot sadzīviskas ērtības, gādājot par vidi un dzīves kvalitāti darbā, lai cilvēki šeit justos vajadzīgi un gaidīti. Tuvākajās dienās uzņēmumam apritēs 25 gadi. Izmantojot izdevību, saku paldies visiem, kas bijuši pie tā dibināšanas, strādājuši, pateicos arī tiem, kas nebija ar mums, – tas darīja mūs stiprākus,» laikrakstam atklāj SIA «Uzvara-lauks» īpašnieks Arnis Vējš.
Savukārt Bauskas iedzīvotāji Ināra un Ilmārs Krieviņi ar savu piemēru, nesavtīgām un nerimstošām rūpēm citam par citu, jo īpaši vecāko un jaunāko paaudzi, ieaudzinājuši savām meitām Zanei un Santai mīlestības un pateicības pilnu uzvedību. «Mēs vairāk pateicamies ar rīcību – lai arī darba nedēļas laikā esam Rīgā, jau vēlā piektdienas vakarā pēc garas darbdienas mums ir tradīcija steigties uz Bausku pie vecākiem un omītes Valijas Krieviņas. Tie ir skaisti tuvības brīži. Pateicībā par pieskatīšanu mazotnē omītei, kam jau 87 gadi, palīdzam, rīkojam arī jubilejas, aizvedam maltītēs uz kafejnīcām, braucam ceļojumos, vienkārši esam kopā. Ticu, ka šo modeli pārņems arī mans trīsgadīgais dēls Kārlis Matīss, kuram jau ir cieša saikne ar vecvecmāmiņu. Kārlis omei liek dziedāt dziesmas, abi bieži apskaujas. Arī es no savas bērnības atceros šīs dziesmas. Vecmāmiņa ir priecīga,» stāsta Zane Krieviņa-Igovena.
Paldies dažādās valodās:
Angļu – thanks [θæŋks];
arābu – shukran [šukran];
bosniešu – hvala;
bulgāru – благодаря [blagodaria];
čehu – děkuji;
franču – merci [mersi];
horvātu – hvala;
holandiešu – danku;
igauņu – aitäh [aitè];
islandiešu – takk [tāk];
itāļu – grazie [gracia];
japāņu – arigatô;
krievu – спасибо [spasibo];
lietuviešu – ačiū;
maķedoniešu – благодарам / blagodarim [blagodaram];
poļu – dziękuję [dženkuje];
portugāļu – obrigado (vīriešiem) / obrigada (sievietēm);
rumāņu – mulţumesc [multumesk];
serbu – xвала / hvala;
slovāku – Ďakujem [djakujem];
slovēņu – hvala;
spāņu – gracias [gratias];
somu – kiitos [kītos];
turku – teşekkür ederim [tesekūr ederim];
ukraiņu – дякую [djakuju];
vācu – danke;
zviedru – tack [tak].
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»