Iespējamās infekcijas draudu ēnā

2020. gada 7. janvāris 00:00

141

Putnu gripa Polijā liek uzmanīties arī Latvijas putnkopjiem.

Veterinārās uzraudzības iestādes paziņojušas, ka Polijā putnu fermās nobeigušies tītari – Ļubļinas vojevodistes Stari Uščimovas ciematā, kas atrodas dažus desmitus kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju un Ukrainu, ziņo lsm.lv.

Putnu gripas vīrusa H5N8 uzliesmojuma dēļ apkārtnes putnu fermās plānots nokaut vēl desmitiem tūkstošu tītaru. Pagaidām Latvijas veterināro iestāžu rīcībā neesot informācijas, ka putni tiks izkauti profilaktiski neskartajās novietnēs.

Mūsu reģionā – īpaši piesardzīgiem
Putnu gripu veterinārie eksperti Latvijā uzskata par zoonozi, kas sliktākā scenārija gadījumā var mainīties un kļūt bīstama cilvēkiem. Taču panikas celšanai neesot pamata, «Bauskas Dzīvei» skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Eksperts apliecina, ka gada nogalē Polijas veterinārais dienests apstiprinājis saslimšanu ar putnu gripu trijās tītaru novietnēs ar kopējo tītaru skaitu vairāk nekā 40 000. Nedēļas nogalē PVD rīcībā bija informācija par piecām inficētām novietnēm. Novietnes savā starpā bijušas saistītas. Iespējamie saslimšanas iemesli pagaidām nav zināmi, par ko Latvijas un kaimiņvalstu dienesti gaida papildu informāciju. Saskaņā ar starptautisko likumdošanu putnu gripas uzliesmojuma gadījumā visi skartajā novietnē esošie putni ir jānogalina.
M. Seržants gan uzsvēra, ka putnu gripa Eiropā diemžēl nav nekas jauns, saslimšanai piemīt sezonāls raksturs. Ik gadus, sākoties putnu migrācijai, šie draudi ievērojami pieaug. Latvijā putnu gripa līdz šim nav konstatēta, un saistībā ar slimības gadījumiem Polijā draudi Latvijai nav ievērojami palielinājušies, taču nav arī samazinājušies.

Putnu gripas vīrusa rezervuārs ir savvaļas putni. Mājputnu inficēšanās galvenokārt notiek, mājputniem nonākot saskarē ar inficētiem savvaļas putniem vai to fekālijām. Pat ja putnu gripu konstatētu mazā piemājas saimniecībā ar dažām vistām, sekas justu visa putnkopības nozare, jo ierobežojumi attieksies un apdraudētas būs arī fermas tuvākajā teritorijā. Tādēļ, lai pasargātu savus putnus un novērstu nepatīkamus piedzīvojumus, ļoti svarīgi ir ievērot biodrošības pasākumus. Mārtiņš Seržants atzīst, ka Bauskas un tam tuvējiem novadiem jābūt jo īpaši piesardzīgiem, jo reģionā koncentrēta nozīmīga daļa no Latvijas putnkopības nozares.

Biodrošības «zelta likums»
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Bauskas novadā strādājošās SIA «Lielzeltiņi» un a/s «Putnu fabrika «Ķekava»» veterinārā dienesta vadītāju Tatjanu Lisakovsku. Speciāliste apliecināja, ka a/s «Putnu fabrika «Ķekava»» un SIA «Lielzeltiņi» kā saistītie uzņēmumi ikdienā ievēro un veic noteiktus stingrus profilaktiskus biodrošības pasākumus, ko regulāri pilnveido, kā arī paaugstina darbinieku zināšanu līmeni gan par putnu gripu, gan bioloģiskās aizsardzības pasākumiem kopumā.

T. Lisakovska skaidro: «Putnu gripa ir pastāvīgs drauds visai putnkopības industrijai jebkurā pasaules daļā. Apzinoties šos draudus, mēs katru gadu sniedzam ļoti detalizētu aktuālo informāciju par putnu gripas situāciju kaimiņvalstīs un pasaulē kopumā. Arī šogad, saņemot informāciju par putnu gripas uzliesmojumu tik tuvā kaimiņvalstī kā Polija, mūsu uzņēmumā strādājošajiem operatīvi tiek izziņota aktuālā informācija un notiek biodrošības pasākumu izpildes pastiprināta kontrole uzņēmuma putnu aizsardzībai no šīs bīstamās infekcijas.»

Stingra biodrošības pasākumu ievērošana nodrošina vienlīdz efektīvu aizsardzību ne tikai no putnu gripas, bet arī no citām slimībām, kas bīstamas mājputniem, akcentē veterinārā dienesta vadītāja. T. Lisakovska vēl uzsver: «Biodrošības «zelta likums» – ievērot personīgās un darba higiēnas pasākumus, kas ietver iekšējās teritorijas aizsardzību no svešu personu iekļūšanas, kā arī personāla pārvietošanās kontrole – elektroniskās caurlaides ar ierobežotu piekļuvi objektiem, apavu dezinfekcija, šķērsojot dezinfekcijas barjeras pie ieejas putnu mītnēs, strādāšana darba apģērbā, teritorijā iebraucošā transporta dezinfekcija, aizliegums apmeklēt ar putnu gripu skartus reģionus. Ņemot vērā to, ka mājsaimniecībās mājputniem ir iespēja brīvi pārvietoties ārpus savas dzīves telpas, šie putni ir pakļauti daudz lielākam inficēšanās riskam ar putnu gripu. Mēs aicinām visus mazos putnu turētājus būt modriem un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem, jo laicīga slimības konstatēšana var novērst lielāka apmēra nelaimi nākotnē mūsu valstī.»

Aicina visus ievērot noteikumus
Inese Salmiņa, Bauskas novada Gailīšu pagasta piemājas saimniecības «Avoti» īpašniece, «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Atliek cerēt, ka līdz Latvijai putnu gripa šogad neatnāks. Siltā ziema, protams, vairo slimību izplatību gan sabiedrībā, gan dabā. Mājputniem, kas raduši dzīvot brīvībā, iespējamie ierobežojumi varētu būt traumējoši, un ciestu gan olu kvalitāte, gan kvantitāte. Turklāt mazajām saimniecībām tie ir arī ievērojami papildu izdevumi dezinfekcijas līdzekļiem. Lai gan mums nav bioloģiskās saimniecības statusa, vistas ļoti daudz uzturas un barojas dabiskos apstākļos, kam ir liela nozīme veselīgu dējējvistu labturībā.»

Svetlana Drezova, Vecumnieku novada Kurmenes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības «Gaiļi» pārstāve, atzina, ka ierobežojumi, protams, nav patīkami, bet būs jāpilda, ja tos nāksies ieviest. Pirms diviem gadiem putni bijuši atbilstoši norobežoti. Vistas tiek turētas tikai pašpatēriņam, tāpēc saimniecību maz ietekmē olu skaita samazināšanās. «Gaiļos» ziemā vistas baro ar bioloģiski audzētiem kviešiem, piemājas dārzeņiem un kartupeļiem.

Inese Gulbe-Lasmane, Vecumnieku novada Stelpes pagasta piemājas saimniecības «Roņuki», kurā ir tuvu trīssimt mājputnu un ražo vistu olas, saimniece, situāciju komentēja šādi: «Ar putnu gripu saistītie ierobežojumi noteikti ietekmē olu kvalitāti. To pieredzējām iepriekš. Zināms šoks par draudiem, protams, ir. Taču apbēdina tas, ka biodrošības pasākumus neievēro visi. Ir arī nereģistrēti mājputni, kas pirms diviem gadiem tāpat staigāja brīvā dabā. Tas apdraud visu nozari. Tāpat jau ikdienā grūtību pietiek – neiespējami, piemēram, cīnīties ar lapsām. Mednieki nav ieinteresēti kaut ko darīt, pat ja mēs esam ar mieru samaksāt. Tad jau redzēs, kā situācija attīstīsies šopavasar, un rīkosimies atbilstīgi tai.»

Četros novados reģistrētas 55 bioloģiskās saimniecības
Latvijas zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem, kas vēlas nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, ir pieejamas divas sertifikācijas institūcijas: SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» (STC) un sertifikācijas institūcija (SI) «Vides kvalitāte».

SI pārstāve Laila Pluce, bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas programmas vadītāja, laikrakstu informēja, ka sertifikācijas institūcijā «Vides kvalitāte» četros novados – Iecavā, Vecumniekos, Rundālē, Bauskā – kopā reģistrētas 55 bioloģiskās saimniecības, no kurām tikai 17 audzē mājputnus atbilstīgi bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas kritērijiem. Kopējā tendence rāda, ka lauksaimnieku interese par šo saimniekošanas nozari pieaug, taču šogad saimniecībām, kas no jauna vēlētos pieteikties bioloģiskās saimniecības statusam, atbalsts diemžēl nav pieejams. Pastāv ierobežojumi arī jau esošo bioloģisko saimniecību attīstībai. Situācija būšot skaidrāka, kad tiks apstiprināts jaunais plānošanas periods.

Latvijā kopā kontroles institūcijās ir reģistrēti 4387 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi, kas saņēmuši bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

STC galvenā eksperte Vija Rāka apstiprināja, ka bioloģisko saimniecību skaitam putnkopībā, olu ražošanā ir tendence palielināties un attīstīties. Veidojas arī lielas fermas, piemēram, Kurzemē, pat līdz 1000 putniem fermā. Lai gan atbalsts patlaban nav pieejams, sertificēties, protams, var, lai sāktu ceļu uz bioloģiskās saimniecības statusu, kas paredz divu gadu pārejas periodu, atbilstīgu produkciju sāktu ražot trešajā pastāvēšanas gadā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iespējamās infekcijas draudu ēnā

Kategorijas