Salīdzina piecpadsmitgadīgo jauniešu zināšanas 79 valstīs

2020. gada 7. janvāris 00:00

Skolēni uzrāda labus rezultātus matemātikā, bet samazinās viņu lasītprasme.

Visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs un partnervalstīs prezentēti pētījuma «PISA 2018» rezultāti. Latviju pētījumā pārstāvēja 5985 skolēni no 308 mācību iestādēm.

«OECD PISA» ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs un salīdzina tās starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. «OECD PISA 2018» galvenā satura joma ir lasīšana, ietverot arī matemātiku, dabaszinātnes un globālo kompetenci.

«OECD PISA 2018» notika 79 valstīs, tai skaitā visās 37 OECD valstīs. Latvija šajos pētījumos piedalās kopš 1998. gada. Pētījuma dalībnieku vecums – 15 gadu – izvēlēts tāpēc, ka vairumā OECD valstu jaunieši šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam. Latvijā tie galvenokārt ir 9. klases skolēni.

«PISA» rezultāti nav tikai valstu reitings, bet parāda, kā izglītības sistēma sagatavo skolēnus tālākām studijām vai darbam. Pētījuma galvenais mērķis ir iegūt starptautiski salīdzināmu Latvijas izglītības sistēmas novērtējumu, kas kalpotu par pamatu pierādījumos balstītas izglītības politikas veidošanai un izglītības sistēmas pilnveidei. «OECD PISA» kopējais mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas.

Pārāk daudzi neapmeklē skolu
Pētot vienlīdzīgas, kvalitatīvas izglītības iespējas, secināts, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumu atkarība no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas ir ievērojami mazāka nekā vidēji OECD valstīs. Latvijas izglītības sistēma biežāk nodrošina sekmīgus mācību rezultātus skolēniem ar zemu ģimenes sociāli ekonomisko statusu.

Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi (7,16 punkti skalā 0 – 10). Vairāk apmierināti ir tie, kuriem ir augstāka piederības izjūta savai skolai, kuri ir orientēti uz sadarbību, vairāk izjūt pedagogu atbalstu un atgriezenisko saiti, mācās skolās ar labāku disciplināro klimatu un mazāk izjūt citu skolēnu pāridarījumus. Vienlaikus pusaudži atzīst, ka viņu dzīves kvalitāti jūtami pasliktina citu skolēnu pāridarījumi – izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi un tamlīdzīga klases un skolas biedru rīcība.

Latvijā ievērojami augstāks nekā vidēji OECD valstīs ir skolēnu skaits, kuri neapmeklē skolu bez attaisnojoša iemesla visu dienu, dažas stundas vai ierodas skolā ar nokavēšanos. Proti, Latvijā 28,7 procenti skolēnu norāda, ka divu nedēļu laikā vismaz vienu vai vairākas reizes bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši visu skolas dienu (vidēji OECD valstīs tie ir 21,2 procenti).

Latvijā jau kopš 2017. gada tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts «Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai» jeb «PuMPuRS». Projekts veicina ilgtspējīgu sadarbību starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu.

Lasīšanas kompetence zema
Vienlaikus «PISA 2018» pētījums parāda, ka Latvijas skolēniem lielāks darbs jāiegulda savas lasītprasmes uzlabošanā – te mūsu piecpadsmitgadnieku vidējie sasniegumi ir mazliet zemāki nekā vidēji OECD valstīs, ieņemot 28. – 35. vietu. Rīgas skolu audzēkņu vidējie sasniegumi lasīšanā ir nedaudz augstāki par citu pilsētu skolēnu sasniegumiem un ievērojami augstāki par lauku skolu audzēkņu rezultātiem. Pētījums arī parāda, ka meitenes ir čaklākas lasītājas – viņu sasniegumi lasīšanā ir labāki nekā zēniem. Pētījumā arī secināts, ka nav nozīmīgu atšķirību lasīšanas rezultātos starp skolēniem, kas mācās skolā ar latviešu mācību valodu, un skolēniem, kas izglītojas skolā, kur īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Lasīšanas kompetencē skolēnu sasniegumi, salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu, ir samazinājušies par deviņiem punktiem. Kamēr OECD valstu skolēnu sasniegumi lasīšanā vidēji ir novērtēti ar 487 punktiem, Latvijai šis rezultāts ir 479 punkti, tomēr kopumā visu ciklu rādītāji kopš «PISA 2000» liecina par Latvijas rezultātu stabilitāti OECD valstu vidējā līmenī vai tuvu tam.

Pētījuma autori uzsver, ka Horvātija, Latvija un Krievija ir valstu grupa, kuru skolēnu sasniegumi lasīšanā novērtēti ar 479 punktiem un kuras ir pirmās valstis ar statistiski nozīmīgi zemākiem sasniegumiem par OECD valstu vidējo rezultātu.

Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir Ķīnā – 555 punkti, Singapūrā – 549 punkti, Makao – 525 punkti, Honkongā – 524 punkti, Igaunijā – 523 punkti, Kanādā un Somijā – 520 punkti, savukārt Īrijā tie ir 518 punkti. Igaunija ir kļuvusi par valsti ar visaugstāko skolēnu kompetenci lasīšanā Eiropas Savienībā un OECD valstu vidū, secināja pētnieki.

Mūsu skolēni ar vidējiem sasniegumiem lasīšanā ieņem 23. – 28. vietu starp OECD valstīm un 28. – 35. vietu starp visām «PISA 2018» pētījuma dalībvalstīm, kā arī starp tām, kuras vērtēšanu veica datorizēti.

Relatīvais Latvijas skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā ir 4,8 procenti, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs – 8,6 procenti. Tomēr pētījuma autori uzsver, ka pozitīvi vērtējams tas, ka šis rādītājs ir statistiski nozīmīgi audzis par 1,9 procentpunktiem, salīdzinot ar «PISA 2009», kad lasīšana arī bija galvenā pētījuma joma.

Latvijas skolēnu relatīvais skaits ar zemiem sasniegumiem lasīšanā ir 22,4 procenti, kas ir tikai mazliet mazāks nekā OECD valstu vidējais rādītājs – 22,7 procenti. Pētījuma autori atzīst, ka slikto lasītāju skaits Latvijā ir audzis par 4,9 procentpunktiem, vienlaikus tas palielinājies arī OECD valstīs – par 3,2 procentpunktiem.

Latvijas skolēnu sasniegumi ir augstāki «Informācijas atrašanas» un «Informācijas izprašanas» apakšskalā, zemāki – «Informācijas izvērtēšanas un reflektēšanas» apakšskalā. Savukārt sasniegumi apakšskalu iedalījumā pēc informācijas avotu skaita ir augstāki tieši vairāku tekstu uzdevumos, nevis viena teksta uzdevumos.

Pētījuma autori arī atzīmē, ka rezultāti lasīšanā meitenēm ir ievērojami labāki nekā zēniem, proti, par 33 punktiem. Arī citās pētījuma dalībvalstīs meitenēm parasti ir augstāki sasniegumi lasīšanā, un OECD valstīs viņu pārākums vidēji ir 30 punktu. Pētnieki uzsver – lai gan Latvijā šī starpība ar katru pētījumu samazinās, tomēr analīze parāda, ka tas noticis uz meiteņu sasniegumu samazināšanās rēķina.

Tāpat pētījumā salīdzināta skolēnu lasītprasme Latvijas skolās. Secināts, ka Rīgas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā, salīdzinot ar «PISA 2009», nav mainījušies un ir par 30 punktiem augstāki par pārējo pilsētu skolēnu sasniegumiem un par 50 punktiem augstāki par lauku skolu audzēkņu sasniegumiem.

Salīdzinot ar «PISA 2009» pētījumu, ģimnāziju skolēnu vidējie rezultāti nav mainījušies, bet vidusskolu un pamatskolu samazinājušies attiecīgi par desmit un 15 punktiem. Pētījuma autori pauž, ka valsts ģimnāziju vidējie sasniegumi ir par 30 punktiem augstāki par pārējo ģimnāziju vidējiem sasniegumiem, par 59 punktiem augstāki par vidusskolu un par 82 punktiem augstāki par pamatskolu skolēnu vidējiem sasniegumiem lasīšanā.

Pētnieki skaidro, ka, tāpat kā iepriekšējos ciklos, nav nozīmīgu atšķirību starp skolēnu, kas mācās skolā ar latviešu valodu, un audzēkni, kas mācās skolā, kur īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sasniegumiem lasīšanā. Salīdzinājumā izmantoti tikai Rīgas un pilsētu skolu audzēkņu rezultāti, jo starp lauku skolām tikai dažas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Latvijas skolēnu lasītprasmes uzlabošanai ierosina, lai katrs vecāks sāk domāt par lasīšanu kopā ar bērnu, ne tikai ar jaunākā, bet arī apzinātā vecuma, pēc tam kopā pārrunājot, diskutējot un argumentējot. Skolotājiem ministre novēl atrast tekstus, kas interesē bērnus un uzrunā katru vecumposmu, uz klasiku ejot pakāpeniski. Turklāt tekstiem vajadzētu būt izskaidrojošiem, nevis pamācošiem.

Matemātikas zināšanas labākas par vidējo līmeni
Matemātikā Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir līdz šim augstākais rezultāts 20 gados, kopš piedalāmies «PISA» pētījumos. Latvija ieņem 15. – 23. vietu starp OECD dalībvalstīm. Mūsu skolēnu sasniegumus matemātikā kopš 2003. gada raksturo vienmērīgi pozitīva pieauguma tendence. Zēniem tie ir augstāki nekā meitenēm, šāda tendence vērojama arī citās pētījuma dalībvalstīs.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā novērtēti ar 496 punktiem un ir statistiski nozīmīgi augstāki par OECD valstu vidējo līmeni, proti, 489 punktiem.

Mūsu skolēnu sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Vācijas, Īrijas, Čehijas, Austrijas un Francijas skolēnu sasniegumiem.

Visaugstākie rādītāji matemātikā ir skolēniem Ķīnā – 591 punkts, Singapūrā – 569 punkti, Makao – 558 punkti, Honkongā – 551 punkts, Taivānā – 531 punkts, Japānā – 527 punkti, Igaunijā – 523 punkti, Nīderlandē – 519 punkti un Poli-jā – 516 punkti. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Igaunijas skolēnu kompetence matemātikā ir visaugstākā, uzsver pētnieki.

Pētījuma autori atzīst, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence «PISA 2018» pētījumā ir nozīmīgi augusi par 14 punktiem, salīdzinot ar «PISA 2015» rezultātu. Tomēr skolēnu relatīvais skaits ar augstiem sasniegumiem ir 8,5 procenti, kas ir mazāks par OECD valstu vidējo rādītāju – 10,9 procenti.

Tāpat pētījumā uzsvērts, ka Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem matemātikā nekā OECD valstīs vidēji. Latvijā to ir 17,3 procenti, turpretī OECD – 23,9 procenti. Skolēnu skaits ar zemiem rezultātiem matemātikā Latvijā, salīdzinot ar 2012. gadu, ir samazinājies par 2,6 procentpunktiem.

Pētnieki arī norāda, ka Latvijas zēniem sasniegumi matemātikā ir par septiņiem punktiem augstāki nekā meitenēm un šī starpība ir statistiski nozīmīga. Pētījumā uzsvērts, ka iepriekšējos pētījuma ciklos atšķirība starp zēnu un meiteņu sasniegumiem matemātikā bijusi nenozīmīga, tomēr tagad zēni ir relatīvi vairāk pārstāvēti augsto sasniegumu grupā.

I. Šuplinska uzsver, ka matemātikas zināšanu rādītāji viņai šķituši pārsteidzoši, ņemot vērā, ka «PISA» pētījumos rezultāti ir kāpuši jau vairāku gadu garumā, turpretī centralizēto eksāmenu rezultāti rāda ne to labāko sniegumu. Ministre teic, ka jāmeklē kopsakarības un tendences un jādomā par skolēnu motivāciju, mācību satura un eksāmenu pārskatīšanu.

Savukārt Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošais pētnieks Andris Kangro uzsver, ka, analizējot dažādu starptautisku pētījumu datus, parādās tendence, ka Latvijas skolēni ir labāki sākumskolā, tad kļūst «mazliet sliktāki» pamatskolā un vēl sliktāki vidusskolā. Viņaprāt, lai izprastu korelāciju, ir nepieciešams pētījums par audzēkņu motivāciju mācīties.

Dabaszinātnēs meiteņu sasniegumi augstāki
Dabaszinātnēs meiteņu sasniegumi ir augstāki nekā zēniem. Latvijas meitenēm «PISA 2018» sasniegumi dabaszinātnēs ir par astoņiem punktiem labāki nekā zēniem, un šī starpība ir statistiski nozīmīga, jo citās pētījuma dalībvalstīs meiteņu pārākums ir vidēji divi punkti.

Dabaszinātņu kompetencē Latvijas skolēnu zināšanas atbilst OECD valstu vidējam līmenim, ieņemot 21. – 25. vietu. Mūsu skolēnu dabaszinātņu kompetences rādītāji liecina, ka ilgtermiņā dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmenis mūsu valstī ir stabils. Meitenēm sasniegumi dabaszinātnēs ir augstāki nekā zēniem, un šāda tendence ir arī citās valstīs.

Kopumā Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs atbilst OECD valstu vidējam rezultātam, un skolēnu kompetence nav mainījusies visos pēdējos trīs «PISA» ciklos, kas liecina par to, ka ilgtermiņā dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmenis ir labs un stabils, skaidro pētnieki.

Lielākais pāridarījumu īpatsvars
Latvijā ir visaugstākais skolēnu pāridarījumu īpatsvars starp OECD un Eiropas Savienības valstīm. Attiecībā uz skolu klimatu atklājies, ka Latvijā piecpadsmitgadīgie skolēni ļoti bieži ir pakļauti pāridarījumiem no savu skolasbiedru puses. Augstāks pāridarījumu indekss ir tikai Indonēzijā, Marokā, Jaunzēlandē, Dominikānā un Brunejā.

Latvijā 35,5 procenti skolēnu izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem – izsmiešana, draudēšana un fiziski pāridarījumi – «dažas reizes mēnesī» vai «vienreiz nedēļā vai biežāk». Tai skaitā izsmiešanu izjutuši 17,8 procenti piecpadsmitgadīgo un to, ka viņiem apzināti iesit vai grūsta, – 12,3 procenti.

Pētījuma autori uzsver, ka mums ir ne tikai pats augstākais skolēnu pāridarījumu biežums, bet tas ir arī palielinājies kopš 2015. gada. Kopumā Latvijā un vidēji OECD pāridarījumi biežāk sastopami skolās ar zemāku skolēnu ģimeņu vidējo sociāli ekonomisko statusu, kā arī lauku skolās tie ir biežāk nekā pilsētu skolās.

Lai būtiski samazinātu pāridarījumus skolēnu vidē, nepieciešams neatliekams un vienots sociālo pedagogu, izglītības psihologu, skolotāju un skolas vadības darbs mācību iestādes līmenī un mērķtiecīga sadarbība ar pašvaldībām, atbilstīgām institūcijām un vecākiem, skaidro pētnieki.

Pētījumā arī uzsvērts, ka valstī un katrā skolā jārada sistēma, lai skolēni zinātu, ka viņiem jālūdz palīdzība pāridarījumu gadījumos, un zinātu, kur vērsties, un būtu droši, ka viņiem palīdzēs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Salīdzina piecpadsmitgadīgo jauniešu zināšanas 79 valstīs

Kategorijas